Ministr Hosam Abu Meri! Kas Tev liek tā ienīst cilvēkus, kas strādā un veido Latvijas medicīnu?

Pēteris Apinis
02.01.2025.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Kā es izlasīju šo līgumu? Gāju gar lauku aptieku, logs vaļā, iekšā – šņuksti, bet caurvējš izkaisījis kaut kādas lapas. Ieskatījos – tas bija NVD līgums, jau no ierēdņiem parakstīts, paģērēts parakstīt un atpakaļ nosūtīt trīs dienās. Līguma gars un burts skan – kā mēs (ministrs, ministrija, ierēdņi) jūs, aptiekārus, ienīstam, kā mēs katrā aptiekārā redzam blēdi, kā mēs tagad radīsim jaunas kontrolējošas struktūras, jaunu kontroles personāžu, kas brauks pa aptiekām un par būtiskām un mazāk būtiskām lietām sodīs ar 5% no aptiekas apgrozījuma, bet aptiekas pienākums būs sagādāt šim kontrolierim telpas, gaismu, papīrus, kafiju un labu noskaņojumu. 

Jau iepriekš biju lasījis līgumus, ko bija saņēmuši ģimenes ārsti, slimnīcas, laboratorijas. Visi šie līgumi bija politiski pasūtīti un organizēti, un visos tajos bija ietverts naids un neticība, visi šie līgumi paģērēja – politiķi un ierēdņi gudri, bet aptiekāri, laboranti, ārsti, slimnīcas vadītāji – sodāmi nelieši.      

Portālā puaro.lv izlasīju Kurta Vonnegūta atziņu: “Ir daudz iemeslu, lai cīnītos, bet neviena laba iemesla, lai ienīstu un iedomātos, ka Visvarenais Dievs ienīst kopā ar jums.”

Ministr Hosam Abu Meri! Kas Tev liek tā nemīlēt (ienīst) cilvēkus, kas strādā un veido Latvijas medicīnu, proti, tās valsts medicīnu un veselības aprūpi, kas ir arī Tev devusi mājas, darbu, iztiku? 

Es nenoliedzu, ka Tu manai valstij esi devis pienesumu kā gastroenterologs un endoskopists, bet Tu neko neesi pienesis kā politiķis. “Jaunās Vienotības” lielais pienesums Latvijai ir – mēs neglābjami atpaliekam no mūsu kaimiņiem (bet vēl tālāk atpaliekam no citām Eiropas valstīm) gan ekonomikā, gan drošībā, gan valsts pārvaldē. Jo ilgāk “Jaunā Vienotība” turpina valdīt, jo lielāka katastrofa tā mūsu valstij. Plašākā mērogā tas ir “Rail Baltica”, kas noplicinās Latvijas ekonomiku, būs neizdevīgs un ekspluatācijā pārmēru dārgs projekts, tāds ir “AirBaltic”, kas jau ir izsūcis pusmiljardu no mūsu valsts budžeta, bet veselības mērogā tie ir Stradiņu slimnīcas jaunie korpusi, kas netiks uzcelti Hosama Abu Meri lēmumu (lauzt līgumu ar celtniecības kompāniju) dēļ. Līdz šim mēs pieredzējām, ka “Jaunās Vienotības” politiķi un viņu radītā ierēdniecība ar ļaunumu un agresiju izturas pret uzņēmējiem, radot viņiem visa veida šķēršļus, tagad mēs redzam, ka tas pats notiek medicīnā – ienaids un birokrātijas naids veļas pret aptiekām, laboratorijām, slimnīcām un ārstu praksēm. 

Piemērs plašākā – valsts mērogā tam, kas tagad ar Hosama Abu Meri rokām tiek veikts veselības aprūpē, ir Valsts ieņēmumu dienests, salīdzinot ar bālēliņiem igauņiem – sarežģīta likumdošana un normatīvie akti, milzīgs dienests ar divreiz lielākiem štatiem, bet ievērojami mazāk iekasēti nodokļi un mazāks valsts budžets. 

Daži argumenti, kāpēc Hosama Abu Meri birokrātiskā reforma ir noziedzīga un nejēdzīga. Farmācija kā zāļu tirdzniecība (lieltirgotavas un aptiekas) ir visprecīzāk regulētais bizness. Zāles tieši ietekmē cilvēku veselību, tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka tās ir drošas, efektīvas un atbilst kvalitātes standartiem, un lielā mērā par to var pārliecināties, ieejot jebkurā Latvijas aptiekā. Zāles ir būtiska sabiedrības veselības aprūpes sastāvdaļa, tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tās ir pieejamas visiem, kam tās nepieciešamas.

