Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds būs Latvijas izaugsmes stāsts? Šis ir bieži uzdots jautājums, kam reti seko vienkārša atbilde. Diskusija par valsts ekonomisko attīstību pārsvarā ieslīd vienā no diviem grāvjiem – kļūst vai nu izteikti abstrakta, bez skaidras rīcībpolitikas, vai arī kaitinoši fragmentāra, pievēršot sīkumainu uzmanību atsevišķiem kokiem, nevis mežam.

Šajā rakstā vēlos uzsākt konceptuālu sarunu par to, kādam valsts izaugsmes modelim jābūt Latvijas iedzīvotāju labklājības pamatā. Es mērķtiecīgi izmantoju terminu "izaugsmes modelis", ar to domājot konkrētu zinātnisku pieeju, kas pasaulē gūst aizvien plašāku uzmanību.1 Šī pieeja palīdz konkretizēt gan risināmos jautājumus, gan saspīlējuma punktus jeb dilemmas, kas politikas veidotājiem jāņem vērā, izšķiroties par labu tam vai citam izaugsmes modelim.

Vēl svarīgāk – šī pieeja palīdz saprast, ka valsts izaugsmi nosaka politiskas izvēles, nevis abstrakti, atsvešināti spēki. Patlaban politiķi var samērā viegli atrunāties jautājumos par tautsaimniecības un labklājības jomu attīstību, jo sabiedrībā tos nereti uztver kā makroekonomiska rakstura izaicinājumus, kas īsti nepakļaujas mūsu kontrolei. Tomēr tā nav. Iezīmējot attīstības virzienu, Latvijai ir jāveic noteiktas politiskas izvēles, konkrētākas par "ieguldīsim zinātnē" un "atbalstīsim eksportu".

Eksports

Vai tomēr šī saruna ir lieka? Jo publiskajās runās par valsts attīstību nereti vērojama gana strikta vienprātība – mūsu turīgums rodams eksportā. Šā izaugsmes modeļa sociālā jēga tiek skaidrota ar norādēm, ka intensīvāks eksports veicinās nodokļu ieņēmumus, kas savukārt ļaus atvēlēt vairāk finanšu līdzekļu publiskajiem pakalpojumiem. Skaidrojums šķiet vienkāršs un elegants. Taču ne vienmēr skaidri ir šā modeļa saspīlējuma punkti un no tiem izrietošie politiskie risinājumi.

Vispirms jau faktors, ka šajā modelī Latvijas izaugsme tiek fundamentāli piesaistīta apstākļiem Eiropas un globālajos tirgos. Tas būtiski mazina politiķiem pieejamo instrumentu klāstu situācijās, kad ārējie tirgi piedzīvo satricinājumu vai recesiju – kā patlaban. Turklāt der pievērst uzmanību šāda eksportā balstīta izaugsmes modeļa vēsturiskajam kontekstam: tas radās brīdī, kad valstu iekšējie tirgi bija sasnieguši tābrīža attīstības griestus.

Vēsturiski raugoties, veiksmīgāks izrādījies izaugsmes modelis, kas pamatojās uz darbinieku atalgojuma pieaugumu. Šāds "atalgojuma modelis" paredzēja: līdz ar strādājošo algas pieaugumu veidojas plašāks vietējais pieprasījums, kas veido bāzi jaunām investīcijām, kas savukārt sekmē produktivitātes pieaugumu un dod iespēju celt atlīdzību darbiniekiem. Veidojas ideāls attīstības loks. Tomēr šajā modelī lielāks atalgojums darbiniekiem paredz relatīvi mazāku peļņu uzņēmējiem. Un atcerēsimies, ka, tiklīdz pagājušā gadsimta 70. un 80. gados globāli pavērās iespējas plašākām kapitāla plūsmām, tā, gluži likumsakarīgi, kapitāls aizplūda uz vietām, kur darbaspēka izmaksas bija zemākas.

Tomēr atkarība no ārējiem tirgiem eksportā balstītajā izaugsmes modelī nav galvenā problēma – vismaz ne politiski. Citas dilemmas ir vēl sarežģītākas.

