Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pērn no valsts līdzekļiem profesores Intas Brikšes vadītajam Nacionālās identitātes pētījumu apakšprojektam Nacionālā identitāte un komunikācija piešķirti 86 403 lati. Izglītības un zinātnes ministrija diplomātiski informē, ka Brikšei ir pieprasīts sniegt „papildu informāciju, kā arī veikt vairākus uzlabojumus”, taču realitāte ir cita – kaut valsts nauda nacionālās identitātes izpētei iztērēta, neviens no šī projekta ietvaros it kā veiktajiem un pērn par publicētiem uzrādītajiem pētījumiem pašlaik plašākai sabiedrībai nav pieejams, un izrādās, ka liela daļa no tiem ir tikai pusgatavi. Pašai Brikšei tam ir ārkārtīgi detalizēts un garš skaidrojums.

Pirms dažām dienām Pietiek saņēma elektroniskā pasta vēstuli, kurā bija ieteikts: „Iesaku aplūkot šo saiti http://www.nacionala-identitate.lv/section/show/65. Runa ir par valsts pētījumu programmas projektu Nacionālā identitāte, konkrētāk, par 9. apakšprojektu Nacionālā identitāte un komunikācija, kuru vada prof. Inta Brikše. 2011. gadā neviena no 10 monogrāfijām, kas ir uzrādīta kā publicēta (t. sk. oficiālajās projektu atskaitēs), patiesībā nav publicēta un, cik zināms, lielākā daļa pat nav sagatavota publicēšanai, tādēļ arī neviena no e-grāmatu saitēm reāli nedarbojas.”.

Vēstules autors norādīja, ka „uz šādu fiktīvu rezultātu pamata tiek dalīti ikgadējie valsts pētījumu programmas piešķirtie finanšu līdzekļi, kas sniedzas vairākos desmitos tūkstošos latu. Fasāde skaista, un aiziet, tā teikt! Protams, ka Brikše nav vienīgā, kas īsteno šādas padomiskas mahinācijas, bet šis gadījums ārkārtīgi spilgti ilustrē valsts pētījumu programmas līdzekļu izkrāpšanu, pat ne nelietderīgu izlietošanu, kā parasts runāt, bet tieši izkrāpšanu – apzināti uzdodot vēlamo par esošo”.

Pārbaudot vēstules autora norādīto saiti, izrādījās, ka patiešām nav iespējams iepazīties gandrīz ne ar vienu no šiem desmit it kā veiktajiem pētījumiem, kuriem pērn iztērēti valsts līdzekļi vairāk nekā 86 tūkstošu latu apmērā un par kuriem mājas lapā uzrādīts, ka tie jau pērn esot publicēti:

Brikše, Inta. Nacionālā identitāte un komunikācija. PLZK ziņojumu krājums. Rīga: LU SPPI, 2011,

Denisa-Liepniece, S., Dmitričenko, I., Dreijere, V., Petrenko, D.,Skudra, O. Nacionālā identitāte: politiskās identitātes un politiskā kultūra. Rīga: LU SPPI, 2011,

Freibergs, V. (2011). Komunikācija. Semiotika. Identitāte. Rīga: LU SPPI, 2011,

Kleckins, Abrams. Kino un mūsdienu kultūras likteņi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011,

Lasmane, Skaidrīte. Komunikācijas ētika. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011,

Petrenko, D. Nācijas diskursi Latvijas medijos. Rīga: LU SPPI, 2011,

Stašāne, L., Zitmane, M. (red.) Zīmols, patērniecība un identitāte, 2011,

Šķilters, J. (red.) Nacionālā identitāte un vide. Rīga: LU SPPI, 2011,

Šulmane, I. Neatrastās identitātes? Latvijas dienas laikrakstu žurnālisti politikas, ekonomikas un kultūras lauku ietekmē. Rīga: LU SPPI, 2011,

Informācija un sabiedrība II. Rakstu krājums. 2011.

Uz šo faktu pašlaik jau ir reaģējusi arī Izglītības un zinātnes ministrija, kas sadarbībā ar Studiju un zinātnes administrāciju ir izveidojusi programmu uzraudzības padomi, „lai kontrolētu programmas īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu un tā lietderību”.

