Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dāmas un kungi, domāju, ka katram, kurš spēs saņemt dvēseles spēkus, lai noskatītos visu mūsu izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinas uzrunu Romas ministru konferencē, būs skaidrs – mums ir jauns, spīdošs un pārliecinošs „nasing spešal”. Pievienoju arī „angļu” valodā teiktās uzrunas tekstu un tulkojumu latviski, taču īstu baudījumu var sniegt tikai video.

Šuplinskas uzruna „angliski”

Dear colleagues, we are living in a time of changes, at the same time the confirmation of fundamental values of higher education, democracy and rule of law is crucial for the development of higher education in the lives of young people in the future. I draw your attention to the situation in Belarus. Latvia will continue standing up for the sanction policy to be kept in place against the Belarussian officials who are responsible for unjustified violence and repression of the part of law enforcement authorities and for falsifying election results. Latvia will continue supporting the Belarussian civil society. I would like to stress that mobility of students, academic staff and international cooperation between our universities based of mutual trust and fundamental values of higher education, it is essence of our cooperation in the whole Europe higher education area. I strongly support the initiated statement of Belarus by the co-chairs Germany and the United Kingdom. As a second point, I would like to mention digitalization processes, affecting higher education demanding new and innovative approaches. Digitalization will play a significant role for the learning and teaching process, the management and international cooperation. Are we ready? Our students being digital natives are living in a digital environment. It is a challenge to provide high quality higher education in the digital environment for all students. I will highly appreciate starting international cooperation and peer learning activities on digitalization process in higher education. I would say that this time is demanding but it could be seen as an opportunity to find new solution, protecting students right to quality education, now and beyond the COVID-19 pandemic into being a part of civil society and democracy. Thank you.

Uzrunas tulkojums latviski

Dārgie kolēģi, mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, tajā pašā laikā augstākās izglītības, demokrātijas un likuma varas pamatvērtību apstiprināšanai ir izšķiroša nozīme augstākās izglītības attīstībā jauniešu dzīvēs nākotnē. Es vēršu jūsu uzmanību uz situāciju Baltkrievijā. Latvija turpinās iestāties par sankciju politikas saglabāšanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par  nepamatotu vardarbību un represijām no tiesībaizsardzības iestāžu puses un par vēlēšanu rezultātu viltošanu. Latvija turpinās atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību. Es vēlētos uzsvērt, ka studentu, akadēmiskā personāla mobilitāte un starptautiskā sadarbība starp mūsu universitātēm, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos un augstākās izglītības pamatvērtībām, ir mūsu sadarbības būtība visā Eiropas augstākās izglītības telpā. Es stingri atbalstu līdzpriekšsēdētāju Vācijas un Apvienotās Karalistes ierosināto paziņojumu par situāciju Baltkrievijā. Kā otro punktu es gribētu pieminēt digitalizācijas procesus, kas ietekmē augstāko izglītību, pieprasot jaunas un novatoriskas pieejas. Digitalizācijai būs nozīmīga loma mācīšanās un mācīšanas procesā, vadībā un starptautiskajā sadarbībā. Vai mēs esam gatavi? Mūsu studenti, kas ir digitālie iedzīvotāji, dzīvo digitālā vidē. Nodrošināt augstas kvalitātes augstāko izglītību digitālajā vidē visiem studentiem ir izaicinājums. Es augstu novērtēšu starptautiskās sadarbības un savstarpējo mācību aktivitāšu uzsākšanu attiecībā uz digitalizācijas procesu augstākajā izglītībā. Es teiktu, ka šis laiks ir izaicinājumu pilns, taču tā arī ir iespēja rast jaunus risinājumus, aizsargājot studentu tiesības uz kvalitatīvu izglītību tagad un pēc COVID-19 pandēmijas, lai kļūtu par pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas sastāvdaļu. Paldies.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...