Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad tas ir aktuāls temats – Ukrainas bēgļi, tad jau kāds vientiesis jūrmalnieks uzķersies un aicinās čaklīti pastrādāt. Taču muļķu vairs nav: „ukraiņus” padzen jau no īpašuma vārtiem.

Tas gan viņiem netraucē atgriezties melnā tumsā un pašņakarēties šķūnīšos vai pat verandās. Arī pie manas mājas bija piegājis viens no šiem „darba meklētājiem”, kuru veiksmīgi pasūtīju trīs mājas tālāk. Pagājušajā sestdienā vienā no šīm mājām vīreļiem nepalaimējās: saimnieki viņus aizturēja un izsauca policiju. Taču tā esot atteikusies braukt uz šo izsaukumu, jo „nekas taču nav nozagts”.

Un te nu sākas pats interesantākais.

Šis gadījums, protams, tika atstāstīts sociālajos tīklos, un tauta sašuta, jo - kā var nebraukt uz izsaukumu?! Vai jāgaida, lai kaut ko nozog? Uzreiz nosūtīju vēstuli uz Iekšlietu ministriju, lai saprastu: vai tiešām tas ir likumīgi - nebraukt uz izsaukumu, ja nav notikusi zādzība, bet tikai (!) ielaušanās svešā īpašumā?

Iekšlietu ministres Marijas Golubevas padomniece Linda Curika pamācīja, ka pie ministres esot jāvēršas tikai tad, ja „ir interese par politisko virzienu (politikas dokumentiem, likumdošanas izmaiņām)”. Protams, ne jau par tādiem sīkumiem kā nenotikušas zādzības.

Lai netraucētu ministres kundzi, ar kaunu atkāpos, bet Linda Curika man kā iesācējai studentei rakstiski un laipni deva solījumu: „Ja Jums ir kāds jautājums viņai, būšu priecīga Jūs atbalstīt žurnālistikas centienos.”

Izsmeļošu skaidrojumu toties sniedza Simona Grāvīte, Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Lūk, viņas atbilde.

„Kas attiecas uz jūsu jautājumu par to, vai jāgaida likumpārkāpums - nē, nav jāgaida. Valsts policija rūpīgi seko līdzi, fiksē un vērtē jebkuru informāciju par iespējamiem noziegumiem un likumpārkāpumiem un attiecīgi uz tiem arī reaģē.

Savukārt attiecībā uz konkrēto gadījumu, pārbaudot saņemtos tālruņa zvanus, kas veikti uz Valsts policijas tālruni 110 šī gada 2. aprīlī, varam apstiprināt, ka dienas laikā ir saņemti divi telefonzvani, kuros policija tiek informēta par iespējamām aizdomīgām automašīnām Jūrmalā, iespējams, ar Ukrainas valsts numurzīmēm, kas, iespējams, aizdomīgi vēro privātīpašumus. Abos gadījumos Valsts policija ir piefiksējusi visu informāciju un atbildējusi zvanītājiem, ka informācija ir pieņemta un tā tiks pārbaudīta.

Valsts policija ir reģistrējusi iedzīvotāju sniegto informāciju par aizdomīgo transportlīdzekļu markām un valsts numurzīmēm, kā arī ir nodevusi šo informāciju pašvaldības policijai, lai maksimāli ātri varētu reaģēt uz iespējamu likumpārkāpumu. Saistībā ar šo informāciju ir uzsākta resoriskā pārbaude, tiek skaidroti un pārbaudīti fakti un apstākļi.

Tomēr vēršam uzmanību, ka šobrīd nav gūts apstiprinājums par iespējamām pretlikumīgām darbībām vai mēģinājumiem tās veikt. Tāpat pēdējā laikā Valsts policijas Jūrmalas iecirknī nav reģistrēts izteikti vairāk zādzību no mājokļiem vai automašīnām.

Kas attiecas Twitter ierakstu, kurā minēts, ka „sestdienas vakarā šī pati kompānija noķerta vienā pagalmā Pumpuros. Vīrieši tika aizturēti. Tika paziņots Valsts policijai. Atbilde - ja viņi neko nav nozaguši, tad nav jēgas braukt”.

Sazinoties ar ieraksta autoru, viņš nav norādījis, kas ir veicis šādu zvanu, kā arī citu konkrētāku informāciju, ko varētu pārbaudīt, tik vien minēja, ka zvans varētu būt veikts 2022. gada 2. aprīlī ap pulksten 22.00. Pārbaudot visus ienākošos zvanus uz Valsts policijas tālruņa numuru 110, kas tiek automātiski reģistrēti, un atkārtoti noklausoties zvanu ierakstus laika posmā no 2022. gada 2. aprīļa pulksten 21.30 - 23.00, šāds zvans un gadījums nemaz nav fiksēts.”

Vai melnīgsnējie sirotāji joprojām blandās pa Jūrmalu - nav zināms. Vai policija brauc uz izsaukumiem - arī nav zināms. Jo viena puse apgalvo, ka izsaukums nav bijis, otra puse zina stāstīt, ka policija atteikusies braukt, jo „nekas taču nav nozagts”. Skaidrības nav. Kad „komandantstundā” vajadzēja ķerstīt vientuļos pīpētājus un suņu staidzinātājus, tad viss bija skaidrs: policijas patruļas ar apskaužamu azartu skrullēja neapzinīgos pilsoņus un driķēja soda kvītis. Ko tad vairs tagad...