Kā informē ministrijas preses dienests, 10. janvārī padome, iepazīstoties ar visiem ziņojumiem un pārskatiem, nolēmusi pieprasīt papildu informāciju, kā arī veikt vairākus uzlabojumus, t.sk. programmu vadītājiem viena mēneša laikā jānodrošina, ka programmas ietvaros zinātniskajā periodikā publicēto zinātnisko publikāciju, kas ir citētas zinātniskajā literatūrā un ir iekļautas starptautiski pieejamās zinātniskajās datu bāzēs (Web of Science, SCOPUS, ERIH, Thomson Reuters), pilna teksta un citu programmas ietvaros izdoto materiālu ievietošanu programmas mājas lapā.

To, ka faktiski neviens no identitātes pētnieku minētajiem pētījumiem patiešām nav pieejams publikai un liela daļa no tiem ir tikai pusgatavi, kaut gan jau uzrādīti atskaitēs, atzīst arī pati Brikše – publicējam viņas apjomīgo skaidrojumu ar nelieliem īsinājumiem:

„Jau savā 16. janvāra e-pastā izteicu Jums pateicību par interesi par Valsts pētījuma programmas (turpmāk - VPP) „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)" 9. projektu "Komunikācija un nacionālā identitāte". Un izdarīšu to atkārtoti, jo šis projekts dod: (1) vairākas jaunas iestrādes, kas bez VPP finansējuma nebūtu iespējamas; (2) ataudzes iespējas; (3) integrācijas iespējas starp dažādām pētniecības institūcijām; (4) iespējas iesaistīt pētniecībā studentus; (5) zināmu ilgtspējības drošību un (6) orientāciju uz pētniecības rezultātu komunikāciju sabiedrībai. Tāpēc Jūsu interese, ceru, palīdzēs sasniegt labākus projekta rezultātus.

Tā kā VPP kopumā un arī projekts „Komunikācija un nacionālā ideja" ir ar izvērstu struktūru, noteiktu finanšu līdzekļu izlietojuma regulējumu (Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 316) un arī izveidošanās vēsturi, tad sniegšu plašāku kopskatu par projekta realizāciju.

1.   Projektā ir 5 apakšprojekti:

1)   "Identitātes, mediji un publiskā komunikācija" (vadītāja - prof. I.Brikše, LU Komunikācijas studiju nodaļa);

2)   "Kultūra un nacionālās identititātes vizuālās formas: komunikācijas prakse" (vadītāja - vadošā pētniece S.Lasmane, LU SPPI);

3)   "Rīgas arhitektūras un pilsētvides identitāte 20. un 21. gs." (vadītājs - as.prof. U. Bratuškins, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte);

4)   "Latviešu grāmatniecība nacionālās identitātes diskursā" (vadītājs - prof. V.Zanders, LU Informācijas un bibliotēkzinātnes nodaļa);

5)   "Nacionālā identitāte digitālajā vidē" (vadītāja - doc. B. Holma, LU Informācijas un bibliotēkzinātnes nodaļa).

Pirms finansējuma piešķiršanas tika konsolidēti divi VPP pieteikumi ( LZA un LU SPPI) un projektā „Komunikācija un nacionālā identitāte" tika iekļauti šie atsevišķie projekti. Projektā ir saglabāti pieteikumos minētie sasniedzamie rezultāti, bet tiem ir mazāks finansējums nekā sākotnējā pieteikumā plānotais atsevišķajiem apakšprojektiem.

2.   Projekta pieteicēji un realizētāji ir trīs institūcijas:

1)   Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts ( un arī Komunikācijas studiju nodaļa un Informācijas un bibliotēkzinātnes nodaļa);

2)   Latvijas Nacionālā bibliotēka;

3)   Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte.

3.   Projektam piešķirtais finansējums 2011. gadam bija 86402,39 Ls.

Izlietojums:

1. Darba samaksa – 57918 Ls

2. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 13628 Ls

3. Materiāltehniskais nodrošinājums – 1391 Ls

4. Komandējumi – 3826 Ls

5. Citi izdevumi – 1780 Ls

6. Atskaitījumi infrastruktūras uzturēšanai 10% no projekta izmaksām (Saskaņā ar LU rīkojumu Nr. 1/19 no 27.01.2010.g. "Par līdzekļu apmēru LU zinātniskās darbības attīstībai") - 7860 Ls

Projektā atsevišķi netiek plānots budžets ne atsevišķajiem projektiem, ne arī institūcijām.

