Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru paužat vēlmi saņemt informāciju un faktus, uz kā balstīts Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces izteikums: “Mums ir vesels reģions valstī, kurā daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji nodarbojas vai nu ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām darbībām, vai arī tiešāk – noziedzīgām darbībām…” [..] “Es domāju tos Latgales reģionus, kas atrodas robežas tuvumā.” Sniedzam šādu informāciju.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 51. pantu Finanšu izlūkošanas dienesta pienākumos ietilpst arī “veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šādu darbību mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot šādu darbību aizkavēšanas un atklāšanas metodes”. Lielākā daļa minētās analīzes un izpētes satura ir ierobežotas pieejamības informācija un var tikt sniegta tikai uzraudzības un kontroles institūcijām, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un citām atbildīgajām iestādēm to pienākumu veikšanai. Precizēju, ka atbilstoši Likuma 53. pantam Finanšu izlūkošanas dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai Likumā paredzētajiem mērķiem un Likumā noteiktajā kārtībā.[1] Vienlaikus vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka arī publiski pieejama informācija apstiprina intervijā minētos izteikumus.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par noziedzīgu nodarījumu skaitu uz 10 000 iedzīvotāju redzams, ka Latvijas reģionos (un Latvijā kopumā) noziedzības līmenis 2019. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir sarucis – Latvijā vidēji noziedzības līmenis samazinājies par 14,3 %. Vienīgais reģions, kurā noziedzības līmenis šajā periodā ir pieaudzis, ir Latgale (pieaugums 9,1 %). Aplūkojot sīkāk CSP datus par noziedzīgu nodarījumu skaitu uz 10 000 iedzīvotāju Latgales pierobežas novados, redzams, ka visos Latgales pierobežas novados noziedzīgu nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju minētajā periodā ir pieaudzis (izņemot Alūksnes un Dagdas novadu). Visur, izņemot Alūksnes, Ciblas,  Dagdas un Viļakas novadu, tas pārsniedz Latgales vidējo rādītāju – Ludzas novadā par 15,7 %, Baltinavas un Balvu novadā par 43,6 %, Krāslavas novadā par 50,1 % un Zilupes novadā pat vairāk nekā divkārt – par 110,3 %.

Vēršu uzmanību, ka vēstulē minētajā intervijā ir skaidri norādīts: “Kontrabanda Latvijā ir trešais lielākais noziedzīgus līdzekļus ģenerējošais noziedzības veids.” Šāds secinājums izriet no Finanšu izlūkošanas dienesta veiktā Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējuma ziņojuma par 2017. – 2019. gadu.[2] Attiecīgi, aplūkojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra jaunākā statistikas pārskata “Kriminālā statistika par 2020. gadu” datus,[3] redzams, ka 2020. gadā valstī tika reģistrēti 204 noziedzīgi nodarījumi pēc Krimināllikuma 190. panta (kontrabanda). No tiem 122 jeb 60 % ir reģistrēti Krāslavas novadā. Kopumā 176 no 204 jeb 86,3 % no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir reģistrēti Latgalē.

Skatoties vēl detalizētāk, piemēram, par cigarešu nelegālo apriti, redzam, ka kopumā cigarešu nelegālā tirgus īpatsvars Latvijā turpina samazināties, un 2018. gadā tas veidoja 19,5 % no kopējā cigarešu patēriņa. Vienlaikus dati liecina, ka kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš Latvijā joprojām ir augstā līmenī, to realizācijas rezultātā neiekasēto nodokļu apmērs sasniedzis 61 milj. EUR, bet reģions ar augstāko cigarešu nelegālo tirgus īpatsvaru Latvijā ir Latgale (KPMG 2019. gada pētījums).[4]

Informējam, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma 12. panta pirmajai daļai atteikumu daļā par Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošās informācijas izsniegšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā var apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā.


[1] Norādāms, ka Finanšu izlūkošanas dienests, pamatojoties uz Likumu, sniedz informāciju zemāk minētajām personām:

1)    pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja informācija rada pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

2)    pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, operatīvās darbības subjektiem vai Valsts ieņēmumu dienestam, ja, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ieskata, šo informāciju attiecīgās institūcijas var izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai;

3)    Likuma subjektiem par faktu, ka informācija ir sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai par to, ka saistībā ar atturēšanos no darījuma veikšanas minēto informāciju sniegt nav iespējams;

4)    operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrām, pamatojoties uz pieprasījumu operatīvās darbības procesā vai kriminālprocesā, kā arī tiesai, pamatojoties uz pieprasījumu kriminālprocesā;

5)    ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi Finanšu izlūkošanas dienesta pienākumiem;

6)  Likuma 56. pantā minētajām institūcijām.

[2] Nacionālā risku ziņojuma kopsavilkums pieejams: https://fid.gov.lv/lv/darbibas-jomas/nacionalais-risku-novertejums/nacionalais-risku-novertejums-2017-2019 

[3] https://www.ic.iem.gov.lv/lv/kriminala-statistika

[4] Project Stella. A study of the illicit cigarette market in the EU. – KPMG, 2019. Pieejams: https://public.tableau.com/views/CountryReport-TOUPLOAD/CountryOverview?%3Aembed=y&%3AshowVizHome=no&%3Adisplay_count=yes&%3Atoolbar=no#3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

FotoPandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Lasīt visu...