Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu
Latvijas Arhitektu savienība24.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par Nacionālās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 Rīgā (turpmāk – MK rīkojums) un apkopojot LAS organizētajās tikšanās, diskusijās, un debatēs* paustos viedokļus, konsekventi iestājas par mūsdienīgu, labas pārvaldības principiem atbilstošu pieeju Nacionālās koncertzāles izbūves ieceres īstenošanā.
LAS Padome konstatē, ka līdzšinējais Nacionālās koncertzāles projekta virzības process neatbilst šiem principiem, kas bremzējoši ietekmē mērķa sasniegšanu – uzbūvēt sabiedriski nozīmīgu Nacionālo koncertzāli. Šāda lēmumu pieņemšanas prakse rada lieku spriedzi sabiedrībā un pretnostāda attiecīgas nozares vienu pret otru.
Apzinoties Nacionālās koncertzāles projekta nepieciešamību un nacionālo nozīmīgumu, LAS Padome nolemj:
1. Līdz zemāk minēto punktu realizācijai nav atbalstāms MK rīkojuma p.3.3. nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra (turpmāk – PTC) ēkas demontāžu. LAS aicina izslēgt šo prasību no minētajiem MK noteikumiem kā pārsteidzīgu un ne pietiekami pamatotu.
2. Atbalstīt Nacionālās arhitektūras padomes 01.07.2020. lēmumu par koncertzāles novietnes Kronvalda parkā (ēkas Elizabetes ielā 2 teritorijā) iekļaušanu kā līdzvērtīgu Kultūras ministrijas izveidotajā potenciālo koncertzāles novietņu sarakstā tās tālākai izpētei un salīdzināšanai, iespējams, to papildinot ar vēl citām alternatīvām novietnēm, un veikt padziļinātu analīzi un izvērtējamu atbilstoši Nacionālās koncertzāles projekta darba grupas izstrādātiem arhitektūras un pilsētvides kvalitātes kritērijiem.
3. Atbalstīt Nacionālās arhitektūras padomes koncertzāles darba grupas izveidi, deleģējot darbam tajā LAS pārstāvjus, ar nolūku sakārtot projekta virzīšanas procesu, padarot to profesionāli argumentētu, iekļaujošu, caurskatāmu, atklātu un sabiedrībai saprotamu.
4. Turpmākajā Nacionālās koncertzāles projekta virzībā respektēt:
- pēctecības un tiesiskās paļāvības principus (MK rīkojums Nr. 227 no 13.04.2005. un LAS Padomes lēmums no 19.03.2019. par Nacionālās koncertzāles būvniecību AB dambī);
- sociālekonomiskos un politiskos apstākļus (Rīga kā sarūkoša pilsēta), vienlaikus ievērtējot potenciālo koncertzāles pienesumu valsts ekonomikā;
- telpu programmas reālos apmērus, ņemot vērā aktuālākos notikumus un vajadzības, domājot ne tikai par izbūvēšanas, bet arī uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumiem ilgtermiņā;
- pietuvojoties idejiski veiksmīgiem risinājumiem, izvērtēt nepieciešamību izsludināt likumu par koncertzāles būvniecību Rīgā, lai, ņemot vērā šīs būves tapšanas laiku, šis kļūtu par pēctecīgu pienākumu nākamajām valdībām;
- veikt esošās PTC ēkas potenciālo pielietojumu un tālākās izmantošanas izpēti, organizējot tam atsevišķus projektēšanas plenērus un/vai konkursu.
5. Sekmīga Nacionālās koncertzāles projekta virzība nav iespējama bez Rīgas pilsētas pašvaldības līdzdalības, tādēļ nepieciešams iesaistīt Rīgas pilsētas pašvaldību lēmumu pieņemšanā pēc iespējas agrīnā projekta stadijā, analogi citās valstīs pieņemtajai praksei.
6. Šajā pilsētas bulvāru loka zonā ir iespēja atrasties sabiedriski nozīmīgai būvei ar tādu publisku funkciju, kas organiski iekļautos unikālā Rīgas bulvāru loka kultūrtelpā, neraugoties uz to, kāds lēmums tiks pieņemts attiecībā par šeit esošo PTC ēku.
LAS ieskatā Nacionālās koncertzāles sekmīgai realizācijai ir nepieciešams veikt rūpīgu un profesionāli plānotu sagatavošanas darbu, iesaistot dažādu nozaru profesionāļus un informējot sabiedrību, tādējādi jau sākotnēji panākot kopēju vienošanos.
* LAS organizētie pasākumi līdz LAS Padomes sēdei 16.07.2020.:
- 30.06.2020. diskusija Lielajā ģildē par RKZ būvniecību Elizabetes ielā 2
- 07.07.2020. LAS pārstāvju un LBS valdes locekļu tikšanās par MK rīkojumu Nr. 341
- 08.07.2020. diskusija ar jaunajiem arhitektiem par RKZ būvniecības procesu
- 15.07.2020. Pasaules tirdzniecības ēkas apskate un debates par ēkas kultūrvēsturisko novērtējumu
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
