Iesaki rakstu: 
Topošais pašvaldību ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) jau drīz pēc apstiprināšanas amatā varētu virzīt valdībā jautājumu par Reformu partijas politiķes Ingas Antānes nomaiņu Rīgas brīvostas valdē. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Antāni šādā gadījumā plānots virzīt brīvostā no Ekonomikas ministrijas (EM) kvotas, izēdot no amata nepolitisko Ģirtu Greiškalnu.
Topošais pašvaldību ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) vēl neatbild, cik drīz pēc apstiprināsanas amatā varētu virzīt valdībā jautājumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvja nomaiņu Rīgas brīvostas valdē. Izvairoties dot tiešu atbildi uz Pietiek jautājumu, kas balstās politiskajos kuluāros jau ilgstoši apspriestajā, Naudiņs uzsvēra, ka šajā amatā redz pie partijām nepiederošu, nepolitisku cilvēku, kas būtu kompetents tieši vides aizsardzības jautajumos.
Aizstāvot ar partijām nesaistītu pārstāvju virzīšanu amatiem brīvostās, Naudiņš gan atvaira izskanējušo iespēju, ka NA šim amatam varētu virzīt kādreizējo tēvzemiešu ministru Kasparu Gerhardu, gan vienlaikus netieši apšauba Antānes iespēju saglabāt amatu brīvostā, jo viņa ir aktīva Reformu partijas politiķe.
Tas, ka Antānes atbrīvošana no amata brīvosta ir tikai laika jautājums, esot akceptēts arī Reformu partijā, kopš tā pēc jaunās valdības apstiprināšanas zaudēja kontroli pār VARAM. Neformāli esot izlemts, ka šādā gadījumā Antāneitiks atbrīvots cita Rīgas brīvostas valdes locekļa - nepolitiskā Ģirta Greiškalna krēsls. Viņu kā Ārvalstu investoru padomes izpilddirektoru šajā amatā savulaik virzīja bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Greiškalns Pietiek atzina, ka Reformu partija viņu par šādiem plāniem nav iepriekš brīdinājusi, bet amata zaudēšana brīvosta viņu neizbrīnītu, "zinot, kā pie mums tiek pieņemti lēmumi". Pagaidām jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) neesot devis mājienu, ka varētu rosināt valdībā Greiškalna nomaiņu. Greiškalnam kopš jaunās valdības apstiprināšanas divreiz esot bijusi tikšanās ar ekonomikas ministru, kurās viņš infromējis par paveikto un par iecerēm, bet brīvostas valdes loceklis to neesot izjutis kā atskaitīšanos vai vājo vietu meklēšanu. Savukārt Antāne uz Pietiek nosūtīto jautājumu atbildēja lakoniski: "Man nekas nav apsolīts un par to nav bijusi runa."
Pagaidām nav skaidrs, vai plāns par Antānes ierotēšanu Greiškalna krēslā var īstenoties, jo var prognozēt, ka par to būs iebildes Zaļo un zemnieku savienībai, kuras pārstāvji tika masveidā tīrīti no brīvostu un valsts kapitālsabiedrību valdēm, kad politiskais spēks zaudēja vietu koalīcijā pēc ārkārtas vēlēšanām un Reformu partijas parādīšanās uz politiskās skatuves. Partijām ir iespēja koalīcijā un valdībā kavēt citai cita virzītu kandidātu ietekmīgajiem brīvostu valžu amatiem, tādēļ parasti Ministru kabinets vienlaikus lemj par vairāku personu nomaiņu, kad par to panākti kompromisi koalīcijā.
Ekonomikas ministriju (EM) atšķirībā no VARAM Reformu partijai izdevas nosargāt sev. EM, VARAM, Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija ir tās, kurām saskaņa ar Ostu likumu ir tiesības ar valdības lēmumu deleģēt savus pārstāvjus brīvostu valdēs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
