Iesaki rakstu: 
Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību saņēma ne tikai savējie (lai vēlāk padalītos ar činavniekiem “atplūdos”), bet uzņēmēji, kam tā tiešām bija vajadzīga, lai aizbāztu šiem mutes un neizceltos pārāk skaļa brēka.
Kā uz burvja mājienu neadekvāti dārgas izrādījās gultasvietu izmaksas slimnīcās. Man radās iespaids, ka pacientus nevis ārstē, bet monetizē. Vakcīndīleri izmantoja mājsēdes laiku, visos medijos biedējot auditoriju ar šausmu stāstiem par mirušajiem antivakseriem. Lai uzdzītu ļaudīm šermuļus, anonsēja nodomu palaist ielās mobilos morgus.
Kāpēc tad valdošā kliķe pievēra ienesīgo bodīti? Manuprāt, galvenais iemesls, – ka arvien grūtāk kļuva noslēpt, ka eksistē lētas, efektīvas un vēl nesen brīvi pieejamas zāles pret kroņa vīrusu, piemēram, ivermektīns un hidroksihlorokvīns. Nāvju reklāma draudēja pavērsties pret valdošajiem politiķiem kā potenciāli līdzvainīgiem sirdzēju aiziešanā pa “skuju taku”.
Tāpat atklājās, ka potētie arī mirst no kovida. Negribot zaudēt pēdējo argumentu par labu vakcinācijai, ka injicētie mirst retāk, “neveselīgo” interesi apslāpēja ar epidēmijas nopauzēšanu. Tāpat svarīgi bija nepieļaut runas, ka ārsti dažādi attiecas pret pacientiem pēc to vakcinācijas statusa.
Kāda Daugavpils infektoloģe jau pamanījās medijos nosunīt nevakcinētos. Uzskatu, ka speciāliste labāk būtu nevis “skarbi izteikusies” medijos, bet pārstājusi dakterēt slimos pēc “izdzišanas protokola”. Saņemt slimnieka stāvokli atvieglojošus preparātus un patiešām pienācīgu aprūpi var arī mājas, taču interesentiem bija vajadzīga bilde.
Tiesa, bilde zīmējās ļoti neprofesionāli. Pie “bļodas intelbeņķiem” nepiederošie radošie cilvēki nesteidz sadarboties ar režīmu. PR video varēja vērot, kā pacientu steigšus kaut kur vizina pa slimnīcu, bet fonā palātas ar brīvām gultām un gaitenis pilns ar tukšiem gultas ratiem. Dakteri “šausmenītes” galvenajās lomās skraida speciālos respiratoros, bet statisti halātos stāv līdzās bez maskām.
Līdztekus paparaci iemanījās uzfilmēt tukšas slimnīcas un ilgstoši neaizņemtas piebrauktuves pie uzņemšanas nodaļām, kad pēc oficiozu paustā tur vajadzēja veidoties sastrēgumiem. Piedevām mediķi, neskatoties uz kriminālatbildības draudiem par mutes palaišanu, tomēr “pa kluso” dalījās ar tuviniekiem un paziņām par reālo situāciju ārstniecības iestādēs, kas pa “sarafāna radio” aizgāja masās.
Tikmēr valdošā koalīcija izmantoja mājsēdi, lai izdarītu valsts apvērsumu, liedzot nepotētajiem balsstiesības aktīvajā politikā. Pučisti ir pārliecināti, ka iziet no lokdauna kā uzvarētāji, lai gan huntas “panākumi” (lasi – sekmīga izkalpošanās farmaceitiskajiem karteļiem) balstās tikai uz varmācību.
Potēties cilvēkus motivēja nevis veiksmīga informatīvā kampaņa (tiem, kas uz tās “uzvārījās” un turpina bagātināties, viss štokos), bet vienīgi perspektīva pretējā gadījumā zaudēt iztikas avotu. Diemžēl atrodas tādi, kas pēc senas latvju paražas, pašiem trāpoties atvarā, cenšas vēl kādu tur ievilkt. Kopā jautrāk iet pa burbuli!
Hunta neslēpj, ka uzskata nepotētos par “zemcilvēkiem” un īsteno nežēlīgu segregāciju, dodot tikai vienu iespēju vilkt cilvēkveidīgu dzīvi, cik nu tās atliks, – atkailinot pleciņu potei. Vienlaikus varai nerūp arī potētie. Cenšoties demonstrēt, – cik jauki dzīvot injicētam, valdība palaiž nosacīti lojālajiem latvzemiešiem garāku pavadu.
Fakts, ka vakcinētie pārnēsā vīrusus, slimo un mirst tāpat kā pārējie, vakcīndīlerus nesatrauc. Tāpat tiek ignorēts bijušā PVO Eiropas padomdevēju ekspertu grupas imunizācijas jautājumos viceprezidenta profesora Kristiana Perona (Christian Perronne) brīdinājums, ka vakcinētajiem ļautiņiem, esot bez dabiskās imunitātes, ziemas mēnešos labāk pabūt karantīnā, pretējā gadījumā viņi var nopietni saslimt.
Savā vakcinācijas uzspiešanas apsēstībā vai materiālā ieinteresētībā, cenšoties dehumanizēt nepotētos, manā skatījumā varneši ir atcilvēciskojuši paši sevi. Figurāli – mums ir darīšana ar trakiem suņiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