Darba samaksai paredzētie līdzekļi projektā iesaistīto personu atalgošanai ir sadalījušies šādi:

RTU darbinieki (projektā - blakus darbā) - 12970,86 Ls

LNB darbinieki (projektā - blakus darbā) - 12970,55 Ls

LU darbinieki (projektā - gan pamata, gan blakus darbā) - 31976,25 Ls

No darba samaksai izmantotajiem līdzekļiem doktorantu un maģistrantu darba apmaksai izlietoti 19364,81 Ls.

Komandējumiem (uzstāšanās ar recenzētiem ziņojumiem starptautiskās konferencēs, pētījumu veikšana) izlietoti 3826 Ls (LU - 2626 Ls, RTU - 1200 Ls).

4. Projektā veiktie darbi un rezultāti

Par tiem sniegts pārskats atbilstoši iepriekšminētajiem MK noteikumiem Nr. 316 (2010. 30.03) Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajai programmu uzraudzības padomei.

Tā kā esat uzdevis īpaši jautājumus par monogrāfijām, par kurām jau minētajā zinātniskā pārskatā (2011.14.12.) sniegta šāda informācija (citēju):

"grāmatas (papīra formātā, CD-ROM, internetā):

1.   Brikše, I. (2011). Nacionālā identitāte un komunikācija. PLZK ziņojumu krājums. Rīga: LU SPPI. (monogrāfija tiek rediģēta, publikācija līdz gada beigām elektroniski - http: // academia. lndb. lv)

2.   Denisa-Liepniece, S., Dmitričenko, I., Dreijere, V., Petrenko, D., Skudra, O. (2011). Nacionālā identitāte: politiskās identitātes un politiskā kultūra. Rīga: LU SPPI. (monogrāfija tiek rediģēta, publikācija līdz gada beigām elektroniski - http: // academia. lndb. lv)

3.   Freibergs, V. (2011). Komunikācija. Semiotika. Identitāte. Rīga: LU SPPI. (monogrāfija tiek rediģēta, publikācija līdz gada beigām elektroniski - http: // academia. lndb. lv)

4.   Kleckins, A. (2011). Kino un mūsdienu kultūras likteņi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.(tiek rediģēta)

5.   Lasmane, S. (2011). Komunikācijas ētika. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. (daļēji - izdevniecībā)

6.   Petrenko, D. (2011). Nācijas diskursi Latvijas medijos. Rīga: LU SPPI. (tiek pabeigts darbs pie manuskripta, publikācija līdz gada beigām elektroniski - http://academia. lndb. lv)

Stašane, L., Zitmane, M. (red.) (2011). Zīmols, patērniecība un identitāte. (tiek pabeigts darbs pie manuskripta, publikācija līdz gada beigam elektroniski - http://academia. lndb. lv)

8.   Šķilters, J. (red.) (2011). Nacionālā identitāte un vide. Rīga: LU SPPI. (publikācija līdz gada beigām elektroniski - http://academia. lndb.lv)

9.   Šulmane, I. (2011). Neatrastās identitātes? Latvijas dienas laikrakstu žurnālisti politikas, ekonomikas un kultūras lauku ietekmē. Rīga: LU SPPI. (monogrāfija tiek rediģēta, publikācija līdz gada beigām elektroniski - http ://academia. lndb. lv)

10. Informācija un sabiedrība II. Rakstu krājums. (publikācija līdz gada beigām)",

tad par šiem darbiem sniegšu detalizētāku pārskatu par darbu izpildi un finansējumu (ietverot nodokļus):

Brikše, I. (2011). Nacionālā identitāte un komunikācija. Manuskripta sagatavošana publikācijai (zinātniskā rediģēšana, konsultācijas autoriem, no kuriem liela daļa ir doktoranti). Manuskripta teksts ir pabeigts, ~ 8 a/l. Ar manuskriptu iespējams iepazīties pie krājuma sastādītājas - [email protected] Finansējums: no VPP ~ 1 550 Ls.

Denisa-Liepniece, S., Dmitričenko, I., Dreijere, V., Petrenko, D., Skudra, O. (2011). Nacionālā identitāte: politiskās identitātes un politiskā kultūra. Pētījumi, tekstu uzrakstīšana un zinātniskā rediģēšana, monogrāfijas sakārtošana. Manuskripta teksts ir pabeigts , ~ 7 a/l. Ar manuskriptu iespējams iepazīties pie krājuma sastādītāja - [email protected] Finansējums: no VPP ~ 4 000 Ls.