Saspīlējuma punkti eksporta modelī

Stratēģiskā izvēle par labu eksportam nozīmē lejupvērstu spiedienu uz darbinieku atalgojumu. Zemas darbaspēka izmaksas ir viens no konkurences elementiem nozarēs, kas primāri eksportē produktus un pakalpojumus ar zemu/vidēju pievienoto vērtību, kā arī "darbaspēka intensīvajās" nozarēs, kur tiek algots liels skaits strādājošo. Tieši šīs nozares ir pirmie upuri brīžos, kad tirgus piedzīvo satricinājumu, kura rezultātā samazinās pieprasījums. Lielākoties tieši šo nozaru darbadevēji pieprasa zemākus darbaspēka nodokļus, jo mazināt jau tā zemo atalgojumu darbiniekiem vairs nav iespējams vai arī tas nenāktu par labu uzņēmuma reputācijai.

Citāda situācija ir eksportējošajos uzņēmumos, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Šie uzņēmumi konkurē ar ražojumu kvalitāti, nevis zemām izmaksām, tāpēc darbaspēka nodokļu jautājums tiem nav tik būtisks un arī saasināta situācija tirgū tos ietekmē mazāk. Ne velti jau gadu desmitiem – un arī šībrīža valdības deklarācijā – tiek teikts, ka nepieciešams virzīties uz augstākas pievienotās vērtības produkciju. Tas gan nenozīmē, ka gadījumā, ja visi Latvijas uzņēmumi eksportētu, piemēram, automašīnas vai mākslīgā intelekta tehnoloģijas, politiskās dilemmas būtu atrisinātas.

Eksportā balstīta izaugsme būtībā paredz pozitīvu tirdzniecības bilanci, un fakts, ka, par spīti nemitīgiem apgalvojumiem par eksportu kā potenciālo Latvijas bagātību, pozitīva tirdzniecības bilance kopš neatkarības atjaunošanas ir bijusi vien divreiz (2016, 2020),2 ir izteikts politiskās nespējas apliecinājums. Preču tirdzniecības bilance Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nav bijusi pozitīva ne reizi.3 Ļoti iespējams, viens no šās politiskās nespējas iemesliem ir nepareizi izvēlēti mērķrādītāji. Piemēram, vērtējot eksporta izaugsmi procentuāli no IKP, nebūs jēgas nosacījumam, ka eksportam jāpieaug par, teiksim, desmit procentpunktiem, ja paralēli pieaugs arī imports. Mērķis galu galā ir pozitīva tirdzniecības bilance, kas sniedz ieguldījumu izaugsmē (jo, rēķinot IKP, tiek ņemta vērā eksporta un importa starpība).

Tāpēc politiski svarīgi ir ne tikai veidot instrumentus eksportējošo uzņēmumu pārejai uz ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, bet arī rast iespējas novērst paralēlu importa pieaugumu. To var panākt vismaz divos veidos. Pirmais ir jau minētā atalgojuma pieauguma bremzēšana. Slāpējot atalgojumu, tiek slāpēts arī patēriņš, kas attiecīgi samazina pieprasījumu, jo īpaši pēc importa precēm un pakalpojumiem.

Tomēr šo mērķi var sasniegt, arīdzan paaugstinot pievienotās vērtības nodokli: augstākas cenas mazina patēriņu, tostarp importa precēm. Ne velti Latvijā bieži dzird runājam gan par vienu, gan par otru risinājumu, ja arī ne tieši šādā kontekstā. Būtiski piezīmēt, ka abi risinājumi faktiski paredz potenciāli zemāku dzīves kvalitāti, it īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Tāpēc uzskatīt, ka stratēģisks atbalsts eksportam ir brīnumzāles nabadzības un nevienlīdzības rādītāju uzlabošanai Latvijā, gluži nevar – noteiktos apstākļos šie rādītāji var pat pasliktināties.

Turklāt jāņem vērā, ka uz eksportu centrēts izaugsmes modelis, kas tātad paredz mēģinājumus mazināt importu (tostarp paaugstinot PVN), ir sliktas ziņas tiem uzņēmējiem, kas ražo vietējam tirgum. Latvijā vietējo tirgu jau tāpat raksturo maza pirktspēja un stagnējošs iedzīvotāju skaits. Tieši tāpēc publiskajā telpā regulāri dzirdam aicinājumus mazināt PVN (piemēram, augļiem, dārzeņiem vai ēdināšanas nozares uzņēmumiem); arī būvniecības nozarē nodokļi allaž ir "pārāk augsti", sekmējot ēnu ekonomiku, utt.

