Miljonāra uzņēmumam par pieciem rupjiem Darba likuma pārkāpumiem – mutvārdu aizrādījums
Pietiek lasītājs14.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka miljonāriem ir savas nekaitīgās dīvainības, kuras viņi paši apmaksā ar sūrā grūtā darbā pelnītu naudu, ir normāla lieta, un nav arī īpaši svarīgi, vai šī apmaksāšana notiek īsti likumīgi vai tikai daļēji, - šādi varētu izteikties par Pietiek aprakstīto miljonāra Andra Ramoliņa ģimenes uzņēmuma Stiga RM un saistīto kompāniju automašīnu numuru kolekciju ar trim sešiniekiem tajos. Taču pavisam cita lieta – ja nauda šo dīvainību apmaksāšanai tiek ņemta, liedzot savu uzņēmumu darbiniekiem tiesības, ko tiem it kā nodrošina likums.
Par interneta vietnēs atrodamajām anonīmajām sūdzībām saistībā ar uzņēmuma Stiga RM darbinieku beztiesiskumu un nostrādināšanu varētu tikai pasmieties, - tās taču ir tikai un vienīgi anonīmas kļauzas. Taču mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas.
Minēšu tikai vienu piemēru, kas datējams ar šo gadu. Tātad – Darba likuma 128. panta pirmā daļa skaidri un nepārprotami nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Likums varbūt to visu arī nosaka, taču miljonāri bieži vien uzskata, ka stāv pāri šādām „muļķīgām” likuma prasībām.
Šajā gadījumā Valsts darba inspekcijā tika saņemta oficiāla sūdzība par Stiga RM vadības rīcību, un sekoja pietiekami nopietna pārbaude. Rezultāti ne tikai apstiprināja sūdzībā minēto, bet to vēl pamatīgi papildināja.
Tātad – pirmkārt, tika konstatēts Darba likuma 128. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā, prasību pārkāpums;
Otrkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.
Treškārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta trešās daļas, kas nosaka, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, prasību pārkāpums;
Ceturtkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta piektās daļas, kas nosaka, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par visu to periodu, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.
Piektkārt, tika konstatēts Darba likuma 75. panta ceturtās daļas, kas nosaka, ka, dienas vidējo izpeļņu tiem nodarbinātajiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā pēdējo sešu mēnešu laikā, prasību pārkāpums.
Viss pareizi – Stiga RM vadības rīcībā tika konstatēts veselu piecu Darba likuma normu pārkāpums. Vienkārši runājot, uzņēmuma vadība – tātad faktiski pats A. Ramoliņš – bija izdomājusi, ka var taču „ieekonomēt” uz darbinieka rēķina visvisādos veidos: gan atlaišanas naudu aizkavēt, gan atvaļinājumu „apgriezt”, gan vidējo izpeļņu aprēķināt tā, kā pašiem izdevīgāk.
Kāds, jūs domājat, bija rezultāts? Naudas sodi, administratīvā pārkāpuma lietas un tamlīdzīgi? Nē, nekā tamlīdzīga, - par pārkāpumiem uzņēmuma vadībai tika izteikts mutvārdu aizrādījums, jo galu galā konstatētie pārkāpumi „labprātīgi novērsti”.
Atkārtošu vēlreiz: mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas. Tad arī kļūtu skaidrāks – no kurienes rodas nauda „triju sešinieku” kolekcijām un ekskluzīvām automašīnām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.