Freibergs, V. (2011). Komunikācija. Semiotika. Identitāte. Pētījums un teksta uzrakstīšana. Manuskripta teksts ir pabeigts, vēl tiek papildināts vizuālais materiāls, ~ 6 a/l. Ar manuskriptu iespējams iepazīties pie autora - viktors.freibergs@lu. lv Finansējums: no VPP ~ 3 000 Ls.

Kleckins, A. (2011). Kino un mūsdienu kultūras likteņi.  Manuskripta sagatavošana publikācijai (rediģēšana, vizuālā materiāla savākšana un atlase, papildus informācijas vākšana un apstrāde). Manuskripta teksts ir pabeigts , ~ 10 a/l. Ar manuskriptu iespējams iepazīties pie Olgas Proskurovas - [email protected] (vada izdevuma pašreizējo sagatavošanas posmu). Finansējums: no VPP ~ 1 700 Ls. Izdošana - no citiem finansu avotiem.

Lasmane, S. (2011). Komunikācijas ētika. Pētījums, teksta uzrakstīšana, zinātniskā un literārā rediģēšana, monogrāfijas sakārtošana un izdošana. Manuskripta teksts ir izdevniecībā - LU Akadēmiskajā apgādā, ~ 16 a/l. Ar manuskriptu iespējams iepazīties pie autores skaidrīte.lasmane@lu. lv Finansējums: no VPP ~ 6 250 Ls.

Petrenko, D. (2011). Nācijas diskursi Latvijas medijos.   Pētījums, teksta uzrakstīšana ~ 6 a/l. Ar manuskripta tekstu iespējams iepazīties pie autora [email protected] Finansējums: no VPP ~ 2 500 Ls.

Stašāne, L., Zitmane, M. (red.) (2011). Zīmols, patērniecība un identitāte. Pētījumi, teksta uzrakstīšana, ~ 6 a/l. Ar manuskripta tekstu iespējams iepazīties pie sastādītājām un autorēm - Lolita. stasane@lu. lv, marita.zitmane@lu. lv Finansējums: no VPP ~ 3 000 Ls.

Šķilters, J. (red.) (2011). Nacionālā identitāte un vide. Pētījumi, tekstu zinātniskā un literārā rediģēšana, krājuma sakārtošana, ~ 6 a/l. Ar manuskripta tekstu iespējams iepazīties pie sastādītāja - [email protected] Finansējums: no VPP ~ 3 000 Ls.

Šulmane, I. (2011). Neatrastās identitātes? Latvijas dienas laikrakstu žurnālisti politikas, ekonomikas un kultūras lauku ietekmē. Pētījums, teksta uzrakstīšana, ~ 6 a/l. Ar manuskripta tekstu iespējams iepazīties pie autores - [email protected] Finansējums: no VPP ~ 2 000 Ls

Informācija un sabiedrība II. Rakstu krājums. Pētījumi, tekstu uzrakstīšana un rediģēšana, krājuma sakārtošana, ~ 8, 5 a/l. Ar manuskripta tekstu iespējams iepazīties pie sastādītājas - lī[email protected]. Finansējums: no VPP ~ 2 000 Ls.

Protams, ka ar visiem tekstiem varat iepazīties arī pie manis, bet, pieļaujot iespēju, ka Jums ir padziļināta interese par pētniecības procesiem, minu arī autoru un sastādītāju e-pastus, jo, iespējams, sarunas ar pētniekiem var dot vairāk informācijas.

Ja vēlaties iepazīties ar visiem manuskriptiem uzreiz, lūdzu, rakstiet man - [email protected], nodrošināšu to pieejamību.

Atvainojos par sagādātajām neērtībām, ka publikācijas vēl nav pieejamas elektroniski vai nopērkamas veikalos.

Šī situācija, ka manuskripti ir sagatavoti, bet plānotajā laikā nav publicēti, atspoguļo riskus (finanšu), kas jau minēti visas Valsts pētījuma programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)" pieteikumā, tas ir - finanšu resursu pieejamība 2011. gada nogalē nebija pietiekami liela, lai nodrošinātu papildus cilvēku resursu piesaisti manuskriptu sagatavošanai publicēšanai. Neizdevās arī piesaistīt plānotos ārējos resursus.

