Iesaki rakstu: 
Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Šajā ēkā ar platību
Tajā pašā laikā ar Rīgas pagaidu domes svētību Hanzas ielā 4b tiks būvēts biroju centrs par 48 miljoniem eiro 3000 biroju darbiniekiem ar platību
PTC ēkas platība jau ir 55,8% no jaunceļamās biroju mājas, taču tā dabā eksistē un nav no jauna jābūvē. Tai jau ir biroju mājas arhitektūra, biznesa ļaudis tur strādā. Nojaukšanas gadījumā ar tiem būs jālauž līgumi, jāmaksā kompensācijas. Bez tiesu darbiem nekādi neiztiks.
Kosmētisko remontu, santehnikas nomaiņu un vēdināšanas sakārtošanu PTC ēkā var organizēt atsevišķi katrā no ēkas trim spārniem pēc kārtas, pārējos divos spārnos firmas lai strādā un turpina maksāt par telpu nomu.
Akustiskā koncertzāle, protams, ir ļoti vajadzīga. Tās izmaksas tāpat kā šo kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiks pagaidām nav zināmi. Taču teritorijas tās būvniecībai centra tuvumā var viegli ieraudzīt, vajag tikai veikt nelielu publisko aptauju.
Piemēram, milzīga degradētā teritorija ar labu satiksmi visos Rīgas un Latvijas virzienos, ar komunikācijām, Daugavas tuvumā, atrodas ideālā vietā, iepretim Zinātņu akadēmijai un Rail Baltica trases tuvumā. Tas ir vārgi izmantotais un konkurētnespējīgais Rīgas rūpniecības preču tirgus, kurā gadiem ilgi saimnieko kriminālas kompānijas ar kontrabandas alkoholu un cigaretēm.
Šī publika, protams, var organizēt finansiāli spēcīgu un bīstamu lobiju pret nolaistās tirgus teritorijas apbūvi. Mūsu kašķīgo sīkpartiju koalīcija pret kriminālu lobiju var izrādīties pārāk mīksta, un to nebūs grūti arī ieinteresēt.
Šis nav vienīgais iespējamais centra platību variants, taču visekoloģiskākais, sociāli labākais, un tas noteikti ienesīs šajā vietā blakus zinātnei arī kultūru.
Tā kā padomju laikā man bija arī būveksperta prakse, tad varu apliecināt, ka kompartijas un tās nomenklatūras būvju projektu un būvniecības procesu kvalitātes kontrole bija drakoniska un vairākkārtīga. Pēc tehniskā uzrauga un autora uzrauga nāca vēl citi eksperti, kuri nezināja iepriekšējo kvalitātes vērtētāju slēdzienus.
Tos savukārt cits, pasūtītāja politiski uzticams eksperts salīdzināja un novērtēja un tam bija sekas. Tādēļ tādi objekti bija liels risks gan projektētāja, gan arī būvnieka karjerai, bet šo būvju kvalitāte bija ar augstu nodrošinājumu.
* valsts emeritētais zinātnieks, RTU, būveksperta sertifikāts Nr.287
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
