Meroni kontrolētajam „Baltijas ekspresim” draud piespiedu likvidācija – uzņēmums jau divreiz iesniedzis defektīvus datus par patiesajiem labuma guvējiem
PIETIEK09.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētais loģistikas uzņēmums Baltijas ekspresis varētu kļūt par vienu no uzņēmumiem, kuriem par patieso labuma guvēju slēpšanu tiek piemērota piespiedu likvidācija, - šī akciju sabiedrība jau divreiz ir iesniegusi defektīvus datus par saviem patiesajiem īpašniekiem, un pašlaik Uzņēmumu reģistrs tai devis laiku līdz 26. augustam.
„Ja līdz Reģistra valsts notāra 2019.gada 27.jūnija lēmumā noteiktajam termiņam Sabiedrība nenovērsīs konstatētos trūkumus, Reģistrs būs tiesīgs nosūtīt Sabiedrībai brīdinājumu saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punktu. Ja mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas Sabiedrība nenovērsīs brīdinājumā minēto trūkumu, Reģistrs būs tiesīgs izbeigt Sabiedrības darbību,” oficiāli skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu. Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.
Baltijas ekspresis turklāt nav vienīgais Meroni kontrolētais uzņēmums, kas nav uzrādījis savus patiesos labuma guvējus. Kā rāda Lursoft datu bāze, ar VID lēmumu Meroni tāpat kontrolētajai AS Latvijas Naftas tranzīts ir piemērots aizliegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanai, atļaujot reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.
Jau pirms gada atklājās, ka VID nespēj piespiest Meroni kontrolēto uzņēmumu Latvijas Naftas tranzīts pildīt likumu un iesniegt darbības pārskatu pat par jau tālo 2016. gadu. Toreiz VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sabiedrību savdabīgi „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā nav iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības.
Kā tagad oficiāli skaidro Uzņēmumu reģistrs, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 22.punktu juridiskā persona, kura ir reģistrēta Reģistra vestajā reģistrā, iesniedz Reģistram pieteikumu par tās patieso labuma guvēju atbilstoši šā likuma 18.2 panta otrajai daļai līdz 2018.gada 1.martam.
Tomēr laikā, kad minētā norma stājās spēkā, normatīvajos aktos netika paredzēts efektīvs mehānisms gadījumiem, kad kapitālsabiedrības nepilda tām ar likumu uzlikto pienākumu.
Tikai šā gada 29.jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā, kura pārejas noteikumu 49.punktā noteikts, ja kapitālsabiedrība, kura bija reģistrēta komercreģistrā vai par kuras reģistrāciju bija iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai (2017. gada 1. decembrim), nav iesniegusi Reģistram pieteikumu par tās patiesajiem labuma guvējiem un mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi minēto trūkumu, tās darbību izbeidz, pamatojoties uz Reģistra lēmumu.
Kā izriet no Uzņēmumu reģistra oficiālā skaidrojuma, Meroni kontrolētais uzņēmums jūnija sākumā beidzot nopratis, ka likuma norma attiecas arī uz to, un 3.jūnijā reģistrā saņemts Baltijas ekspreša pieteikums patieso labuma guvēju reģistrācijai.
Taču gan tas, gan arī nākamais dokuments izrādījies likuma normām neatbilstošs: „14.jūnijā Reģistra valsts notārs, izskatot pieteikumu, konstatēja tajā trūkumus, līdz ar to atlika informācijas par patieso labuma guvēju reģistrāciju, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2019.gada 13.augustam.
2019.gada 18.jūnijā Reģistrā atkārtoti tika saņemts Sabiedrības pieteikums patieso labuma guvēju reģistrācijai. Arī šajā reizē Reģistra valsts notārs konstatēja trūkumus iesniegtajos dokumentos, līdz ar to 2019.gada 27.jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 19-21/70514/1 atlikt informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrēšanu komercreģistrā un noteica termiņu trūkumu novēršanai līdz 2019.gada 26.augustam.”
„Ņemot vērā iepriekš minēto, Sabiedrība pati ir vērsusies Reģistrā ar pieteikumu patieso labuma guvēju reģistrācijai, līdz ar to šobrīd Reģistram nav pamata vērsties pret Sabiedrību par likuma normu neievērošanu,” skaidro Uzņēmumu reģistrs. Tas nozīmē, ka Meroni kontrolētajam uzņēmumam, ja tas nevēlas piespiedu likvidāciju, savi patiesie labuma guvēji būs jāatklāj līdz augusta beigām.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
