Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi
Latvijas Zaļā partija29.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un tās pakļautībā esošajām institūcijām ir nekavējoties jāreaģē un jāinformē sabiedrība šāda pārrobežu vides piesārņojuma gadījumā, tomēr VARAM un ministra Artūra Toma Pleša (A/Par) sociālo tīklu aktivitātes liecina, ka, iespējams, viņš šādu problēmu nav pamanījis.
Aizsardzības ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests publiski pauduši gatavību iesaistīties ekoloģiskās katastrofas novēršanā, bet no Valsts vides dienesta operatīvā informācija kavējas.
Par vides un dabas aizsardzības jautājumu iespējamo atstāšanu novārtā Latvijas Zaļā partija bažījās jau pirms A. Pleša apstiprināšanas amatā. Latvijas sabiedrība šobrīd sagaida ministra personīgu iesaisti, informējot par draudiem un piesārņojuma likvidēšanas darbu gaitu.
Baltijas jūras bioloģiskā daudzveidība samazinās ik gadu, un tam iemesls ir jūras būtiskais piesārņojums, tādēļ šādas nekontrolētas naftas noplūdes no Būtiņģes termināla var kļūt novārdzinātajai Baltijas jūras ekosistēmai liktenīgas.
Viens no vides aizsardzības pamatprincipiem ir "piesārņotājs maksā", tādēļ ceram uz VARAM politiskās vadības iesaisti, lai tā sekotu līdzi ne tikai naftas produktu savākšanai jūrā, bet arī kompensējošo pasākumu iedarbināšanai nepieciešamības gadījumā.
Nedrīkst pieļaut, ka, par pārrobežu piesārņojuma seku likvidēšanu, kur ekoloģisko avāriju izraisījusi citas valsts puse, maksātu Latvijas nodokļu maksātāji.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.