Iesaki rakstu: 
Godātie Latvijas iedzīvotāji, mūsu valsts patrioti visā pasaulē! Pulksteņa rādītājs tuvojas divpadsmitiem - esam aizvadījuši vēl vienu gadu. Šajās minūtēs pārdomājam aizejošo gadu – kas ir izdevies un pie kā vēl jāpiestrādā. Šajās minūtēs arī domājam par Jauno gadu – ko tas nesīs un, galvenais, ko mēs paši nākošgad vēlamies sasniegt.
Nākošgad svinēsim Latvijas valsts dibināšanas 95. gadadienu un tikai pieci gadi mūs šķirs no Latvijas valsts simtgades. Simtgade ir nozīmīgs brīdis katras valsts mūžā. Tad mūsu paaudzei būs jāatskaitās mūsu valsts dibinātāju un veidotāju priekšā – cik stipra šodien ir mūsu Latvijas valsts. Tā būs mūsu atskaite arī nākamajām paaudzēm, kuras valsti no mums saņems mantojumā. Valdības mērķis ir, lai, sagaidot Latvijas simto dzimšanas dienu, mūsu valsti par veiksmīgu sauktu paši Latvijas iedzīvotāji. Nepietiek tikai ar ārēju atzinību, kuru pēdējos gados esam saņēmuši pietiekoši daudz. Latvijas veiksme ir tikai tad, kad tā kļūst par katra iedzīvotāja veiksmi, vairojot prieku dzīvot un strādāt mūsu valstī.
Aizvadītais gads mūs ir tuvinājis šim mērķim. Vēlos pateikties visiem Latvijas cilvēkiem par darbu, izturību un patriotismu, kas padarīja Latviju par visstraujākās ekonomiskās izaugsmes valsti Eiropā. Ir izveidoti 30 tūkstošu jaunu darbavietu. Ražošanas un eksporta apjomi pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Valsts budžeta ieņēmumi mums ļāva palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, skolotājiem, veselības aprūpei, kultūrai un citām jomām. Lēni, bet pieaug arī algas. Valdības lēmumi šogad samazināt pievienotās vērtības nodokli un, sākot ar nākošo gadu, samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli dos praktisku atbalstu daudzām ģimenēm.
2012. gadā ir pieaugusi Latvijas konkurētspēja un pārliecība par savām vērtībām. Taču mēs esam tikai ceļā uz Latviju, kurā katrs var realizēt savas spējas, piepildīt savus sapņus un nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Iespēju Latvija visiem – tāds ir mūsu mērķis.
Labi apzinos, ka Latvijas izaugsmi šodien vēl nejūtam katrā mājā. Darba iespējas un atalgojums aug lēnāk nekā ekonomika kopumā. Gada laikā radīts salīdzinoši daudz jaunu darbavietu, tomēr daudzi joprojām ir bez darba. Nabadzība novados ir skaudra realitāte. Valdības uzdevums ir rūpēties par tiem, kuriem ir visgrūtāk – nodrošinot iespējas izglītoties un atrast darbu, saņemt valsts atbalstu grūtā brīdī. Tāpēc arī 2013.gadā viena no valdības prioritātēm būs mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību.
Latvijas iedzīvotāji!
Nākamais gads Latvijai būs stabilas izaugsmes un augošu iespēju gads. Mūsu pienākums ir prast tās izmantot! Valdība turpinās atbildīgu fiskālo politiku. Mēs strādāsim pie atbalsta uzņēmējiem, pie ēnu ekonomikas apkarošanas, inovāciju sekmēšanas. Ekonomiskā stabilitāte nodrošinās iespējas attīstīties uzņēmumiem. Izaugsme radīs arī jaunas darbavietas - to skaits pieaugs straujāk. Aicinu visus, kam ir labas idejas, zināšanas un uzņēmība likt tās lietā, un izmantot valsts sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai. Lai izdodas pašiem kļūt par saviem darba devējiem, radīt jaunas darbavietas, šādi palīdzot savai ģimenei, novadniekiem un Latvijai kopumā.
Latvija nav vientuļa sala - mēs esam ciešām saitēm sieti ar Baltijas valstīm un Ziemeļeiropu. Mūsu kaimiņi ir arī nozīmīgākie investori un tirdzniecības partneri. Esam tikai pārsimts kilometru attālumā no valstīm, kurās ir pasaules izglītotākās, saliedētākās un pārtikušākās sabiedrības. Tās ir valstis ar viszemāko korupciju un visaugstāko uzticēšanos valdībai. Iekļaušanās šajā saimē ir visu Latvijas cilvēku labklājības, attīstības un drošības jautājums. Latvija var daudz mācīties no Ziemeļvalstīm un pārņemt to labāko pieredzi – protams, vienlaikus saglabājot mūsu valsts savdabību, valodu un kultūru.
