Meroni paslepus kontrolēta vietne metas glābt Meroni paslepus kontrolēto „Baltijas ekspresi”
PIETIEK12.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek atklāja, ka „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni paslepus kontrolētā AS Baltijas ekspresis varētu kļūt par vienu no uzņēmumiem, kuriem par patieso labuma guvēju slēpšanu tiek piemērota piespiedu likvidācija, jo šī akciju sabiedrība jau divreiz ir iesniegusi defektīvus datus par saviem patiesajiem īpašniekiem un pašlaik Uzņēmumu reģistrs tai devis laiku līdz 26. augustam, Meroni tāpat paslepus kontrolētā vietne BNN izplatījusi uzņēmuma vadītāja, nule tiesvedībā pret LDz Cargo zaudējušā Māra Bremzes versiju – šajās ķibelēs esot vainojams… uzņēmums Latvijas dzelzceļš. Pārpublicējam šo interesanto versiju pilnībā:
„Paniskās bailēs par vietu tirgū LDz mēģina graut Baltijas ekspreša reputāciju, pieļauj Bremze
Elizabete Mežule
«Ideoloģiska kara iespaidā, kuru Latvijas dzelzceļš (LDz) ved pret Baltijas ekspresi, ir novērojama vēlme finansēt nepatiesus propagandas rakstus par Baltijas ekspreša likvidāciju. Kamēr realitātē uzņēmumam vienkārši notiek normāls darba process ar Uzņēmumu reģistru (UR), lai iesniegtu informāciju par patiesā labuma guvējiem tieši tādā apjomā, kādā UR to grib redzēt.» Tā par izplatīto informāciju, ka Baltijas ekspresim varētu draudēt piespiedu likvidācija, izsakās uzņēmuma vadītājs Māris Bremze.
«Visticamāk, LDz koncernā ir paniskas bailes, kas notiks ar pārvadājumiem, tāpēc Latvijas dzelzceļš mēģina ar nepiedienīgiem paņēmieniem graut Baltijas ekspreša reputāciju.»
«Baltijas ekspreša pārvadājumu apjoms šī gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis, kamēr LDz «karsti mīļotā» meitasuzņēmuma LDz Cargo apjoms ir ievērojami samazinājies,» norāda Bremze.
«Tas ir arī viss. Bet realitāte ir cita – mēs maksājam daudz lielākus nodokļus uz vienu strādājošo nekā LDz,» piebilst Baltijas Ekspresis vadītājs.
Tāpat ir jāņem vērā tas, ka arī Latvijas dzelzceļa administrācija (LDzA) pakāpeniski izdara spiedienu uz LDz, lai pārvadājumu tirgus beidzot būtu tomēr atvērts. «Lai LDz Cargo monopola pakalpojumi, kas viņiem dod priekšrocības pārvadājumu tirgū, beigtos,» norāda Bremze.
«UR ir divas reizes palūdzis precizēt ziņas jeb sniegt papildu informāciju, kā arī iedevis mums laiku to sagatavot. Tur nekāda traģēdija un trauksme tādā izpratnē, kādā to mēģina pasniegt ar melīgu propagandu, nav,» skaidro Bremze.
Baltijas ekspreša vadītājs arī uzsver, ka uzņēmumam nav izteikts nekāds brīdinājums. «Ir pieņemts lēmums, ar kuru pagarināts termiņš, kad varam iesniegt datus par patiesā labuma guvējiem.»
Arī citām kompānijām ir bijusi līdzīga situācija ar UR, kad tas palūdz precizēt datus par patiesā labuma guvējiem. «Būtu labāk uztraukušies par to, kāpēc LDz kā valstij piederoša kompānija kopš 2007.gada neievēro likumus, kas nosaka, kad jebkuram pārvadātājam ir brīva piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai.»”
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
