Iesaki rakstu: 
Atsaucoties uz 18. janvārī publicēto Lato Lapsas rakstu “Tiesa nospriež – Ārlietu ministrijai jāatvainojas un jāatklāj ziņas”, gribētu uzsvērt, ka Ārlietu ministrija neslēpj un nav slēpusi informāciju par savu darbinieku atalgojumu un piemaksām.
Tieši pretēji – atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam Ārlietu ministrija reizi mēnesī savā mājaslapā publisko informāciju par savu darbinieku atalgojumu un piemaksām. Informācija ir pieejama katru mēnesi par iepriekšējo mēnesi, tā ir bezmaksas un ietver sadaļas ar amatpersonu (darbinieku) vārdiem, uzvārdiem, amatu nosaukumiem un izmaksai aprēķināto atalgojuma summu, kas ir sadalīta regulārajā atalgojumā un pārējā noteiktajā atalgojumā. Pārējo noteikto atalgojumu var veidot pabalsti un piemaksas, prēmijas un naudas balvas.
Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam Ārlietu ministrija pērn ir piešķīrusi diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem) šādas piemaksas (prēmijas) un naudas balvas: piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, piemaksa par vakanta amata pienākumu izpildi, piemaksa par papildus pienākumu pildīšanu, piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, piemaksa par diplomātisko rangu, speciālā piemaksa par būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu, prēmija saskaņā ar amatpersonas (darbinieka) novērtējumu, naudas balva.
Piemaksas var atšķirties atkarībā no tā, vai, piemēram, darbinieks ir devies atvaļinājumā, aizvietojis kādu citu, pensionējies. ĀM mājaslapā katru mēnesi norādītajā informācijā par veiktajām piemaksām var būt būtiskas atšķirības, ja salīdzina to, cik konkrētais darbinieks saņem gada griezumā. Tāpēc 18.janvāra publikācijā izmantotā informācija par konkrētiem ĀM darbiniekiem veiktajām izmaksām pagājušā gada decembrī ir pilnībā izrauta no konteksta, tiek neatbilstoši interpretēta un maldina sabiedrību. Piemēram, rakstā minētais otrais sekretārs Gunārs Everts pērn pensionējās un atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta pirmās daļas ceturtajam punktam decembrī saņēma atlaišanas pabalstu sakarā ar noteikta vecuma sasniegšanu četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, atbilstoši viņa darba stāžam Ārlietu ministrijā (vairāk nekā 20 gadi), kā arī piemaksu par neizmantoto atvaļinājumu.
Ministrija vēlas vērst uzmanību uz to, ka normatīvie akti neuzliek par pienākumu ministrijai apkopot, sagrupēt sīkākās kategorijās un publicēt informāciju par papildus noteikto atalgojumu, atsevišķi izdalot informāciju par prēmijām, naudas balvām un piemaksām. Ministrijas rīcībā nav šādi sagrupētas informācijas. Šādu informācijas grupēšanu nav iespējams veikt, izmantojot ministrijas rīcībā esošās datu apstrādes sistēmas, kas ļautu automatizētā veidā iegūt no datubāzēm šādās kategorijās sistematizētus datus. Sniedzot atbildi, kurā informācija sagrupēta pēc L.Lapsas vēlmēm, ministrijai būtu jāvelta papildus cilvēkresursus nepieciešamās informācijas apkopošanai un sagrupēšanai. Šādas informācijas apkopošanai būtu nepieciešams manuāli veikt izrakstus no ministrijas izdotajiem rīkojumiem par visiem darbiniekiem.
L.Lapsa sistemātiski vēršas ministrijā ar līdzīga rakstura pieprasījumiem. Šādu datu apkopošana prasītu ievērojamu iestādes resursu (gan finansiālo, gan laika resursu) ieguldījumu, un ministrijas rīcībā nav šādu resursu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, personas tiesības uz informācijas saņemšanu var tikt ierobežotas, ja atbildes sniegšana pēc būtības prasa pārmērīgus resursus. L. Lapsam jāapzinās, ka viņš nav vienīgā persona, kura ministrijā vēršas ar informācijas pieprasījumiem, un regulāra informācijas sagatavošana, ievērojami apgrūtinātu ministrijas darbu un ministrija ne tikai tiek kavēta pildīt tās pamatfunkcijas, bet arī tiek ierobežotas citu personu tiesības saņemt informāciju.
Savā rakstā L.Lapsa atsaucas uz Administratīvās rajona tiesas spriedumu. Ministrija vēlas vērst uzmanību, ka pilnībā nepiekrīt spriedumam un tas tiks pārsūdzēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
* Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