Cienījamie tautieši,
nākamgad būs jāturpina mērķtiecīga politika, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. Lai Latvijas simtgadi mēs varētu sagaidīt ar pārliecību par stabilu nākotni mūsu tautai. Mums visiem ir jāgādā, lai tautieši ārzemēs saglabātu saites ar Latviju. Baltijas jūras reģionam nostiprinoties kā stabilākajam un dinamiskākajam visā Eiropā, aug pievilcība Latvijai kā dzīvesvietai. Jau šodien redzam: daļa no tiem, kas ekonomisko apstākļu spiesti aizbraukuši no Latvijas, vēlas atgriezties dzimtenē. Valstij, mums visiem ir jāizrāda pretimnākšana: mums ir svarīgs ikviens, kurš jūt sevī piederību Latvijai un grib šeit veidot savu dzīvi un nākotni.
Nākamajā, Latvijas valsts pastāvēšanas deviņdesmit piektajā gadā, mēs atzīmēsim arī Tautas frontes divdesmit piekto gadadienu. Abi šie notikumi ir cieši saistīti: valsts neatkarības atjaunošana Tautas frontes vadībā apliecināja, ka 18. novembra ideāli mūsdienās joprojām ir dzīvi. Vienlaikus es uzskatu, ka abi šie notikumi ir nesaraujami saistīti ar vēl vienu Latvijas lēmumu – par iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gadā.
Miķelis Valters, viens no neatkarīgās Latvijas idejas autoriem un valsts dibinātājiem, savulaik rakstīja: „Taisnība, mēs esam tikai grauds, neliela politiska būtība Eiropas visumā. Bet mūsu būtība saistās jau bezgala daudziem pavedieniem ar Eiropas dvēseli. [..] Eiropas miera un kārtības līdzsvarā mūsu valsts ir noteikta svara daļa. Tās politika ņem dalību Eiropas cīņās un rūpēs. No šiem sakariem plūst Latvijas spēks.”
Mūsu valsts dibinātāji bija pārliecināti, ka jaunās, brīvības cīņās izcīnītās valsts nākotne ir saistāma ar Eiropu. Latvijas Tautas fronte atgriešanos Eiropā uzskatīja par ģeopolitisku prioritāti – garantiju Latvijas neatkarībai, drošībai un labklājībai.
Kad šodien domājam par Latvijas pievienošanos eiro, ir jāatceras un jāspēj īstenot gan valsts dibinātāju, gan Tautas frontes laiku cerības. Eiro ir daļa no mūsu eiropeiskās nākotnes.
Eiropas Savienībā un it īpaši eirozonā notiek lielas pārmaiņas. Tiek būvēta nākotnes Eiropa, kuras kodolā būs tieši eirozona. Latvijas interesēs ir piederēt šim Eiropas valstu kodolam – drošas un stabilas attīstības reģionam. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess savas valsts pievienošanos eirozonai sauc par labāko, kas ar Igauniju ir noticis pēdējā laikā. Viņš uzsver eiro ģeopolitisko nozīmi, ar ko Igaunija „austrumu kaimiņam signalizē: mēs esam projām uz neatgriešanos un esam laimīgi par to”.
Protams, eiro nav burvju nūjiņa. Neviens arī nedomā, ka pēc eiro ieviešanas visas problēmas būs atrisinātas. Eiro ir tikai līdzeklis straujākai attīstībai un labklājības pieaugumam. Izaugsmi radām mēs paši. Izaugsmes recepte ir savu prasmju attīstīšana un pastāvīga izglītošanās. Radošas idejas un drosme tās īstenot. Savstarpēja sadarbība, solidaritāte un uzticēšanās.
Latvijā dzīvo darbīgi, radoši un patriotiski cilvēki. Es ticu, ka mēs Latviju varam padarīt par mūsu kopīgo veiksmes stāstu!
Sagaidot Jauno, 2013. gadu, novēlu mums visiem izvirzīt mērķi, kādu vēlamies redzēt Latviju tās simtgadē un kopīgi strādāt, lai to sasniegtu!
Laimīgu Jauno gadu!
Dievs svētī Latviju!
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
