Iesaki rakstu: 
Ap 200 Latvijas skolu ir mainījušas orientāciju un izzudušas. Ap 1000 Latvijas miestu ir mainījuši orientāciju un izzuduši. Latviešu lauku dzīvesveids un latviešu dzimtu lauki ir mainījuši orientāciju un izzuduši.
Latvijas meži maina orientāciju un tiek izcirsti. Ap pusmiljons latviešu Dzimtenes dzimumu ir nomainījuši pret izdzimšanu trimdā, mainās paši, un viņu bērni – izzūd. Nu Latvijai tikai postu nesušie grib mainīt mūsu bērnu – zēnu un meiteņu dzimumu uz sociālo dzimumu.
Mosties, latviet, ir laiks aizstāvēt, atbalstīt Latvijas vienīgo pa īstam latviešu un cilvēku ministru Dzintaru Rasnaču un neļaut Māti Latviju un viņas bērnus pārvērst nenosakāma dzimuma sociālos dzīvniekos jeb genderos.
Labklājības ministrs Jānis Reirs 18.maijā Latvijas vārdā atļāvās parakstīt Stambulas konvenciju, lai gan tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir pret.
Vai mēs dzīvojam Latvijas tautas valstī vai starptautiskā varas ierēdņu diktatūrā? Reirs ir ārzemju labklājības ministrs! Dzintars Rasnačs ir Latvijas tautas ministrs! Ministru vidū ir tikai viens Latvijas patriots.
Mosties, latvieti! Ir laiks aizstāvēt Dzintaru Rasnaču! Mosties, latviet, ir laiks!
Tālums uz pleciem ceļ sauli
Meži paceļas līdz
Debess nāk zemāk un zemāk
Tām nenokrist jāpalīdz
Zibeņi mākoņus dala
Katram pa strēmelei tiks
Lūgšanu zobeni dzirkstīs
Zvaigznes kā svētība snigs
Brīvības vainagu dubļos
Sveši savējie min
Zin viņi taču, kā sāpēs
Kā sāpējis jau, viņi zin
Tomēr tie Tēvzemi bradā
Dīrā, tirgo un plēš
Uguni mūžīgi dzīvo
Latviešu dvēselēs dzēš
Sarīda, baida un vajā
Triec trimdā, uz sliekšņiem kauj
Tver savu zobenu, brāli
Māsai tvert lāpu ļauj
Iecelsim izgāztos vārtus
Bērnus celsimies glābt
Ticības uguns zirgos
Varoņi pavēl mums kāpt
Uzvarējušie dzīvie
Nākotnes sudrabu lej
Tie, kas karos, tie svinēs
Celies, latviet, un ej
Dzīvi jāsvin pēc kaujas
Neglūn kad naidnieka vaigs
Tie, kas ies cīņā, tie dzīvos
Mosties, latviet, ir laiks!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