Tomēr līdztekus šiem aicinājumiem netiek pateikts, ka Latvijas izvēlētais izaugsmes modelis, kas paredz stratēģisku atbalstu eksportam, loģiski paredz arī mēģinājumus ierobežot vietējo patēriņu. Lūk, viens no Latvijas izaugsmes modeļa neatbildētajiem jautājumiem: kāda loma ir vietējam tirgum? Kāda loma valsts ekonomikā ir uzņēmējiem, kas ražo iekšzemes patēriņam un apkalpo vietējos iedzīvotājus? Vai viņi ir nolemti mūžīgai un pārsvarā nesekmīgai lobēšanai, lai atsevišķas nozares varbūt izcīnītu kāroto pazemināto PVN?

Šie neatbildētie jautājumi nebūt nenozīmē, ka izvēlētais izaugsmes modelis ir nepareizs. Tam tikai ir nepieciešamas progresīvas korekcijas.

Līdzsvarots izaugsmes modelis

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem patlaban aktuālā izaugsmes modeļa pilnveidei ir saprast, ko mēs īsti vēlamies eksportēt. Sarunas par šo tēmu joprojām ir pārmēru abstraktas, jo valda pieņēmums, ka tā nav politiska diskusija – ka tirgus pats visu izdomās un sakārtos. Viens no iemesliem, kāpēc politiķi nevēlas iesaistīties konkrētākā diskusijā par īpaši atbalstāmām eksporta nozarēm, ir bažas saņemt pārmetumu, ka tā viņi noteiks "uzvarētājus" un "zaudētājus". Tomēr jāapzinās, ka, ja mēs to nedarīsim paši, tad "uzvarētājus" un "zaudētājus" noteiks globālais tirgus un valsts labklājības rādītāji no tā diez vai uzlabosies. Mums jāspēj izvēlēties, vai mūsu eksporta pamatā gribam redzēt ražošanas vai pakalpojumu jomas attīstību. Kāds ir līdzsvars starp tradicionālām nozarēm (tādām kā, piemēram, kokrūpniecība) un jaunām nozarēm (piemēram, IKT vai atjaunīgās enerģētikas industriālās ķēdes)? Kuras būs tās nozares, kas konkurēs ar kvalitāti, nevis zemām darbaspēka izmaksām? Ja šāda politiska izvēle netiks veikta, tad Latvija būs nolemta bezjēdzīgām sarunām par "atbalstu eksportam", kas tā arī nekad nerealizēsies pozitīvā tirdzniecības bilancē.

Taču, pat ja pēc dažiem gadiem Latvijas izaugsmes stāstu tiešām veidos globāli konkurētspējīgi eksportējošie uzņēmumi, kas spēs maksāt augstas algas saviem darbiniekiem, tas vēl nenozīmēs, ka valstī būs atrisināta sociālās nevienlīdzības/nabadzības problēma. Šādā darba tirgus formātā lielākais nevienlīdzības risks pastāv attiecībās starp starptautiskā tirgū veiksmīgi strādājošo uzņēmumu darbiniekiem un tiem nodarbinātajiem, kas strādā uzņēmumos, kuru klienti ir vietējie iedzīvotāji. Potenciālās izmaiņas nodokļu sistēmā ir jāskata tieši šādā kontekstā: viens no valsts nodokļu politikas galvenajiem mērķiem ir novērst būtisku nevienlīdzības plaisu, tāpēc zemo un vidējo ienākumu kategorijā ir atbalstāmas zemākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, pat ja tāpēc jāceļ IIN likmes labāk pelnošajiem. Vienlaikus ir jāatbalsta arodbiedrību loma sabiedrībā, jo tieši arodbiedrības var panākt, ka zemo ienākumu segmentā ienākumi pieaug straujāk. Tikpat nozīmīga loma ir publiskajam sektoram, kur atalgojuma līmenis var funkcionēt kā sava veida "algas grīda" visai tautsaimniecībai.

