„Mistera Singha” rollsroisa oficiālā īpašniece – Guna Vējiņa bez īpašumiem un uzņēmumiem
PIETIEK27.11.2012.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās vairāki Pietiek lasītāji interesējušies – kāds Indijas sikhu bagātnieks gan Latvijā reģistrējis dārgo un impozanto Rolls Royce Phantom limuzīnu ar valsts reģistrācijas numuru MRSINGH. Taču izrādās, ka oficiālā šī vismaz 200 000 latu maksājošā automobiļa īpašniece ir kāda Guna Vējiņa, uz kuras vārda Latvijā nav reģistrēts neviens pats nekustamais īpašums un tikai viena – pagājušā gada rudenī dibināta – uzņēmuma kapitāldaļas.
Kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, piecus gadus vecais rollsroiss (6,7 litru motors, 338 kW jauda, pilna masa – trīs tonnas) Latvijā ievests no Vācijas un mūsu valstī reģistrēts pagājušā gada 6. jūnijā. Taču oficiāli tas reģistrēts nevis uz kāda turīga Indijas ārzemnieka, bet gan kādas Gunas Vējiņas vārda.
Izrādās, ka vienīgā Latvijas Uzņēmumu reģistrā atrodamā Guna Vējiņa nav nekāda oficiāli turīgā kundze, - Lursoft dati rāda, ka 1981. gadā dzimušajai Vējiņai pieder tikai 50% kapitāldaļu SIA Dārza idille, kas dibināta pagājušā gada rudenī un līdz ar to nav iesniegusi pat gada pārskatu.
Turklāt arī Vējiņas kompanjons nav nekāds vērienīgais uzņēmējs, - otri 50% kapitāldaļu pieder 1991. gadā dzimušajam Jānim Trautmanim.
Līdz šim Vējiņa nav arī nodarbojusies ar īpaši iespaidīgu uzņēmējdarbību, - viņa gan iepriekš ieņēmusi valdes locekļa amatu gan Dārza idillē, gan vēl vienā mazpazīstamā uzņēmumā Latkore, taču šā gada septembra beigās abus šos posteņus pametusi.
Uz Vējiņas vārda Latvijā, kā izrādās, nav reģistrēts arī neviens pats nekustamais īpašums. Kā savu dzīvesvietu viņa oficiāli uzrādījusi dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 139, taču šis 170 kvadrātmetru dzīvoklis nav reģistrēts uz Vējiņas vārda.
Toties šeit gan parādās viens īsts Singhs, - kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, jau pirms sešiem gadiem šo dzīvokli no SIA Pilsētas torņi par 386 tūkstošiem latu iegādājies 1965. gadā dzimušais ārvalstnieks Kalbinders Singhs Srajs. Turklāt šajā pašā ēkā Singham Srajam pieder arī vēl divi citi dzīvokļi.
Latvijas Uzņēmumu reģistrā atrodami divi Kalbinderi Singhi Sraji – abi kā mītnes vietu uzrādījuši Lielbritāniju, un viens ir bijis nu jau likvidētās SIA Latvian Contact Centre valdes loceklis, bet otram pieder jau 2006. gadā dibinātā SIA LV Pharmaceuticals, kas, spriežot pēc visa, reālu darbību tā arī nav sākusi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