Skaidrība ir arī citviet, un tā ir vēl svarīgāka. Tagad zinām, ka iekšlietu ministri Golubevu traucēt par nieka lietām ir nepieklājīgi. Ministrei ir daudz svarīgāki uzdevumi. Tā, piemēram, nesen viņai bija jāizdomā, kā nosaukt 9. maija „svinības”: ministre koalīcijai piedāvāja 9.maiju nodēvēt par Krievijas agresijas Ukrainā upuru piemiņas dienu. Tad pilnīgi noteikti nenotikšot nekādas svinības „ar pompu”. Kur sākas pomps un beidzas atturība, to gan neviens nezināja. Bet koalīcija piekrita, un pomps atkrita pats par sevi. Vismaz kaut kāds labums.

Vēl ministrei ir svarīgi pamatot robežas žoga neuzcelšanas doktrīnu. Nu, tā, lai visiem būtu skaidrs, kāpēc tas joprojām ir pusguļus stāvoklī un tāds arī paliks tuvākajā laikā. Vēl ir svarīgi izdomāt, kāpēc neslēgt robežu ar Krieviju, jo pateikt, ka Ukrainas bēgļi tad nevarēs iekļūt Latvijā caur Krieviju, ir vismaz neprātīgi. Toties Krievijas „bēgļiem” gan ir putukrējums: viņi var visu. Un nav taisnība tenkotājiem, kuri apgalvo - Latvijā no Krievijas katru dienu iebrauc ap 2000 cilvēku. Ministre Golubeva apgāž riebīgos maldu nesējus: mēnesī Latvijā iebrauc tikai 6000 cilvēku no Krievijas. Skaidrs beidzot?

Tādi, raugi, svarīgi uzdevumi ir iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Ja vēl izdotos uztaisīt kādu jaunu joku video kopā ar politpulciņa biedru Pavļutu, tad svarīgo uzdevumu kopums būtu gandrīz izpildīts. Kādi tur vairs zagļi Jūrmalā vai citviet Latvijā.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko zināja kolaboratori?

FotoTautas sēru un nodevības nedēļa pagājusi, un tagad jāturpina rūpēties par nākotni. Valsts prezidents, uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra valsts drošību un izturētspēju kā noteicošās prioritātes. Diemžēl pirms 82 gadiem Latvijas vadība atdeva Latvijas valsti ne tikai bez kāda protesta, bet pat sludinot, ka ienākošā okupantu armija ir Latvijai draudzīga.
Lasīt visu...

21

Kāpēc mūsu lidostā atkal skan agresora valoda?

FotoBiju nepatīkami pārsteigta, šodien Rīgas lidostā dzirdot paziņojumus par lidojumiem, piemēram, uz Frankfurti, Briseli, Londonu un citiem galamērķiem trijās valodās - latviešu, angļu un arī krievu (!) valodā.
Lasīt visu...

15

Tik viena doma prātā man... un tā ir par Lembergu

FotoŠī gada 9. jūnijā Delfos tika publicēts mans raksts ar retorisku virsrakstu "Vai redzams Ventspils kleptokrātijas gals?". Reaģējot uz to, Aivars Lembergs ir publicējis pārsteidzoši viegli atspēkojamu, pat pašiznīcinošu pretrakstu ""Fake" ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim".
Lasīt visu...

21

„Fake” ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim

FotoŠī gada 9.jūnijā portālā Delfi.lv publicēts Ģirta Valda Kristovska - Ventspils domes deputāta no valdības partijas „Jaunā vienotība" un partijas "Jaunā vienotība" pārstāvja Ventspils Brīvostas valdē priekšvēlēšanu negatīvās politiskās aģitācijas raksts.
Lasīt visu...

6

Iesniegums par iespējamiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumiem "Riga Pride" laikā

FotoLaika periodā no 2022.gada 13.jūnija līdz 19.jūnijam Rīgā norisinājās "Riga Pride", kas vispārzināms ir Latvijas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (turpmāk – LGBTQ) ikgadējs pasākums, kura ietvaros 18.jūnijā tika organizēts gājiens un koncerts Vērmanes dārzā, ar mērķi  popularizēt LGBTQ tiesības.[1]
Lasīt visu...

15

Muļķība tik drīz nav gāžama, tomēr visi sauc, cik spēka, – palīdziet, glābiet Ivetu!

FotoŠī ir patīkama atkalredzēšanās ar sabiedriskās politikas centra “Providus” direktori un vadošo pētnieci, augstās Sorosa mācības koordinatori un vieslektori Latvijas augstskolās Ivetu Kažoku. Vecajā paziņā vēl kvēlo uguns, verd dzīvības sulas un neapdzēšams cīņas gars, īsi sakot, Iveta kustas kā dzīvsudrabs!
Lasīt visu...

21

Šis bija labs samits

FotoNATO samits Madridē ir noslēdzies. Nepārspīlējot var teikt, ka tas bija viens no būtiskākajiem pasākumiem Alianses pēdējo desmitgažu un arī Latvijas vēsturē.
Lasīt visu...