Mēs ļoti par Tevi pārdzīvojam, Ukraina, bet bizness paliek bizness
Ex-seržants*06.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizkustinoši bija noraudzīties uz to, kā ASV kongresmeņi stāvot un ar ovācijām sveica ukraiņu tautu, kad prezidents Džo Baidens savā runā sestajā dienā pēc Krievijas agresijas sākuma spēra zibeņus Kremļa virzienā, nosaucot Putinu par diktatoru un solot “robustu rīcību, lai nodrošinātu, ka mūsu sankciju sāpes ir vērstas pret Krievijas ekonomiku”. Jau iepriekš viņš bija nosaucis Kremļa saimnieku par slepkavu, tikai slepkavam no tā ne silts ne auksts.
Tajā pašā laikā ASV un ES kopā iepērk no Krievijas naftas produktus apmēram par 700 miljoniem USD dienā. Saskaņā ar amerikāņu datiem pagājušā gada maijā Krievija sasniedza rekordu naftas produktu eksportā uz ASV, apsteidzot Meksiku un ieņemot otro vietu aiz Kanādas. Mēneša apjoms bija 26,17 miljoni barelu vai 844 000 barelu dienā. Tāpēc arī SWIFT neatslēdz tām Krievijas bankām, kuras apkalpo šo plūsmu. Tā ir tā nauda, ko agresors izmanto karam Ukrainā, nogalinot civiliedzīvotājus, ieskaitot bērnus.
Kā izskaidrot šo divkosību? Atbilde nav tālu jāmeklē.
Kā zināms, tad ASV starpvēlēšanas notiek prezidenta termiņa vidū (novembrī), un tajās ievēlēs pārstāvjus ASV Kongresā. Tas kalpo kā uzticības tests tai politikai, ko divu gadu laikā īstenojis prezidents un viņa pārstāvētā politiskā partija.
Inflācija ASV, ja var ticēt medijiem, pašlaik ir sasniegusi augstāko rādītāju pēdējo 40 gadu laikā, un pastāvošais darba vietu trūkums un piegāžu ķēžu vājās vietas ir veicinājušas cenu kāpumu visām precēm, tai skaitā pārtikai, gāzei un mājokļiem, kas rada pamatīgas galvassāpes demokrātiem.
No otras puses, republikāņi, lai vairotu savu politisko kapitālu, asi kritizē Baidenu par neizlēmību Ukrainas jautājumā, labi apzinoties to, ka embargo Krievijas energoresursiem vairāk vai mazāk ietekmēs cenas ASV un līdz ar to arī demokrātu reitingu. Tie ir tie paši republikāņi, kuru pārstāvis eksprezidents Tramps, pēc kura ievēlēšanas savulaik Kremlis slapināja biksēs aiz sajūsmas, vēl pavisam nesen pēc Putina lēmuma atzīt Doņeckas bandītu republiku neatkarību vienā no intervijām nosauca to par ģeniālu lēmumu, pie viena neaizmirstot atzinīgi novērtēt Kremļa saimnieka izlēmību un atzīmēt labo sapratni starp sevi un viņu.
Nākošais ukraiņiem sāpīgais jautājums ir pretgaisa aizsardzība, ņemot vērā agresora nospiedošo pārsvaru Ukrainas debesīs. Ukrainas valdība un prezidents ir vairākkārtīgi vērsušies pie rietumvalstīm ar lūgumu noteikt tā saucamo lidojumu aizlieguma zonu.
Ko tas nozīmē, un kādas tam var būt sekas? Tas nozīmē aizliegumu jebkuriem lidaparātiem, ieskaitot militāros, atrasties Ukrainas debesīs. Šādu aizliegumu var nodrošināt tikai ar militāriem līdzekļiem. Ukraina to nodrošināt nevar, tāpēc lūdz palīdzību NATO. Tas ja ne pilnībā, tad būtiski samazinātu upurus civiliedzīvotāju vidū, kuri neizbēgami radīsies agresora aviācijas uzlidojumu rezultātā. No otras puses, šajā gadījumā Krievijas konfrontācija ar NATO būs gandrīz neizbēgama, no kā Rietumi grib izvairīties.
Ņemot vērā, ka krievi konvencionālajā bruņojumā un sagatavotībā zaudē NATO, tad draudi “visu pārvērst pelnos” nodrošinot sev “vietu paradīzē”, kļūst reāli. Ja šo rietumvalstu piesardzību varētu saprast, tad nākošais rada neizpratni. Un, proti, medijos parādījās ziņa par to, ka NATO austrumbloka valstis plāno nodot Ukrainas rīcībā PSRS ražotās kaujas lidmašīnas ar iespēju izmantot Polijas lidlaukus.
Runa ir par 56 MIG-28 un 14 Su-25. Tātad lidaparāti piederētu Ukrainai, un tos izmantotu ukraiņu piloti kaujām virs Ukrainas. Šajā gadījumā tā vairs nebūtu konfrontācija starp Krieviju un NATO. Turklāt, redzot savus līdzšinējos “panākumus” Ukrainas kaujas laukos, Kremlis, visticamāk, no šīs konfrontācijas centīsies izbēgt. Jautājums - kas notiks, ja gaisa kauju rezultātā kāds no agresora lidaparātiem šķērsos Polijas robežu. Atbilde - tas ir jānotriec ar tur izvietotiem Patriot kompleksiem līdzīgi, kā to izdarīja, ne aci nepamirkšķinādama, NATO dalībvalsts Turcija 2015. gadā Sīrijā ar savu F-16, kad krievu Su-24 šķērsoja tās robežu. Vai tad tāpēc notika globāla katastrofa? Nebūt ne. Viss beidzās ar Turcijas tomātu importa aizliegumu Krievijā.
Jāpiezīmē, ka Krievijas militārā doktrīna neparedz preventīvu kodoltriecienu, izņemot gadījumu, ja ir tieši draudi Krievijas pastāvēšanai kā valstij. Karadarbību Ukrainā par šādiem draudiem uzskatīt nevar. Tad jau ekonomiskās sankcijas drīzāk var uzskatīt par draudiem valsts ekonomiskam sabrukumam un valstiskuma zaudēšanai. Neskatoties uz visu to, lēmums par kaujas lidmašīnu nodošanu no NATO puses tika nobremzēts.
Ja Krievija netaisās pārtraukt karadarbību un izvākt savus spēkus, bet plāno veikt turpmāku Ukrainas pilsētu iznīcināšanu, vienlaikus radot draudus atomelektrostacijām, tad acīmredzot ir pienācis pēdējais laiks, lai Rietumi apliecinātu savus vārdus ar darbiem.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
