Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas
Egils Levits16.12.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Mēs visi ejam cauri pandēmijas pārbaudījumiem, un tas arī bija mūsu šodienas temats sarunā ar Ministru prezidentu – par aktuālo situāciju pandēmijas ierobežošanā.
Vispirms mēs pārrunājām jautājumu par to, kāds ir un būs valsts atbalsts tiem cilvēkiem, kuri cieš visvairāk. Valdība jau ir radījusi atbalstu sistēmu un lēmusi par pabalstiem. Pastāv zināmas problēmas, kā šis atbalsts tiek novirzīts līdz katram cilvēkam, kuram tas pienākas, taču valdība aktīvi strādā, lai novērstu visus šķēršļus šī uzdevuma praktiskajā īstenošanā.
Tāpat mēs pārrunājām specifisku jautājumu saistībā ar pašreizējiem ierobežojumiem un ar tiem, kas vēl tiks pielemti, – jautājumu par vardarbību ģimenē un par valdības atbalstu cietušajiem. Šeit, protams, it sevišķi Labklājības ministrija ir aicināta pievērst pastiprinātu uzmanību un radīt papildu pasākumus, lai vardarbības riska pieaugumu ģimenēs novērstu.
Mēs runājām arī par to, ko valdība diskutēja vakar un kas tiks nolemts rīt. Mēs bijām vienisprātis, ka ziņai rīt pēc valdības sēdes ir jābūt pavisam skaidrai – kas cilvēkiem ir jādara, kas viņiem ir jāievēro, lai nebūtu atkal domstarpību vai interpretācijas iespēju.
Attiecībā uz konkrētiem pastiprinātajiem ierobežojumiem, ko valdība skatīs rīt atsevišķi, šodienas inficēto skaits pierāda, ka šādi pastiprināti pasākumi ir absolūti nepieciešami. Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi. Mēs visi kā sabiedrība esam līdzatbildīgi par to, lai pandēmija neizplatītos, lai mēs neinficētu cits citu. Tā arī ir šo ierobežojumu jēga! Un tā ir vienīgā šo ierobežojumu jēga – neizplatīt COVID-19 infekciju! Es domāju, ka visi atbildīgie cilvēki atbalsta šādu kursu. Uz to iet arī visa pārējā Eiropa, kur šis vilnis šobrīd arī ir ļoti augstā līmenī, bet mēs redzam, ka pēc zināma laika, ja ierobežojumi ir pietiekoši stingri, šī pandēmija tiek ierobežota.
Es varētu vēl piebilst, ka patlaban tuvākajās dienās Eiropas Zāļu aģentūrā tiks reģistrētas attiecīgās vakcīnas, un tās tiks izplatītas visās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Mēs varam būt droši, ka nākamajā gadā situācija sāks normalizēties, taču līdz tam laikam mums ir jābūt disciplinētiem, apzinīgiem, izturīgiem un jāmēģina tikt galā ar šo situāciju. Valdība dara visu iespējamo, lai tas tā notiktu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.