Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī nedēļa simbolizē mūsu valsts attīstības ceļu, kas bijis pretrunām pilns. 21.augustā atzīmējam Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienu, bet 23.augustā pieminam staļinisma un nacisma upurus.

Ir apsveicami, ja valsts augstākās amatpersonas veido priekšstatu pasaulē par Latviju kā plaukstošu demokrātijas un tiesiskuma etalonu. Varu minēt Satversmes tiesas tābrīža priekšsēdētajas Inetas Ziemeles priekšlasījumu Eiropas konstitucionālo tiesu Konferences XVII kongresā, kas norisinājās 2017.gada jūnijā Batumi pilsētā.

Ziemeles kundze norādīja, ka Latvijas pieredze esot īpaši informējoša attiecībā uz to, kā, pielietojot konstitucionālās normas, visu līmeņu tiesas vienlaikus apguva arī vispārējos tiesību principus, to saturu un piemērošanu praksē. Latvijas piemērs atklājot, ka pamatnorma (Grundnorm) ir specifiska katrai tās veidotajai tiesību sistēmai konkrētā vēsturiskā kontekstā, un ka vispārējie tiesību principi arī ietver sevī konstitucionālās īpatnības.

Esmu Oskars Bundža, ārsts no Cēsīm. Savā dzimtajā pilsētā 30 gadus darbojos garīgās veselības aprūpes jomā, un vismaz pagaidām mana karjera apraujas. Faktiski tā bija apdraudēta jau kopš 2016.gada vasaras. Gatavojoties tobrīd resertifikācijai, atklāju ļoti būtisku robu MK noteikumos, kas reglamentē ārstniecības personu sertifikācijas kārtību. Tā kā uz mani kā pieredzējušu speciālistu nepārprotami attiecināmas no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošās pamattiesības saglabāt nodarbošanos un darbavietu, tad tiku valstij izvirzījis prasību sakārtot tiesību aktus, kas reglamentē resertifikāciju. Proti, nodrošināt, lai minētās tiesību normas, ja tādas tiešām nepieciešamas, atbilstu Satversmes 116.pantā izvirzītajām prasībām. Kā brīvas valsts pilsonis vienlaikus tiku lūdzis Veselības ministriju, nozares vadošo pārvaldes iestādi, nodrošināt, lai valsts attiecas pret mani cieņpilni un saglabā iespēju turpināt praktizēt, līdz tiesību normas tiktu sakārtotas.

Ja resertifikācijas procedūrā, kas pati par sevi ir izpildu varas funkcija, tiek realizēta valsts vara un izdoti administratīvie akti, tad saskaņā ar Satversmes 58.pantu un tā interpretāciju tiesību doktrīnā par funkcijas realizēšanu kopumā atbildīga ir nozares ministrija. Šī aksioma kļūs katram izprotama, MK noteiktā Pamatizglītības standarta līmenī apgūstot pilsoniskās zinības.

Diemžēl man šo septiņu gadu laikā nav izdevies komunicēt ne ar vienu pie kāda no trim valsts varas atzariem piederošu amatpersonu, kura iemiesotu praksē Ziemeles kundzes atziņu par tiesiskuma un taisnīguma principu pašsaprotamību Latvijā.

Radies iespaids, ka likumdevējs nav nodrošinājis, lai izpildu varas vai tiesu varas amatpersonas, ciktāl tas skar prokuratūru, administratīvās tiesas un daļēji arī Satversmes tiesu, varētu veikt savu darbu, nebaidoties no ietekmīgu grupējumu neformālas varas. Veselības aprūpes nozarē ne ministrijai, ne Nacionālajam veselības dienestam pietiekamas varas nav, un šīs iestādes, ja arī gribētu darboties efektīvāk, tomēr baidās. Tās saņem vāju atbalstu no prokuratūras vai administratīvās tiesas.