Šo risku pārvarēšanā izmantojam risinājumu, kas minēts jau VPP pieteikumā - elektroniskās publikācijas, un esam atraduši darbinieku, kas elektronisko publikāciju maketēšanu un citus tehniskos darbus veiks LU, un tādā veidā publikāciju tehniskā sagatavošana tiks nodrošināta par zemākām izmaksām. Tas būs arī ilglaicīgs risinājums, jo šajā darbā piesaistām doktoranti, kas sekmēs elektronisko publikāciju attīstību kopumā.

Orientējoši manuskriptus pakāpeniski izdosies publicēt līdz aprīlim, un publikācijas, protams, tiks fiksētas tikai 2011. gada darba rezultātos.

Sīkāk paskaidrošu arī , kāpēc publikāciju izmaksas var noteikt orientējoši: (1) tikai daļa no rezultātiem atspoguļosies minētajos izdevumos; (2) pētniecība un arī publikāciju sagatavošana ir orientēta uz integrāciju, tāpēc daļa izdevumu veidojas sadarbībā starp apakšprojektiem un institūcijām un (3) publikāciju sagatavošanā tiek piesaistīti arī papildus cilvēku resursi (doktorantūras un maģistratūras studenti), kuru apmaksa nenotiek no VPP līdzekļiem vai pat vispār pētījumi tiek veikti bez maksas, bet VPP līdzekļi tiek izmantoti pētījumu vadīšanai un publikāciju sagatavošanai.

Atklāt projektā iesaistīto personu saņemto atalgojumu nav manā kompetencē. Bet datalizēta informācija par to ir programmu uzraudzības padomei, ieskaitot pat bankas, uz kurām pārskaitīta darba samaksa un atbilstošie nodokļi. Bet, protams, varu nosaukt summu, ko pati esmu saņēmusi sājā projektā pirms nodokļu nomaksas - 1550 Ls.

Tā kā VPP finansējums visu uzdevumu, kas ietverti pieteikumā, veikšanai nav pietiekams, tad pētniecības aktivitātes ir konsolidētas, orientējoties uz akadēmiskā un pētniecības darba integrāciju. Šī pieeja dod atbalstu projektā plānoto rezultātu sasniegšanai, un turpmākajā projekta realizācijā tā tiks nostiprināta, jo papildus veicina arī akadēmiskā personāla ataudzi.

Ar saviem jautājumiem par publikācijām esat aktualizējis arī jautājumu, kuru jau esam apsprieduši programmas ietvaros un par kuru tuvākajā laikā sagatavosim arī priekšlikumus programmu uzraudzības padomei, tas ir - kā optimizēt pārskatu sniegšanu, lai tie nodrošinātu projektu uzraudzībā attīstības dimensiju, tas ir - veiktie pētījumi, sagatavotie manuskripti vai citā veidā apkopotie rezultāti un publikācijas. Tas atrisinātu problēmu, kā parādīt nepublicētus darba rezultātus. Kopumā akadēmiskajā praksē norāde in print, kas liecina, ka manuskripti ir sagatavoti tā, ka ar tiem sākusies izdevniecības darba daļa, ir normāla parādība, kas parāda indivīdu sasniegtos rezultātus, lai tie nebūtu atkarīgi no publicēšanas procesiem (rediģēšana, recenzēšana, makets, aplaušana, ja nepieciešams - tipogrāfijas darbi) un ātrumiem.

Paralēli jau minēto publikāciju sagatavošanai projektā realizētas arī citas pētniecības aktivitātes: veikti pētījumi, uzturētas un pilnveidotas datu bāzes utt. Informāciju par tām sniegšu pēc pārskata, kas iesniegts programmu uzraudzības padomei (norādu tikai tās, kurās ir ieguldīts VPP finansējums, papildus bez apmaksas par pētījumu veikšanu ir sagatavotas vairāk nekā 20 publikācijas, kurās VPP līdzekļi ir ieguldīti tikai zinātniskajā un literārajā rediģēšanā un izdošanā). (..)

Sociālās kategorizācijas inovatīvi pētījumi digitālajā saturā:

1.1. veikti apjomīgi pētījumi, izmantojot gan visu Latvijas Twitter lietotāju datu masīvu, gan atsevišķas tā apakškopas, gan 2010., gan 2011. gada vēlēšanu kontekstā; papildus šim rezultātam aizsākta Twitter latviešu resursa rasmošana tālāku pētījumu nolūkiem. Pētījumi tapuši arī sadarbībā ar pētnieci no Oksfordas Universitātes.

