Iesaki rakstu: 
Trīs mēnešu laikā, kopš bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam netika piešķirta uzturēšanās atļauja Latvijā, iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci saistībā ar šiem notikumiem piemeklējis smags atmiņas zudums, - kā izriet no viņas oficiālās atbildes, kas tapusi gandrīz trīs mēnešus likumā noteiktā mēneša vietā, ministre vairs neatceras, ka vispār būtu masu medijiem paudusi kādu informāciju par Lužkova vēlmi.
„Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš iesniedzis lūgumu piešķirt viņam uzturēšanās atļauju Latvijā, nav pelnījis šo statusu, un, visdrīzāk, to arī neiegūs, norādījusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Viņš nav pelnījis šo statusu negatīvās attieksmes dēļ pret Latviju, un, visdrīzāk, to arī nesaņems. Man kā ministrei ir pilnvaras pieņemt šādus lēmumus, ja tas netiks izlemts citādā veidā, tā RIA Novosti sacījusi Mūrniece,” – šādu informāciju šā gada 17. janvārī sniedza ziņu aģentūra BNN.
Pat Mūrnieces vadītās Iekšlietu ministrijas preses pārstāve 17. janvārī ar ministres svētību ziņoja, ka Mūrniece esot nolēmusi iekļaut bijušo Maskavas mēru Latvijai nevēlamo personu sarakstā jeb tā dēvētajā melnajā, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju. Savukārt pati Mūrniece ziņu aģentūrai LETA šai pašā dienā pati bija sniegusi ziņas, ka Lužkovs ar šo lēmumu tiek iekļauts Latvijas „melnajā sarakstā”.
Ņemot vērā šo ministres runīgumu, Pietiek pārstāvis vērsās pie viņas ar oficiālu iesniegumu, norādot: tā kā no viņas uzstāšanās saistībā ar Lužkovu izriet, ka Mūrniece uzskata par pieļaujamu un likumīgu publiskot ziņas par personām, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, Pietiek pārstāvis vēlas no viņas saņemt informāciju par visām personām, kas 2009.-2010. gadā pieprasījušas uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, par katru personu minot to pašu informācijas apjomu, ko ministre publiskojusi par Lužkovu.
Likumā noteiktajā termiņā ministre atbildi sacerēt nespēja un tikai pēc atkārtota iesnieguma, kurā bija norādīts uz iespējamo vēršanos administratīvajā tiesā saistībā ar viņas pretlikumīgo rīcību, Mūrniece sniedza oficiālu atbildi.
Taču izrādījās, ka gandrīz trīs mēnešus ilgajā vēstules sacerēšanas laikā Mūrnieci piemeklējis smags atmiņas zudums. Savā iesniegumā Jūs norādāt, ka iekšlietu ministre ir publiskojusi ziņas par Krievijas Federācijas pilsoni J. Lužkovu, kas pieprasījis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Tomēr Jūs nenorādāt kādos masu saziņas līdzekļos un kāda informācija šādā veidā ir publiskota. No publiski pieejamās informācijas var secināt, ka Jūsu iesniegumā minēto informāciju par J. Lužkovu ir snieguši masu saziņas līdzekļi, ko ir apstiprinājušas arī valsts amatpersonas, sniedzot komentāru žurnālistiem,” – šāda bija Mūrnieces atbilde, kurā viņa par sevi izteicās trešajā personā.
Savukārt no pārējās ministres vēstules izriet, ka Mūrniece, masu saziņas līdzekļiem gari un plaši sniedzot informāciju par uzturēšanās atļaujas neizsniegšanu Lužkovam, ļoti iespējams, ir pārkāpusi Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kura normas pati apjomīgi citē.
Ministres vēstulē norādīts, ka „fizisko personu datus saturoša informācija par personām, kuras pieprasījušas uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, Jums nevar tikt izsniegta, jo saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ir datu subjekta piekrišana;
2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti”.
„Sakarā ar Jūsu iesniegumā ietverto informācijas pieprasījumu nav konstatēts neviens no iepriekš minētajā likumā paredzētajiem nosacījumiem, līdz ar to nav pamata izsniegt Jums pieprasīto informāciju,” raksta ministre, kura pirms trim mēnešiem publiski sniedza tieši šādu informāciju par vienu konkrētu fizisko personu – bijušo Maskavas mēru.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