Veselības nozarē identificējami pamatā divi ietekmīgi grupējumi. Viens ir saimnieciski orientēts un vērtējams neviennozīmīgi. Proti, lai arī rodama atbilde uz Kariņa kunga regulāri uzdoto jautājumu “kur pazūd veselības budžeta nauda?”, tomēr veselības aprūpes sistēma, tās infrastruktūra bez attiecīgā grupējuma būtu, šķiet, vēl kritiskākā stāvoklī.

Otrs grupējums saistīts ar mediķu tālākizglītības organizēšanu, un sevis uzturēšanai tam nepieciešams, lai valsts nosaka ārstam obligātu pienākumu apmeklēt attiecīgos pasākumus. Tāpēc Sertifikācijas noteikumos Nr.943, kas spēkā kopš 2013.gada, Ministru kabinets ieviesis normu, ka ik pēc 5 gadiem nepieciešama resertifikācija specialitātē. Tā notiek visai formāli, ja ārsts ieguvis tieši tādus 250 tālākizglītības punktus, ko akceptē minētais grupējums. Rezumējot: Ministru kabineta noteikumi radījuši priekšnoteikumu resoriskas “mazās Baltkrievijas” izveidei un feodālismam tipisku attiecību veidošanos starp Latvijas Ārstu biedrību un ārstu.

Interesanti, ka Ministru kabinets šobrīd iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. 22.jūnijā Saeima pieņēma likumprojektu pirmajā lasījumā. Pievienotajā anotācijā Ministru kabinets atzīst, ka tālākizglītības pasākumu atzīšanas un novērtēšanas sistēma MK noteikumos šobrīd reglamentēta, nesaņemot vispār tamlīdzīgu likumdevēja deleģējumu. Proti, ja Latvija funkcionētu tiesiski, tad saskaņā ar Grundnorm tiktu uzsākta parlamentārā kontrole.

Turklāt, ja pašreizējā tālākizglītības pasākumu atzīšanas sistēma un tālākizglītības punktu piešķiršanas kārtība ir prettiesiskas, tad ārstu resertifikācija arī notiek neleģitīmā kārtībā un nepārprotami ierobežo vai var ierobežot visu resertifikācijai pakļauto ārstniecības personu no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošās pamattiesības.

Vienlaikus identificējama vēl kāda problēma – valsts panākusi, ka absolūti lielākā daļa ārstu vāji izprot pilsoniskās zinības, nezina pat savas pamattiesības un neprot vai neredz jēgu prasīt valstij, lai pamattiesības tiktu ievērotas. Tomēr tieši mediķi ir personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ kā starpnieki tiek iesaistītas attiecībās starp valsti un pacientu, lai nodrošinātu  Satvermes 111.pantā noteikto pamattiesību un ar tām saistīto arī 96.pantā noteikto pamattiesību ievērošanu. Rezumējot valsts nevar attīstīt pacientu tiesību institūtu, ja vienlaikus netiek veikti pasākumi, lai krasi uzlabotu ārstniecības personu pilsoniskās zinības un caurviju prasmes.

Esošajā ģeopolitiskajā situācijā veselības aprūpe kļūst stratēģiski arvien svarīgāka nozare. Latvija ir vienīgā zināmā no it kā demokrātiskām valstīm, kur, ignorējot valstī ieviestos vispārējos administratīvo tiesību principus un konstitucionālo kārtību, praktizēttiesīga ārsta statusu nosaka un pagarina vai nepagarina ar lēmumu, ko izdevis juridiski neatzīts subjekts. Proti, attiecīgos lēmumus izdod Latvijas Ārstu biedrības struktūrvienība, Sertifikācijas padome.

Lai gan biedrības struktūrvienība nav juridiska persona, tomēr MK noteikumu Nr.943  11.punktā tiesības realizēt valsts varu un izdot administratīvos aktus sertifikācijas, resertifikācijas, tālākizglītības pasākumu atzīšanas un pat sertifikāta anulēšanas gadījumos nepastarpināti, tātad apejot biedrības valdi, deleģētas tieši minētajam tiesiski neatzītajam subjektam.

