Mēs esam īpaši, mums pienākas nodokļu maksātāju nauda, mums ir vajadzīga īpaša neatkarība no sabiedrības, un tieši mēs esam Latvija

Sigita Roķe, LTV galvenā redaktore
02.06.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Pēdējo nedēļu laikā aktivizējušies arī politiķi, ar lielu steigu sagatavojot grozījumus likumos, no kuriem viens liegtu profesionālu mediju žurnālistiem veidot priekšvēlēšanu debates, jo tās tiek pielīdzinātas priekšvēlēšanu aģitācijai. Otrs – dotu tiesības Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei noteikt valodu lietojumu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos.

Lai kāds būtu mērķis šiem grozījumiem, būtībā tas var nozīmēt cenzūras atjaunošanu, kad padomei tiks dotas tiesības un pienākums noteikt, kādus raidījumus, kādās valodās un kura redakcija var vai nevar veidot. Grozījumi ir pretrunā esošajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, kas nosaka gan padomes pilnvaru robežas, gan definē sabiedrisko pasūtījumu, gan garantē medija redakcionālo neatkarību.

Kāpēc mums par visu šo būtu jāuztraucas?

Sabiedriskie mediji demokrātiskās valstīs pilda īpašu un nozīmīgu lomu, ko bieži nevar komercmediji, kuri, iespējams, strādā vienai konkrētai mērķauditorijai, ideoloģijai vai tiek uzturēti peļņas gūšanas vai kādu īpašnieku interešu dēļ.

Sabiedriskais medijs piedāvā visdažādāko saturu, mēģinot sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, izzinot un veidojot saturu gan lielākām, gan mazākām sabiedrības grupām. Tāpat piedāvā saturu, kas nekad nebūs peļņu nesošs, bet ir ļoti būtisks mūsu valstij, kultūrvēsturei, kas ir iekļaujošs, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Sabiedriskajam medijam ir ļoti apjomīgs arhīvs, kur faktiski ir uzkrāta visa mūsu vēsture – gan ierakstos, gan raidījumos, filmās.

Mēs apzināmies savu atbildību krīzes situācijās. Sākoties karam Ukrainā, mūsu auditorija ļoti strauji pieauga, jo cilvēki gribēja saprast, kas notiek, notiks, kas jādara. Šobrīd esam vēl vairāk gatavi dažādām krīzēm, mūsu cilvēki būs iemācījušies strādāt jebkādos apstākļos, lai nodrošinātu informāciju visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Televīzija nav tikai stalta māja Zaķusalā. Latvijas Televīzija vispirms ir cilvēki – daudzi labi zināmi, vēl vairāk - ikdienā kadrā neredzamie, bet ļoti svarīgie, kas strādā, lai viss, ko redzat, ir iespējams. Tie ir cilvēki ar savu pārliecību, gaumi, interesēm, sajūtām, nerviem un sirdi.

Bet ir kaut kas visiem kopīgs – mēs visi esam Latvijas Televīzija. Tas nenozīmē, ka jūtam vienādi, domājam vienādi un soļojam vienā ritmā, bet mēs kopā darām darbu, ko uzskatām par ļoti svarīgu un nepieciešamu.  

Mēs esam kopā Dziesmu un deju svētkos, lielā sporta uzvarās un zaudējumos, Bruņoto spēku parādēs un skaistos koncertos. Nereti nespējam slēpt saviļņojumu labdarības akcijās, Ukrainas atbalsta mītiņos. Sekundi pa sekundei esam sekojuši līdzi pieminekļa gāšanai Pārdaugavā, Krievijas pirmajiem asiņainajiem tankiem uz ukraiņu zemes. Esam kopīgi gaidījuši pēdējās Augstākās Padomes lēmumus, iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Kopā. Mēs esam vienā pusē – otrā pusē ir ļaunums un nežēlība. Tur mēs nekad nebūsim.