Ministrijas un padotības iestāžu būtiskajam mērķim būtu jābūt zāļu pieejamībai, kas jaunās reformas gaismā būs ļoti apdraudēta. Ministram un valstij būtu jātur rūpe – lai zāles būtu pieejamas visiem, kam tās nepieciešamas, neatkarīgi no viņu finansiālajām iespējām. Aptiekām būtu jābūt atbildīgām (un viņas līdz šim tika ar šo uzdevumu galā) par to, lai pacienti saņemtu pareizās zāles un informāciju par to lietošanu. Zāles ir īpašs produkts, kas atšķiras no citiem preču veidiem. Tām ir potenciāls gan ārstēt slimības, gan nodarīt kaitējumu, ja tās tiek lietotas nepareizi.

Tīri teorētiski iemesli, kādēļ politiķi un ierēdņi agresīvi izturas pret aptiekām būtu liekami tabuliņā. Politiķi un ierēdņi, pamatojoties uz zināšanām vai politisko pārliecību, uzskata, ka viņu galvenais mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi, un – ka sabiedrības intereses tiek aizstāvētas. Bieži vien viņi uzskata, ka viņu motivācija ir nodrošināt taisnīgumu un vienlīdzību. Viņi piemirst to, ka šos likumus un noteikumus ir radījusi šī pati ierēdniecība, bieži vien – tie paši, kas tagad raudādami cenšas dzīvē implementēt sevis pašu izdomātās patiesības un normas.

Tā nu sanāk, ka birokrāti un ierēdņi strādā sarežģītās birokrātiskās sistēmās, kas ir lēnas un neelastīgas. Jaunas regulas un ierobežojumi var būt nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrību vai nodrošinātu taisnīgu konkurenci, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka likumdošana tiek tiktāl samudžināta, ka jebkuram uzņēmējam kļūst par milzīgu, nejēdzīgu slogu. Ierēdņi mēdz interpretēt noteikumus atšķirīgi, kas rada neskaidrības un papildu birokrātiskus šķēršļus uzņēmējiem. Nezināmu iemeslu dēļ vairumam ierēdņu mēdz būt negatīvi stereotipi par uzņēmējiem, piemēram, ka viņi ir tikai ieinteresēti peļņas gūšanā un neņem vērā sabiedrības intereses. Un vēl piebilde par politiķiem un ierēdņiem – pārlieku bieži regulējumi ir motivēti ar politiskiem apsvērumiem, nevis ar tīru vēlmi aizsargāt sabiedrību.

Patīk kādam vai ne, taču lieltirgotava un aptieka ir nevis labdarības organizācija, bet bizness, kas pakļaujas komerclikumam, un šo institūciju darbība nozīmē, ka viņi nodrošina darbavietas, nodokļus valstij, maksā par elektrību, komunikācijām un īri, uztur datorsistēmas, uztur sterilitāti un zāļu uzskaiti. Pat ledusskapis, ko lieto aptiekā, ir 8 reizes dārgāks par to, ko mēs iegādājamies veikalā savai virtuvei, jo šim ledusskapim ir daudz precīzāk jānodrošina temperatūras režīmi. Šis nav tas gadījums, kad jāstāsta par zāļu loģistiku, lai visattālākajā Latvijas aptiekā vienmēr būtu pieejamas visas speciālā sarakstā uzskaitītās zāles. Un tomēr – aptiekas un lieltirgotavas vadītāja kā komersanta galvenais mērķis ir gūt peļņu un attīstīt savu biznesu. Viņš ir motivēts maksimāli izmantot pieejamās iespējas un minimizēt izmaksas. 

Te man jāatzīst, ka Latvijā informācija starp politiķi, ierēdni un uzņēmēju (šajā gadījumā lieltirgotavas vai aptiekas īpašnieku) ir asimetriska – ierēdņiem ir pieejama plaša informācija par likumdošanu, regulējumiem un nozares tendencēm, kas var radīt iespaidu, ka viņi labāk saprot situāciju nekā uzņēmēji. Sarežģītie birokrātiskie procesi rada nevajadzīgus kavējumus un frustrāciju gan ierēdņiem, gan uzņēmējiem. Latvijā aptieku īpašnieki ir gan aptieku ķēdes, gan privātie aptiekāri. Ja aptieku ķēdes var uzturēt datorspeciālistus, juristus un grāmatvežus, tad aptiekas vadītājai – īpašniecei vienā personā, pašai jāmēģina saprast, kas šodien ministram un Farmācijas departamenta direktorei “iekodis”, un ko viņi šodien sadomājuši lai sarežģītu aptiekas dzīvi. 

Un tomēr atgriezīsimies pie līgumiem, ko valsts ar agresiju un spēku cenšas uzspiest laboratorijām, ārstu praksēm, aptiekām, medicīnas iestādēm. 