Lielākā ienākumu nevienlīdzība Latvijas sabiedrībā pastāv starp darba tirgū aktīvajiem iedzīvotājiem un tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi veidojas no pabalstiem, pensijām un sociālajām iemaksām. Uz eksportu vērsts izaugsmes modelis šo nevienlīdzības situāciju risina tikai nosacīti – pieaugot nodokļu ieņēmumiem, valsts var investēt kvalitatīvākos publiskajos pakalpojumos un potenciāli palielināt arī pabalstus, tomēr ienākumu nevienlīdzības plaisa tāpat saglabāsies, pat ja kopējais dzīves līmenis pieaugs. Šī lielā plaisa allaž būs politisks izaicinājums, jo iedzīvotāji savu labklājību pārsvarā vērtē relatīvi, attiecībā pret citiem tās pašas sabiedrības locekļiem, nevis globāli.

Šo problēmu nevar atrisināt citādi, kā vien palielinot minimālos ienākumus (mazās pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstus utt.) un pārskatot pabalstu sistēmu kopumā. Iedzīvotāji, kas nevar pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, personas ar invaliditāti), nedrīkst būt valdošā izaugsmes modeļa upuri. Ekonomiski nevienlīdzīgā situācijā nedrīkst nonākt arī tie iedzīvotāji, kas noteiktu laiku atrodas ārpus darba tirgus (piemēram, jaunās māmiņas), tāpēc ir akūti nepieciešamas izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tās veidojot, jāņem vērā fakts, ka mūsdienīgā darba tirgū ne visi darbinieki strādā pilna laika darbu; sociālo iemaksu sistēma nedrīkst būt regresīva.

Šeit iezīmēto risinājumu īstenošana ir atkarīga no vismaz diviem blakus faktoriem. Viens no tiem ir valsts fiskālā politika. Ja politiskais uzsvars uz fiskālo disciplīnu turpināsies, tad minētās problēmas atrisinātas netiks. Līdz šim fiskālās disciplīnas nepieciešamība ir tikusi pamatota ar prasību uzturēt labu valsts kredītreitingu, novēršot pieaugošas procentu izmaksas. Tomēr šāds pamatojums ir tikai daļējs. Fiskālā disciplīna ir eksportā bāzēta izaugsmes modeļa monētas otra puse – tās reālā funkcija ir slāpēt patēriņu, mazinot izdevumu pieaugumu un tādējādi arī importu. Tieši šis risks – importa pieaugums, ja valsts palielina izdevumus par labu minimālo ienākumu sistēmai, – ir jānovērš, korektāk līdzsvarojot atbalstu eksportam un atbalstu vietējam tirgum.

Viens no iespējamiem risinājumiem situācijās, kad valstij ir divkāršs – gan fiskālais, gan tekošā konta – deficīts, varētu būt akcijas "pērc vietējo preci". Eiropas Savienības vienotajā tirgū ir skaidri noteikti ierobežojumi atbalstam, ko uzņēmējiem varētu sniegt valsts, tomēr šādas akcijas ir plaši izplatītas daudzviet Eiropā. Nesenie Konkurences padomes secinājumi par Latvijas produktu salīdzinoši augstākām cenām mazumtirdzniecībā apliecina: iespējas tirgus politikas pilnveidei joprojām nav izsmeltas. Minētās akcijas, protams, nebūtu strukturāls potenciālās importa problēmas risinājums. Tomēr šāda veida centieni veido ietvaru, kurā politiķiem jādomā, veidojot Latvijas izaugsmes stāstu.

Visbeidzot – politiskajai diskusijai par valsts ekonomisko attīstību ir jāiemanto briedums. Tas nozīmē nevairīties no sarunām par konkrētiem ražošanas un pakalpojumu sektoriem, kam nepieciešams atbalsts. Tas nozīmē apzināties rīcībpolitikas dilemmas, ko paredz izvēle par labu tam vai citam izaugsmes modelim, neaizmirstot par iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri neatrodas šā modeļa centrā. Šis raksts tikai iezīmē diskusijas aprises, tāpēc ceru uz komentāriem un konstruktīvu kritiku, lai saruna par Latvijas izaugsmes stāstu izvērstos plašāk un dziļāk.

1 https://global.oup.com/academic/product/diminishing-returns-9780197607862?cc=de&lang=en&

2 https://data.stat.gov.lv:443/sq/19871

3 https://data.stat.gov.lv:443/sq/19872

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...