Iesaki rakstu: 
6.jūnijs kā datums, kad premjers Valdis Dombrovskis pieņems jau 17.februārī iesniegto iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisiju, izvēlēts ar aprēķinu, ka tobrīd būs pagājis aptuveni mēnesis pēc budžeta grozījumu pieņemšanas un jautājums par iekšlietu ministra kandidatūrām neapdraudēs valdības stabilitāti, Pietiek skaidroja vairāki Vienotības valdes locekļi. Oficiālais premjera nosauktais iemesls – Mūrniecei turpmāko trīs ar pusi mēnešu laikā vēl jāpaveic vairāki darbi iekšlietu sfērā, tomēr konkrētus darbus Dombrovskis nevarēja nosaukt. Noprotams, ka „atliktā” demisija arī izvēlēta kā iekšējs kompromiss, jo Vienotībā un pašā Jaunajā laikā, no kura nāk Mūrniece, nebija vienprātības, vai demisija jāpieņem.
Vēl līdz pirmdienas pievakarei bija pazīmes, ka Mūrniece paliks amatā, iespējams, kā risinājumu izvēloties Saeimas balsojumu par neuzticības izteikšanu. Bet Vienotībā bija bažas, ka Mūrniece paliktu amatā, pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Visu Latvijai-TB/LNNK un, iespējams, vēl kādu opozīcijas deputātu balsīm. Pēc Vienotības frakcijas sēdes pirmdienas pēcpusdienā bija skaidrs, ka ne visi tās deputāti nobalsotu pret neuzticības izteikšanu Mūrniecei.
Oficiālie komentāri pēc Vienotības valdes sēdes pirmdienas vakarā bija skopi. Pietiek no neoficiālām sarunām ar atsevišķiem valdes locekļiem zināms, ka premjera pārstāvētais politiskais spēks nav bijis drošs, vai ZZS nepretendēs uz Iekšlietu ministrijas (IeM) vadību un cik lielā mērā zaļie zemnieki centīsies ietekmēt nākamā iekšlietu ministra kandidāta izvēli. Arī tie bijuši argumenti par labu demisijas atlikšanai. „Tā būtu vājuma pazīmes demonstrēšana, ja mēs baidītos no kandidātu uzlikšanas,” atzina kāds Vienotības valdes loceklis. Kā norādīja premjers Dombrovskis, kandidātu meklēšana iekšlietu ministra amatam notiks dažas nedēļas pirms 6. jūnija.
Neoficiāli daži politiķi Pietiek pieļāvuši, ka situācija var tikt iesaldēta arī pēc 6. jūnija. Kā teorētiski iespējamie scenāriji minēts sliktākais scenārijs, kad arī pēc šī termiņa ar ZZS neizdodas vienoties par kandidātu, kuru nenoraidītu koalīcijas partneris. Vēl iespējams variants censties panākt ministru portfeļu rokādi starp ZZS un Vienotību, ”iemainot” iekšlietas pret zaļo zemnieku pārziņā esošo izglītību, kurā koalīcijas partneris nespēj sadūšoties veikt reformas. Tiesa, šādam risinājumam jau tagad ir zināma plaša opozīcija Vienotībā, kas nevēlas pieļaut ZZS faktiskā līdera Aivara Lemberga kontroli pār IeM. Vēl minēts variants, ka zem reformu lozunga notiek abu Vienotības pārziņā esošo ministriju – Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas – apvienošana, lēmumus pieņemot līdz 6. jūnijam, bet faktisko reorganizāciju īstenojot vēlāk. Šie varianti oficiāli Vienotības valdes sēdē neesot apspriesti.
Pati Mūrniece uz Vienotības valdes sēdi nebija ieradusies. Ar īsziņas starpniecību ministre Pietiek uzsvēra, ka no saviem lēmumiem neatsakās. Arī premjers teica, ka ministre nav vēlējusies atsaukt demisijas rakstu. Tā dēvētā atliktā demisija raisa neapmierinātību tajos Vienotības politiķos, kurus uztrauc politiskā spēka reitingi. Fonu lēmuma pieņemšanai par Mūrnieci pirmdien radīja Latvijas faktu publiskotais ministres reitings, kas rāda, ka februārī viņai dramatiski krities atbalsts sabiedrībā. Negatīvi vai drīzāk negatīvi Mūrnieces darbību vērtējuši 65,2% aptaujāto. Tiesa, tas saistīts ar atbalsīm par nesenajiem notikumiem Jēkabpilī, kad vairāki policisti veica bruņotu uzbrukumu spēļu zālei, ievainojot un nogalinot kolēģus. "Ļaut viņai palikt? Cik drīz Vienotības reitings būs tikpat zemu kā Mūrniecei?" retoriski par dilemmu saistībā ar iekšlietu ministres demisiju Pietiek izteicās kāds viņas partijas biedrs.
Iepriekš pirmdien izskanēja versijas, ka jautājuma izšķiršana varētu notikt Saeimā, iekšlietu ministrei sarīkojot neuzticības balsojumu. Šādu vēlmi bija paudusi pati Mūrniece. Pietiek jau rakstīja - ja Saeimā notiktu balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei, pret to, visticamāk, nobalsotu ne tikai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, bet, iespējams, arī Visu Latvijai-TB/LNNK. "Es nebalsotu par neuzticību Mūrniecei, jo uzskatu, ka šis ir īstais brīdis reformēt iekšlietu sistēmu, patriekt veco gvardi, un Mūrniece to var izdarīt," Pietiek uzsvēra VL-TB/LNNK viens no līderiem Imants Parādnieks. Viņš pieļauj, ka tāds kopumā varētu būt visas frakcijas viedoklis.
Jāatgādina, ka iekšlietu ministre Mūrniece pēc vēlēšanām valdības koalīcijas sarunu laikā publiski paziņoja par aizdomām, ka Visu Latvijai saņēmusi finansējumu no čečenu mafijas, tā apgrūtinot VL dalību koalīcijā. Tomēr Parādnieks tagad uzskata, ka šajos notikumos Mūrnieces loma nav bijusi - viņa tikai atbildējusi uz žurnālistu jautājumiem. Jebkurā gadījumā, ja iepriekš kāds izteicies ne tā, kā labpatīkas, Parādnieks neuzskata, ka turpmāk uz visu šā cilvēka darbību jāskatās, vadoties no šiem izteikumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.