Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem
Toms Ostrovskis, TVNET grupa25.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts un rūpīgi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radīto mums bija liels, bet ļoti īss, jo pandēmijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtības par to, kā dzīvosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule līdz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vakcinēti un lepni par nupat 6000 aktīviem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!
Viss jaunais vienmēr ir nezināmais, dabisku pretestību vai pasīvu stingumu raisošs. Tās ir bailes no pārmaiņām, bailes kļūdīties, vakcinēties, uzņemties atbildību, atļauties, spriest. Bailēm ir lielas acis, bet drosmei prāta skaidrība, tādēļ tā bija un vienmēr būs mūsu uzdrīkstēšanās pierādīt, ka kvalitatīva žurnālistika aizraujošā stāstījumā ir barība smadzenēm, kurai paliekošu vērtību piešķir žurnālistu, redaktoru un mediju profesionāļu ieguldītais darbs. Tas ir mūsu azarts katru dienu parādīt, ka klik-šķis smadzenēs nav vientuļš domas uzplaiksnījums, bet miljoniem neironu dzirksteļota prāta uguns, kas Latvijas sabiedrību padara labāku, izglītotu un informētu.
Tomēr nav uguns bez deguma. Vakar atkal sēdēju vēlu darbā, šaustīdams sevi, kādēļ neesmu mājās ar ģimeni un bērniem, bet lasu domu graudus no pelavām, lai pateiktu lielu paldies par tavu atbalstu un tavu uzdrīkstēšanos noticēt mūsu darbam, katru dienu sākot ar TVNET grupas un Klik digitālo periodiku.
Mēs katrs vēlamies, lai esam novērtēti, sadzirdēti un uzklausīti, tā ir jebkuram cilvēkam tik ļoti nepieciešama personiskā tuvība, kas nav vien ņemama, bet gan dodama. Tad kādēļ uzticamos medijos strādājošie pienākumu pret sabiedrību uztver kā savas dzīves svarīgāko misiju un tādēļ bieži nepamana sev tuvāko cilvēku saucienus saņemt uzmanību un rūpes? Vai tā ir divkosība prasīt citiem to, ko paši nespējam? Nē, tas ir protests domāšanas taupības režīmam Latvijā, deklaratīvas komunikācijas un visaptverošas vienaldzības nepanesamība, kas mūs dzen uz priekšu.
Žurnālisti nav īpaši izredzētie, katrā nozarē un profesijā ir tūkstoši profesionāļu, kas uzliesmo un sadeg katru darba dienu, lai mums visiem būtu vieglāka, labāka, drošāka nākotne un dažādību iekļaujoša Latvijas sabiedrība. Te arī jautājums, uz kuru atbilde jārod katram no mums, - vai sevis ziedošana cēlam mērķim ir vienīgais ceļš, vai tiešām nedrīkstam gribēt sasniegt un izbaudīt pilnvērtīgu dzīvi?
Es ticu, ka kopā varam gan, tādēļ mēs – žurnālisti un redaktori ieskatāmies acīs meļiem un krāpniekiem, viltvāržiem un sludinātājiem, ģēnijiem un darbarūķiem, lēmējiem un izpildītājiem, laureātiem un nopeltajiem, izstumtajiem un mīlētajiem, lai tev pastāstītu par cilvēku kā visu lietu mēru, parādītu mūsu dažādības skaistumu un iedvesmotu sākt jaunu, darbīgu dienu informatīvi zinošā un pret sevi un citiem prasīgā Latvijas sabiedrībā!
Klik – un pasaule atveras!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
