Musulmaņi vēlas uzcelt pirmo mošeju Latvijā. Kāpēc mēs nevaram ieklausīties viņu vēlmēs?
Valdis Liepiņš11.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Latvijas Republikā jau tagad dzīvo vairāki tūkstoši musulmaņu. Mēs laipni esam nodrošinājuši viņiem pajumti un darbavietas, taču ar mūsu dāsnumu cittautiešiem nepietiek. Viņi nevēlas kārtot valsts valodas eksāmenus, bet vēlas apmeklēt mošejas. Un ko mēs iegūstam no viņu nekaunības? Latvieši baidās izmantot Bolta pakalpojumus savā valstī.
Kāpēc mēs nekad nedrīkstam atļaut Latvijā būvēt mošeju? Tāpēc, ka, ja tā notiks, arābu diaspora sāks strauji augt kā pelējums. Līdz ar musulmaņu skaita pieaugumu sāks vājināties mūsu nacionālā identitāte. Musulmaņi sāks prasīt vairāk, un tas novedīs pie pamatiedzīvotāju tiesību aizskāruma.
Pašlaik mūsu valdība daudz dara, lai saglabātu mūsu kultūru. Resursu un līdzekļu piešķiršana šim darbam ir pamatota, bet iedomājieties, kas notiktu, ja musulmaņi sāktu izplatīt savu kultūru. Mums nāksies strādāt vēl vairāk, lai mūsu nacionālā identitāte netiktu iznīcināta.
Pirmās mošejas būvniecība būs signāls musulmaņiem: “mums tiek izpildīts, mēs varam atļauties vairāk nekā vienu mošeju”. Bet katram ir jāzina sava vieta. Tas, kas šobrīd notiek pasaulē, var novest Latviju no pareizā ceļa. Tomēr mums jāatceras, ka Latvija ir latviešiem. Šobrīd mēs nevaram atļauties musulmaņu pieplūdumu. Tāpēc mošeju nevajadzētu būvēt.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.