Gan Ārstu biedrības valde, gan Veselības ministrija iepriekš katra sava iemesla dēļ konsekventi atzina, ka tām nav tiesību īstenot padotību pār šo struktūrvienību un tā esot neatkarīga (tātad sanāk kas līdzīgs Satversmē noteiktām neatkarīgajām iestādēm…). Taču nupat saņēmu Veselības ministrijas skaidrojumu, ka padotība pār sertifikācijas institūcijām tiekot īstenota uz ministrijas izdota iekšējā normatīvā akta pamata. Vadošās iestādes amatpersonām joprojām nav tātad saistoši apgūt pilsoniskās zinības kaut Pamatizglītības standarta līmenī?!

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, aicinu valsts augstākās amatpersonas būt atbildīgām un nekavējoši informēt NATO sabiedrotos, ka mūsu izpildu varas institūcijas ir bezspēcīgas īstenot padotību pār sertifikācijas institūcijām. Latvijas Ārstu biedrības reputācija sabiedrībā ir neviennozīmīga; ilgtermiņā vērtējot biedru sapulču apmeklējuma rādītājus, organizācija ir vāji leģitimēta pašu ārstu vidū. Tomēr Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās daļas 17.apakšpunkta norma, kas spēkā vien no 2020.gada, kad minētās problēmas bija jau vispārzināmas, nosaka tiesības Ārstu biedrībai iegūt informāciju par ikvienu pacientu, kurš ārstējies Latvijas ārstniecības iestādēs.

Medicīniskās kartes bieži satur, piemēram, šantažēšanai izmantojamas ziņas par pacienta paradumiem, privāto dzīvi. Pakalpojumus ārstniecības iestādēs saņem ne vien Latvijas “ierindas” pilsoņi un valsts amatpersonas, bet arī ārvalstu diplomāti vai militārpersonas. Drošības dienesti neuzskata Pacientu tiesību likuma attiecīgo normu par potenciālu draudu Latvijas un sabiedroto drošībai, lai gan ārējos normatīvajos aktos nevienai tiešās pārvaldes iestādei nav noteikts pienākums īstenot padotību pār sertifikācijas institūcijām. Citu NATO valstu attiecīgajiem dienestiem varētu būt atšķirīgs viedoklis.

Medicīnas jomā Latvija ir vājš NATO sabiedrotais – ne aprīkojuma vai mediķu profesionālo zināšanu dēļ, bet visu valsts varas atzaru netieši atbalstītās un sabiedrībā iesakņotās ideoloģijas dēļ; proti, ārsts ir kas a priori slikts, neuzticams, uzraugāms un kontrolējams. Tomēr minētās funkcijas veic biedrība, kā priekšstāvjiem citas intereses vienmēr dominējušas pār profesionālajām. Politiska atbildība būtu beidzot jāuzņemas valstij, atbrīvojot ārstus no šīm feodālajām klaušām; tie ārsti, kuri gribēs strādāt, pašsaprotami regulāri cels savu kvalifikāciju arī tad, ja likvidēs resertifikācijas procedūru.

Vai ārsta konstitucionālās tiesības saglabāt nodarbošanos aizstāv tiesa? Protams, nē! Likums Latvijā ļauj pašām tiesām “politiski pareizi” izvēlēties, kādus pieteikumus pieņemt, un konkrētā problēma neieinteresēja ne Satversmes tiesas kolēģiju, ne Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta dažas senatores. Daļas tiesnešu ieskatā pieteicējs neuzvedoties “saprātīgi”, bet citi norādījuši, ka pieteikums nesatur atbilstošu pamatojumu, kā tieši aizskartas subjektīvās pamattiesības.

Tomēr… Vai mazpilsētas daktera neveiksmīgi sastādīts pieteikums izslēdz augstākās kvalifikācijas tiesnešu pienākumu respektēt Satversmes garu un nosūtīt tiesību akta izdevējam, Ministru kabinetam, papildlēmumu, ka MK noteikumu Nr.943 dažas normas pārkāpj likumā noteiktā deleģējuma apjomu, neiederas Latvijas tiesību sistēmā un nav tāpēc piemērojamas?

Paldies par uzmanību!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...