Ministrs Sprūdžs nepakļaujas Datu valsts inspekcijas likumīgajām prasībām
Aivars Lembergs18.07.2013.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Esmu nosūtījis Datu valsts inspekcijai (turpmāk – Inspekcijai) iesniegumu ar lūgumu ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu par informācijas nesniegšanas Inspekcijai faktu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantu.
2013. gada 24. maijā Inspekcijā ir pieņemts lēmums atzīt mani par cietušo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261. panta pirmās daļas izpratnē administratīvo pārkāpumu lietvedībā, kas uzsākta par iespējamu administratīvo pārkāpumu, Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis 2012. gada 23. oktobrī (Nr.167 (4770)) publicējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (turpmāk – ministrs) rīkojumu Nr. 343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" (turpmāk – Rīkojums Nr. 343), kurā norādīts mans personas kods.
Ministrs Sprūdžs ar visiem līdzekļiem un paņēmieniem prettiesiski pretdarbojas Inspekcijas likumīgajiem centieniem noskaidrot šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās amatpersonas, tādējādi cenšoties novilcināt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un objektīvās patiesības noskaidrošanu. Vairākus mēnešus ilgušā sarakstē ministrija ir informējusi Inspekciju, ka vainīgā amatpersona ir meklējama ministra Sprūdža birojā, kurā kopā ar ministru ir septiņi strādājošie, bet atklāt šīs amatpersonas vārdu atsakās.
Interesanti, ka no ministra sarakstes ar izdevumu Latvijas Vēstnesis izriet iespējamība, ka vainīgā amatpersona šāda pārkāpuma izdarīšanā ir pats ministrs, jo gan sarakstē ar Latvijas Vēstnesi, gan Rīkojumā Nr. 343 nav norādītas citas ministrijas amatpersonas, kas nav ministrs, kuras ir sagatavojušas minētos dokumentus, kas ir papildu motivācija slēpt informāciju.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lai nodrošinātu administratīvo pārkāpumu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, ja ministrs Inspekcijas noteiktā termiņā neiesniedz pieprasīto informāciju, lūdzu izvērtēt iespēju piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantu par informācijas nesniegšanu Inspekcijai, kā arī noskaidrot un saukt pie administratīvās atbildības informācijas nesniegšanā vainīgās amatpersonas.
Atgādinu, ka Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams 2013. gada 29. maijā pasludināja spriedumu, ar kuru nolemts "atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža rīkojumu Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" no tā izdošanas brīža", tātad atzīstot to par prettiesisku.
Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā konstatēja kopumā 16 tiesību normu pārkāpumus Sprūdža darbībā, no kuriem 5 bija ļoti būtiski, t.i., tādi, ka katrs no tiem pats par sevi ir jau pietiekams pamats rīkojuma atcelšanai, un 3 cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus (nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, liegtas tiesības tikt uzklausītam, kā arī piedalīties pašvaldības darbā).
Šīs lietas kontekstā šis nav vienīgais administratīvais akts, kura izdošanas tiesiskā un labas valsts pārvaldības kvalitāte ir apšaubīta ne tikai no tiesu varas, bet arī no Latvijas Republikas tiesībsarga un Inspekcijas puses.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