Galvenās problēmas šajos līgumos ir: 

• līgumi tiek paredzēti uz desmit gadiem, bet izmaiņas tajos tiesīga veikt tikai valsts puse. Es lāga nespēju noticēt, ka ministrijā strādā kāds Nostradams, kas spēj garantēt lēnu attīstību nākamajos desmit gados, bez ārēja apdraudējuma, bez nepieciešamības radīt vai mainīt krājumus, bez ārvalstu kapitāla intervences, bez revolucionārām izmaiņām globālajā zāļu tirgū. Loģika teiktu – līgums uz trim gadiem ar iespēju pagarināt. Hosamam Abu Meri varu visai droši prognozēt, ka viņš nepaliks ministra amatā vēl 10 gadus (šķiet, ka Latvijas ministri ilgdzīvotāji ir bijuši Indulis Emsis, Raimonds Vējonis un Rihards Kozlovskis), un šobrīd izskatās, ka Latvijas veselības aprūpes vēsturē un tautas atmiņā viņš paliks ar Hosama nodokli (no 1. janvāra visiem nāksies maksāt nodokli par receptes atprečošanu) un iepriekšminētajiem neuzceltajiem Stradiņa slimnīcas korpusiem;

• līgumā paredzēts, ka kontroles funkcijas veiks vairākas ministrijas pakļautības institūcijas, kas radīs haosu, bet soda mēri – 5–10% no apgrozījuma būs iespējams piemērot tādu kļūdu dēļ kā zāļu izsniegšana pacientam, kam, ministraprāt, šīs zāles nepienākas. Līgumos paredzētie līgumsodi patiesībā daudz nopietnāk iedragās ģimenes ārstu un NVD attiecības. Līgumsodi ar dienestu slēdzamajos līgumos par valsts apmaksātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ir prettiesiski, jo no normatīvajiem aktiem publisko tiesību jomā neizriet, ka likumdevējs būtu izšķīries par šādu sankciju noteikšanu privātpersonām – ģimenes ārstiem, kas uz publisko tiesību līguma pamata piedalās valsts funkciju izpildē. Gan aptieku, gan ārstu, gan laboratoriju darbu ievērojami apgrūtina gan izmantojamo datubāžu ierobežotā funkcionalitāte, gan apstāklis, ka jāizmanto vairākas datubāzes, kas savstarpēji neveido vienotu sistēmu. Turklāt ģimenes ārstam bieži ir jāizraksta kompensējamās zāles un jāizsniedz nosūtījumi pēc citu speciālistu norādījumiem, paļaujoties uz šo speciālistu vērtējumu un izsniegtajiem izrakstiem.

Turklāt pacienta tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var mainīties strauji, piemēram, ārsts var laikus nepamanīt to, ka pacients deklarē dzīvesvietu ārvalstīs. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90. pants paredz, ka amatpersonas, pildot amata pienākums, par valstij nodarītiem zaudējumiem atbild tikai tad, ja tie ir nodarīti ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības. Tas ir tas, ko nesaprot Hosams Abu Meri – viņš uzskata, ka jebkura kļūda ir tīša. Viņš ir gatavs bargi sodīt jebkuru, kurš kļūdījies. Bet nekļūdīties, strādājot ar e-veselību, nav iespējams; 

• e-veselība strādā slikti, bieži nestrādā vairākas stundas, bieži bez jebkāda pamatojuma izņem kādu ārstu vai farmaceitu no saraksta. Esmu vērojis ligas ar e-veselību jau ilgus gadus un ar pilnu pārliecību varu teikt – Hosamam Abu Meri neizdosies to padarīt par izcilu sistēmu. Jebkura sadarbība ar e-veselību neatkarīgi no tā, kādam jaunam vai vecam dienestam tā būs pakļauta, būs briesmas ārstiem, laboratoriju vadītājiem, medicīnas iestāžu vadītājiem un aptiekāriem. 

Draudzīgs mājiens ministram. Ar baudu vēroju veselības ministra sabiedriskās attiecības – katru dienu kāda vispārzināma patiesība ietērpta smaidā vai teikumā, par tautas veselību satraukta grimase televizorā vēlā vakarā un jau agrā nākamajā rītā. Tajā pašā laikā – garākas rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, apsolīti, bet nepadarīti darbi un drausmīgs birokrātijas pieaugums. Veselības aprūpes jaunāko laiku vēsture ir jau savākta un apkopota. Katram varonim sava lapa vai vairākas. Nebūs labi, ja ar šajās rindiņās aprakstītajiem naidpilnajiem līgumiem pašreizējais ministrs (patiesībā labs ārsts) paliks tautas atmiņā kā ļauns ministrs.

Seko mums