Ministrs kredītu jūgā. Dosim viņam vēl arī savu uzticības kredītu?
Pietiek lasītājs28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daniels Pavļuts ir viens no mums. Vismaz dažās jomās. Apkrāvies ar kredītiem, braucis ar BMW X5 džipu un tagad paņēmis līzingā Hyundai. Spriežot pēc viņa finanšu situācijas, viņam kā pianistam vairāk par ekonomikas un veselības ministra posteni piestāvētu jaunieviests kredītu ministra amats. Par šāda amata izveidi viņš var smelties pieredzē pats no sevis, balstoties uz Vakcinācijas biroja veiksmīgo budžeta apguvi un nenormālo vakcīnu iepirkumu, kuras tālāk izmest mēslainē.
Mēslainē gan nevajadzēs izmest ārprātīgos Veselības ministrijas pārskaitījumus PR aģentūrai, kurā pats kādreiz strādāja – tā kā Latvijas vakcinācijas aģitācija bija brutāls plaģiāts no ASV kampaņām, tad faktiski visu saņemto naudu PR aģentūra varēja iebāzt kabatā kā peļņu un iespējams pēcāk, kad „noklusīs”, padalīties ar veco čomu Danielu, uzsaucot kādu dārgu ceļojumu, izremontējot viņam dzīvokli vai varbūt vienkārši pieņemot par konsultantu.
Atliek pabrīnīties par KNAB, kas Krūmiņjūļa nesto šampi būvinspektorei pamanīja, bet Veselības ministrijas miljonu tēriņus PR aģentūrai neizskatīja par pārbaudes vērtu. Starp citu, atcerieties Viņķeles histēriju, kad COVID kulminācijā viņa uzstāja, ka Rīgas maratonam jānotiek, bet zeķes un pamperus veikalos nedrīkst pirkt klātienē? Politiķiem patīk teikt – vēlētāja atmiņa ir īsa, vēlētāji ir kā aitas, viņi neko nesaprot. Daniels cer, ka viņa izgājieni drīz vien nonāks stulbo vēlētāju amnēzijas bedrē un visas Pavļuta izdarības ministriju vadībā aizmirsīsies.
Ieskatoties Pavļuta deklarācijā, ir skaidrs, ka viņam patīk dzīvot “uz krīta”. Civilizētā demokrātijā tas liktu uzmanīties visos gadījumos, kad valdībā notiek lemšana par jautājumiem, kas saistīti ar bankām un finanšu jomu kopumā (jo ir skaidrs, ka bankas ir nopietna finanšu komponente).
Pagājušā gada deklarācija rāda, ka Daniela īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā, zeme Ogrē, 37 gadus veca četrvietīga airu laiva (ar ko varbūt mūs varēs aizairēt uz vēl lielāku veselības muklāju), kā arī pavisam svaigs “vieglais plašlietojuma” Hyundai IONIQ. Luminor un Swedbanka pie sevis tur cienītā ministra uzkrājumus: secīgi 35.57 eiro Luminor un 3525.28 eiro un 552.84 USD Swedbankā.
Ar 709.65 eiro ienākumiem no Saeimas, 70 377.80 eiro no Valsts kancelejas, VSAA pabalstu 1017.32 eiro apmērā, kā arī citiem ienākumiem no kāda Artūra Sokoļenko (6000 eiro) un no ASV reģistrētā Airdog Inc., AJ (Palo Alto, Waverley 330) saņemtajiem 552.84 USD pērn ministrs mājsēdi varēja pārciest tīri tā neko.
Čakaris vienīgi ar kredītiem, kas velkas līdzi daudzu gadu garumā. 2014.gadā (divus mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas), beidzot pildīt ekonomikas ministra pienākumus, viņš savā deklarācijā raksta, ka parādsaistības ir 183 304.11 eiro, bet ir “vienojies ar aizdevēju AS DNB Banka par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz 2014.gada oktobrim. Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2014.gada rudenī”.
Dažu gadu laikā ministra dzīve būtiski uzlabojas, atsākas treknie gadi: sākot darbu Saeimā 2018.gadā, Pavļuts jau deklarē lietošanā BMW auto (kā kārtīgs liberālis gan nenorādot moiščiku vidē populāro sēriju X5), tīri neko uzkrājumus (gandrīz 60 tūkstošus eiro), arī kredītsaistības pēc atliktā maksājuma prasīšanas būtiski krītas (22 100.00 un 67 801.78 eiro).
Darbs veselības ministra amatā ļauj paņemt kārtējo lielo kredītu, jo deklarācijā par 2021.gadu ministrs deklarējis jau trīs lielas parādsaistības: 28 530.00, 5 108.92 un 170 697.84 eiro apmērā). Ko secinām no šādiem finanšu gājieniem? Kad kā parasts krīzes purvu izbridējs nupat gāju bankā pēc kredīta, man pateica, ka dzīvoju pāri saviem līdzekļiem, un kredīts man nepienākas. Acīmredzot veselības ministra amatā kredītus bankās ir vieglāk dabūt, tikai jautājums, kā tur ar to uzticības kredītu no vēlētājiem.
Pavaicājiet sev, kad, saņemot komunālo rēķinu, būs jāķeras pie drapēm (kuras nevarēsi atļauties) vai vajadzēs ārstu, pie kura varēs tikt kaut kad nākamgad ap šo laiku: “Vai es gribu balsot par šo jampampiņu plejādi?”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.