1.2. veikta portāla Delfi 2010. un 2011. gada satura apkopošana (tēma: politika, vēlēšanas), veikta materiāla morfoloģiskā analīze un apjomīga gan rakstu, gan komentāru satura analīze.

a.   Twitter un Delfi analīzes rezultātā konstatēta virkne struktūru nacionālās identitātes diskursa, tostarp, apstiprināta atziņa par sociālu kopienu un atsevišķu indivīdu atšķirīgo vērtējumu politiskajā un vēlēšanu diskursā.

b.   Konstatēts, ka jaunie sociālie mediji šobrīd vēl nepietiekoši ietekmē sociālo kopienu (it īpaši t.s. nacionālās identitātes kopienu) struktūras, kā arī konstatētas vairākas likumsakarības mediju lietojumā Twitter vidē.

c.   Konstatēts, ka Twitter atbalsta identitātes kopienu dinamisku veidošanos un iekšējo struktūru; īpaša komponente šajā procesā ir t.s. kopīgas atcerēšanās fenomeni.

d.   Aizsākts plānošanas darbs pie pētījuma par zīmolu uztveres ietekmi identitātes veidošanās procesos.

Vides un telpiskās uztveres analīze, balstoties uz liela apjoma statistiskiem pētījumiem, var secināt, ka piederība vietai un ar to saistītās socio-ekonomiskās ietekmes būtiski nosaka nacionālās identitātes struktūru. Pētījuma rezultāti tapuši sadarbība ar LU ĢZZF pētniekiem.

Paškategorizācijas pētījumi - rezultāti liecina, ka nacionālā identitāte ir būtiska komponente paškategorizācijas procesos, taču nav homogēna un arī nav dominējoša; būtiska komponente ir arī tuvākie cilvēki, ģimene un maza apjoma sociālas kopienas (piem., darba kolektīvi).Pētījumu rezultāti apstiprina vairākus rietumu zinātniskajā apritē pēdējos gados tapušu pētījumu rezultātus. Pētījumi tapuši ar ĢZZF pētniekiem un ar Bari Tehniskās universitātes pētnieku G. Seki.

Plašsaziņas līdzekļu reprezentācija Twitter sociālajā tīklā priekšvēlēšanu laikā:

kolokāciju un Twitter ierakstu satura analīze (Uzule, L., Bojārs, U., Brikše, I., Pencis, J., Šķilters, J., Brice, L.). Lai konstatētu, cik liela ir mediju pārstāvniecība sociālajā tīmeklī Twitter vēlēšanu laikā; kā mediji tiek reprezentēti Twitter; kāda ir mediju loma vēlēšanu procesa realizācijā, ar satura analīzes palīdzību tika veikta Twitter ziņu satura un atslēgvārda 'mediji' kolokāciju analīze - laika posmā no 2010. gada 28. septembra līdz 4. oktobrim (tai skaitā 4 dienas pirms vēlēšanām, vēlēšanu dienā un 2 dienas pēc vēlēšanām), tādējādi pētāmajā kopā ietverot gan pirmsvēlēšanu, gan arī pēcvēlēšanu ziņas. Pētāmās datu kopas savākšanai tika aizmantots Twitter Streaming API, kā rezultātā tika iegūtas 50 032 Twitter ziņas. Tā kā Latvijā līdzvērtīgi pētījumi, izmantojot Twitter vietni, līdz šim nav veikti, pētījuma dizains un datu apstrādes rīki tika radīti no jauna un pielāgoti latviešu valodas specifikai un pētījuma uzdevumiem.

Twitter kā resurss kolektīvās atcerēšanās procesiem. Veikti apjomīgi pētījumi atlasot gan apakškopu, gan arī izmantojot visu pieejamo Twitter resursu, lai konstatētu t.s. kolektīvās atcerēšanās efektus Twitter izmantojums. Atcerēšanās sociālās kopienās izmantojot sociālos tīklus tiek raksturota kā viena no sociālās kopienas identitātes pazīmēm. Pētījumu rezultātā tika konstatēti vairāku veidu kolektīvās atcerēšanās fenomeni un to struktūra un darbības principi. Darbs pie šiem pētījumiem turpinās un viens no nākošajiem pētījuma uzdevumiem būs t.s. hibrīdkopienu identitātes rekonstruēšana (mūsdienu sabiedrība ir gan digitāla gan arī analoga / fizikāla kopiena, tādēļ identitāte ir divpakāpju struktūra). Pētījumu rezultāti ir aprobēti gan konferencēs gan arī tiek veidotas vairākas publikācijas.