Vēlamies palīdzēt Latvijai kļūt par valsti, kur katram ir vieta, kur katrs var justies droši, kur solidarizējamies, palīdzam un atbalstām. Mēs esam uzstājuši, lai  atbildīgie domā par "neērtajiem bērniem", par bāreņiem, par vientuļajiem vecākiem, pensionāriem, cilvēkiem ar veselības problēmām un viņu tuviniekiem.

Esam rosinājuši plānot, kā izvairīties no Krievijas gāzes un asiņainās kaimiņvalsts biznesa Latvijā, kā mazināt inflāciju un bezdarbu, kā uzlabot veselības aprūpi un izglītību mūsu bērniem. Iestājušies par kultūras darbiniekiem un kultūrvietām. Dzirdam un runājam cieņpilni ar katru, kurš ir  pret karu, naidu un nežēlību, kurš tieši tāpat grib redzēt Latviju kā skaistu, mierīgu un labu un drošu vietu, kur dzīvot un audzināt bērnus.

Mēdzam būt asi un neiecietīgi – pret korupciju un meliem, pret neapdomīgiem valdības un politiķu lēmumiem vai lēmumu neesamību. Pret visu to, kas vēl joprojām traucē mums dzīvot sakārtotā, demokrātiskā un attīstītā valstī. Sekojam partiju finansēm un ierēdņu tēriņiem, Krievijas tranzītam, netīrajai naudai un dezinformācijai. Karteļiem un nepārskatāmiem iepirkumiem. Reformām un likumdošanai. Analizējam, uzdodam neērtus jautājumus, atgādinām solījumus, rēķinām līdzi, izpētām un iedziļināmies. Šim darbam ir rezultāti. Koriģēti un pilnveidoti lēmumi, normatīvi un kārtība, pie atbildības sauktas amatpersonas un blēži, un daudzi jautājumi nonākuši atbildīgo personu redzeslokā.

Un to mēs varam tikai tad, ja tiek garantēta redakcionālā neatkarība, kas pēdējā laikā daudz tiek locīta dažādās sarunās. Tādas mums nebūtu, ja pataisītu par "valsts mediju" – tad, jā, liktu sekot valdošo spēku norādēm un ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Tas gan nozīmētu, ka daudzi no mums šādā medijā nestrādātu.

Darām darbu pēc striktiem profesionālajiem kritērijiem. Tas nenozīmē, ka nekad nekļūdāmies, ka esam perfekti. Nē, analizējam un vērtējam gan savu darbu, gan lēmumus. Esam atzinuši kļūdas, labojuši tās, atvainojušies.

Uzklausām profesionālu, argumentētu kritiku, dažreiz arī nepiekrītam, kā ikviens. Bet pastāvīgi meklējam iespējas, kā strādāt vēl labāk, kā būt noderīgākiem, interesantākiem, vispusīgākiem, dziļākiem.

Kā sabiedriskais medijs varam izdarīt daudz, un to arī darām, tāpat kā kolēģi citos atbildīgos medijos Latvijā. Tas ir mūsu darbs un apziņa, ka ar savu darbu darām Latviju labāku. Visi gribam dzīvot kvalitatīvā demokrātijā.

Gribam šodien citām acīm lasīt "1984" - ne tā, kā pirms brīvības atgūšanas. Nekad vairs negribam piedzīvot laikus, kad mums ir viena, "pareizā" partija, kad mums ir "pareizie" un "nepareizie" cilvēki, kad kliegt vienam uz otru ir norma, kad labāk ir klusēt, nevis izteikt savas domas. Kad domu policija uzmana domu pareizību un Patiesības ministrija kaldina sistēmu vienai "patiesībai".

Gribam būt kopā, saprast, noskaidrot, iedziļināties, aiznest jautājumus un meklēt atbildes, runāt, klausīties un sajust. Vienot, ne šķelt, jo visi kopā mēs esam Latvija.

Seko mums