Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās
Daugavpils pašvaldība17.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Mērs Elksniņš: “VARAM ministra rīcība, priekšvēlēšanu laikā izmantojot administratīvos resursus, lai atgādinātu par savu klātbūtni, arvien vairāk izskatās pēc izrādīšanās, kas šajos ģeopolitiskajos un enerģētiskās krīzes apstākļos ir īpaši satraucoša. Daugavpils pilsētas dome, kā jau pašsaprotams tiesiskā valstī, līdz šim ir pildījusi visus ar likumu uzliktos pienākumus un mainīt savu attieksmi par likumības principu ievērošanu nākotnē neapsver. Vēlos uzsvērt, ka ministrijai ir pamats rīkoties, lai gādātu par likumā noteikto normu izpildi, kad šīs normas netiek pildītas, nevis izvirzīt hipotēzes un zīlēt par Daugavpils pašvaldības rīcību nākotnē.”
Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Daugavpils domes priekšsēdētājs norādīja, ka, pamatojoties uz pašvaldības Satversmes tiesā iesniegto pieteikumu, kas apstrīd likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmei, pašvaldība gaida lēmumu par pagaidu noregulējumu. Daugavpils pilsētas dome uzsver, ka ar likumu Daugavpils pašvaldībai pieminekļu demontāžai ir noteikts gala termiņš - 15.novembris.
Turklāt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) tikai vakar, 16.augustā ir sniegusi Daugavpils pašvaldības lūgto izvērtējumu par demontējamiem objektiem un norādīja, ka vienam no diviem objektiem ir nepieciešams veikt ar likumu noteikto trīsdimensiālo lāzerskēnēšanu un to NKMP plāno veikt līdz šā gada 16.septembrim, tādēļ pašvaldības ieskatā šobrīd pastāv būtisks iemesls, kas kavē demontāžas procesu, un VARAM ministra norādes par pretējo neatbilst ne likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” prasībām, ne arī faktiskiem lietas apstākļiem.
Turklāt saskaņā ar NKMP sniegto atzinumu vienai no demontējamā objekta skulpturālajām daļām ir noteikta mākslinieciskā vērtība, par kuras saglabāšanu, kā to nosaka likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 9.pants, ir atbildīgs Latvijas Okupācijas muzejs (Muzejs), kuram cita starpā ir jāpieņem lēmums par demontēto objektu oriģinālo detaļu vai fragmentu iekļaušanu muzeja krājumā. Nepieciešamo informāciju Daugavpils pašvaldība no Muzeja jau ir izprasījusi, un tai ir būtiska nozīme, lemjot par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar likuma prasību izpildi par demontējamiem objektiem.
Vienlaicīgi pašvaldība norāda VARAM, ka likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” iekļautā prasība par objektu demontāžu vienādā apmērā no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Arī Daugavpils pašvaldības 2022.gada budžetā nav paredzēts finansējums šādu darbu veikšanai, un pašvaldība sagaida VARAM skaidrojumu par nepieciešamā finansējuma avotiem.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