Politisko ziņu pragmatika Twitter komunikācijā (Jurģis Šķilters, Monika Kreile (Oksfordas Universitāte), Uldis Bojārs, Inta Brikše, Jānis Pencis, Laura Uzule) Pētījuma rezultātā ir formulēta pragmatisko modeļu koncepcija, kas raksturo individuālās un kolektīvās identitātes konstruēšanu virtuālajās kopienās (šī pētījuma gadījumā - Twitter kopienā). Ir atklātas vairākas teorētiskas pieejas un rāmējumi, kā arī empīriski rezultāti, kas apliecina, ka virtuālo kopienu dalībnieki ir "paplašinātas patības", kas ir balstītas dinamiskā, koncentrētā, lingvistiski mediētā virtuālā tīklojuma struktūrā. Empīrisko liecību pamatā ir 10. Saeimas vēlēšanu diskursa pētījumi. Izmantoto metožu vidū ir Twitter korpusa latviešu valodā izveide un tā statistiskā analīze izmantojot PMI algoritmu (Pointwise Mutual Information algorithm), kā arī kvalitatīvā un kvantitatīvā kontentanalize.

10. Saeimu veidojošo partiju, apvienību un deputātu reprezentācija interneta ziņu portāla „Delfi" rakstos un komentāros (Uzule, L., Krugļevskis, V., Brice, L., Bērziņš, I., Bojārs, U., Brikše, I., Pencis, J., Šķilters, J.) Izmantojot 10. Saeimas vēlēšanu rezultātus, apkopojot pirmsvēlēšanu diskusijas (komentārus) un publikācijas ziņu portāla Delfi saturā, kā arī veicot iegūtā datu masīva tehnisku apstrādi, tika īstenota apjomīga satura analīze. Pētījuma laikā tika konstatēts, kuri ir 10. Saeimas pirmsvēlēšanu laikā biežāk pieminētie (esošie/bijušie) politiskie spēki un politiķi, kādas ir to reprezentāciju konotācijas, kā un vai tās ietekmē vēlēšanu rezultātus, proti, vai ir vērojamas kādas likumsakarības starp biežāk pieminētaj ām partij ām, apvienībām, deputātu kandidātiem un to iekļūšanu 10. Saeimas sastāvā. Tāpat tika veikta arī komentētāju vārdu un IP adrešu analīze, lai noskaidrotu, cik daudz autoru vienlaikus izmanto vairākus lietotājvārdus. Rezultāti apliecināja, ka rakstu autoru komunikācija būtiski atšķiras no komentāros atrodamās komunikācijas.

11. Saeimu veidojošo partiju, apvienību un deputātu reprezentācija interneta ziņu portāla „Delfi" rakstos un komentāros (Uzule, L., Krugļevskis, V., Brice, L., Bērziņš, I., Bojārs, U., Brikše, I., Pencis, J., Šķilters, J.). Izmantojot gan 2010. gada, gan 2011. gada vēlēšanu rezultātus un pirms vēlēšanām notikušās diskusijas, tiek veikta liela apjoma salīdzinošā analīze, kuras gaitā tiek veikta gan portāla Delfi rakstu, gan arī to komentāru morfoloģiskā analīze, daudznozīmības novēršana, statistiskā analīze un korelācijas noteikšana starp lietotājvārdiem un faktisko lietotāju IP adrešu kopu. Pētījuma gaitā veikta apjomīga materiāla kvalitatīva un kvantitatīvā kontentanalīze un rekonstruētas divas atšķirīgas komunikācijas vides: žurnālistu un t.s. daļēji anonīmo komentētāju. Pētījums noslēgsies 2011. gada novembra beigās.

Twitter: vēlēšanas 2011 (Jurģis Šķilters, Uldis Bojārs, Inta Brikše, Jānis Pencis, Laura Uzule) Izmantojot pētījuma "Politisko ziņu pragmatika Twitter komunikācijā" izveidoto metodoloģiju, tiek papildināts Twitter korpuss latviešu valodā arī ar politiku saistītajām ziņām līdz 11. Saeimas vēlēšanām, kā arī veikta to statistiskā analīze izmantojot PMI algoritmu (Pointwise Mutual Information algorithm) un kvalitatīvā un kvantitatīvā kontentanalīze. Tas ļaus salīdzināt 11. un 10. Saeimas vēlēšanu diskursus, nostiprināt līdzšinējos, kā arī izdarīt jaunus secinājumus par individuālās un kolektīvās (šajā gadījumā - politiskās un nacionālās) identitātes konstruēšanu Twitter komunikācijā. Pētījums noslēgsies 2011. gada decembra beigās.

