Iesaki rakstu: 
Iespaids, ka Valda Zatlera izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu nostiprinās, varētu būt maldinošs. Koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav atmetusi domu par alternatīva Valsts prezidenta kandidāta atrašanu, lai gan aktīva tā meklēšana nenotiekot, Pietiek uzzināja no avotiem zaļo zemnieku vadībā. Tikmēr šīs rosības fonā oficiāli ZZS kopā ar koalīcijas partneri Vienotību abu frakciju kopsēdē pēc dažām nedēļām plāno tikties ar Zatleru, kuram Vienotība jau pasteigusies paust atbalstu.
Sestdien ZZS vadošās partijas Latvijas Zemnieku savienības kongresā tika prezentēta iedzīvotāju aptauja, kurā līdera pozīcijās starp prezidenta kandidātiem izvirzījās Zatlers. Sociologs, Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis Pietiek norāda, ka šāds rezultāts ir tikai pašsaprotams, ņemot vērā, ka Zatlers jau ir prezidenta statusā un līdz ar to „izsmeļ labu daļu balsu”. Tiklīdz Zatleram parādītos kaut vai „dekoratīva alternatīva”, situācija mainītos, prognozē Freimanis.
ZZS jau vienreiz pirms četriem gadiem ir apzinājusi iespējamo pretendentu loku uz Valsts prezidenta amatu, bet toreiz izvēle tika izdarīta par labu Tautas partijas atrastajam ķirurgam Zatleram. Kopš 2007. gada pavasara jauni uzvārdi šim sarakstam klāt neesot nākuši, atzina viens no procesā toreiz un tagad iesaistītajiem. „Vairs tikai atliek paņemt telefongrāmatu un iet cauri uzvārdiem,” pa pusei jokojot, atzina Pietiek uzrunātais ZZS politiķis.
Tagad ZZS esot nogaidošā pozīcijā, pieļaujot, ka ar kādu negaidītu labu kandidātu var nākt kāds no opozīcijas spēkiem – Saskaņas centrs vai VL-TB/LNNK. SC līderis Jānis Urbanovičs iepriekš Pietiek paudis apņēmību šādu kandidātu atrast. Līdzīgas ambīcijas, konsultējoties ar inteliģences pārstāvjiem, ir arī VL-TB/LNNK. Tēvzemieši savulaik ir spēlējuši lomu gan Vairas Vīķes-Freibergas, gan Zatlera izvirzīšanā. Savukārt ar SC zaļajiem zemniekiem nesen izdevās panākt Jura Jansona ievēlēšanu Tiesībsarga amatā.
Līdz galam arī neesot atmesta doma par bijušā Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) virzīšanu Valsts prezidenta amatam, kas tomēr esot maz ticama. No vienas puses, Daudzem būtu viegli nodrošināt vajadzīgo atbalstu Saeimā, no otras puses, zaļie zemnieki apzinoties risku, ka pret politiskiem kandidātiem vairāk kā pret neitrāliem var tikt vērsta kampaņa, meklējot kļūdas pagātnē un personiskus trūkumus. Tādēļ Daudze drīzāk tiekot uzturēts kā iespējams ministra kandidāts. Vienlaikus Pietiek tika uzsvērts, ka stāstam par Daudzi prezidenta krēslā pilnībā punkts vēl nav pielikts.
Savukārt iespēja, ka ZZS varētu virzīt paši vai atbalstīt Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas kandidatūru prezidenta amatam, Pietiek tika kategoriski noliegta. Sudraba pēc sava rakstura un līdzšinējās darbības profila neatbilstot reprezentatīvu funkciju pildīšanai, tādēļ partijas, ievēlot viņu prezidenta amatā, iegūtu „prezidentu/Valsts kontrolieri”, kas tām nav izdevīgi. „Ja Sudraba nonāktu pilī, pēc četriem gadiem viņa kļūtu par tautas ievēlētu prezidenti, viņa uztaisītu no šī amata sev politisko kapitālu,” „nē” Sudrabai skaidroja kāds informēts politiķis.
Arī svētdien Jaunmoku pilī notikušajā ZZS un tās sadarbības partneru Latvijai un Ventspilij un Liepājas partijas slepenajā sanāksmē par prezidenta vēlēšanām nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti, uzmanība fokusēta uz budžeta jautājumiem, uzklausot zaļzemnieku ministru prezentācijas.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