Vides ietekme identitātes veidošanās procesos (Jurģis Šķilters, Ģirts Burgmanis) Izmantojot daudzfaktoru (multinominālās) logaritmiskās regresijas modeli tika daļēji rekonstruēta Latvijas iedzīvotāja vietas identitāte. Kā analīzes materiāls tika izmantoti 2010. gada SKDS veiktās aptaujas rezultāti. Pētījums apstiprina virkni nozīmīgu pieņēmumu vides uztverē, it īpaši akcentē t.s. kognitīvo enkuru veidošanos vidē, kā būtisku identitātes komponenti. Darbs pie šī pētījuma turpinās un ietvers (a) ap 3000 Rīgas skolnieku aptaujas rezultātu analīzi, (b) 2011. gada SKDS aptauju ar īpašu akcentu demogrāfiskiem datiem un to korelācijām ar identitātes struktūrām vidē.

Identitāte kā atkarīgais mainīgais: Sociālais kapitāls kā identitātes telpa. (Gido Seki (Sechi), Jurģis Šķilters) Tika veikta apjomīga 2010.gada SKDS datu analīze, kuras rezultātā tika konstatēts, ka (1) ietekmīgākas ir tiešās starppersonu saites, veidojot identitātes struktūras. (2) lielas t.s. strukturālas identitātes tiek veidotas tās pastarpinot ar tiešajām, kognitīvajām saitēm. Pētījums ir nozīmīgs pienesums t.s. sociālā kapitāla teorijā, to saistot ar identitātes analīzi un ar vides kā tikiveida sazarotas struktūras izpratni.

Nacionālās identitātes struktūras paškategorizācijas procesos (Silva Seņkāne, Jurģis Šķilters, Jānis Pencis) Balstoties 2010. gadā notikušās aptaujas rezultātos, tika veikta daļēja identitātes struktūras rekonstrukcija Latvijas iedzīvotāju vidū. Tika konstatēts, ka neraugoties uz to, ka pamatā būtiskāki ir t.s. subjektīvi nozīmīgie faktori kā tuvi cilvēki, ģimenes locekļi un nepastarpināti iesaistītas sociālas kopienas un kolektīvi, tomēr relatīvi nozīmīgu vietu ieņem arī nacionālās identitātes struktūras, kas gan neveido kādu homogēnu vienību, bet ir fragmentēta struktūra un sastāv no dažādām komponentēm.

Zīmoli un identitāte (Jurģis Šķilters, Jānis Pencis, Līva Brice, Uldis Bojārs, Marita Zitmane, Lolita Stašāne) Uzsākts (un tiks turpināts nākoša gaida laikā) pētījums par zīmolu ietekmi identitātes veidošanās procesos. Pētījumā, kas tiks veikts sadarbībā ar vairākiem Latvijas un ārvalstu speciālistiem, tiks konstatētas komunikācijas saites un struktūras plaša spektra hibrīdkopienās, to dinamikā. Tiks izmantota gan sociālā tīmekļa analīze, gan arī aptauju rezultāti un kolokāciju analīze. Daļa no rezultātiem - kolektīvā monogrāfija Zīmols, patērniecība un identitāte.

Pētījumu popularizēšana:

-     raksti, intervijas medijos;

-     sadarbībā ar Latvijas Institūtu uzsāktas „Rīgas diskusijas" (notikušas 3);

-     citas diskusijas par nacionālaš identitātes resursiem , piemēram, digitālajām bibliotēkām (2011.2.06.), par nacionālo bibliotēku (2011.21.11.);

-     publiskās lekcijas par nacionālās identitātes tēmām dažādu nozaru pārstāvjiem - 3;

-     uzstāšanās semināros, izmantojot pētījumu rezultātus - 9.

Nobeigumā - vēlreiz paldies par interesi un labprāt uzklausīšu priekšlikumus turpmākajai projekta attīstītībai, jo Jūsu kompetence gan sabiedrības lietās, gan procesu caurredzamības un efektivitātes nodrošināšanā var dot labas idejas.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...