Nav atrodams nekas tāds, kas varētu tikt uzskatīts par valdības dotu solījumu dotēt nerīdzinieku transportu Rīgā

Iesaki rakstu:

Rīgas mērs Nils Ušakovs skaidrojumā par nepieciešamību paaugstināt galvaspilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenas aizvadītajā nedēļā publiski paziņoja, ka uz šādu soli galvaspilsētu piespiedusi valdība, kas nav pildījusi doto solījumu.

„2013. gadā mēs atkal atsākām strādāt ar valdību par dotācijas atgriešanos par nerīdziniekiem. Un šeit es vēlos uzsvērt - tieši par dotācijas atgriešanos. Tika izmantoti dažādi instrumenti, kā dēļ tika panākta vienošanās - 2014. gadā Rīga turpina dotēt visus, bet 2015. gadā arī valdība pievienojas ar savu ieguldījumu. 2014. gada decembra pašās beigās, pašā pēdējā brīdī, Saeima Vienotības vadībā nobalsoja pret 15 miljonu eiro dotāciju par nerīdziniekiem. Bez pamatojuma un argumentiem. Nē, un punkts,” plašā skaidrojumā pauda Rīgas galva.

Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par valsts naudas sadalīšanu, tagad apgalvo, ka par valdības solījumiem Rīgas domei neko nezinot, un iesaka meklēt solītāju Satiksmes ministrijā (SM), kas ir atbildīga par pasažieru pārvadājumu naudas sadali.

Savukārt Satiksmes ministrijā apgalvo, ka nekādas sarunas ar Rīgas domi neesot bijušas, un iesaka vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Turpretī šī ministrija sākotnēji mēģināja visus jautājumus pāradresēt Satiksmes ministrijai.

Taču tieši uz sarunām ar VARAM vadību solījuma došanā atsaucas Rīgas dome. „Lēmums par to, ka atlaide  50%  apmērā tiek piemērota gan rīdziniekiem,  gan nerīdziniekiem un to finansē Rīgas dome, tika pieņemts pagājušā gada sākumā pēc vienošanās ar toreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski. 

Tas bija pagaidu risinājums, un ar 2015. gadu valdībai vajadzēja kompensēt izdevumus par atlaidēm nerīdzinieku pārvadājumiem. Šādai nostādnei savstarpējās sarunās piekrita arī vēlākie VARAM vadītāji R.Naudiņš un K.Gerhards, ko viņi arī publiski ir apliecinājuši,” norāda Rīgas domes Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laila Ivāna.

Pēc viņas sniegtās informācijas, tam ir bijis arī publisks apliecinājums plašsaziņas līdzekļos, norādot uz aģentūras LETA publicētajām ziņām pērnā gada 6.februārī un 25.novembrī.

Pirmā no tām vēsta, ka Rīgas dome un VARAM ir vienojušās, ka tiks meklēts risinājums, lai Rīgas sabiedriskais transports būtu pieejams visiem pasažieriem par vienādu cenu. Vienošanās paredz, ka līdz gada beigām tiks izstrādāts mehānisms, kā turpmāk tiks finansēta izmaksu starpība par pārvadātajiem "nerīdziniekiem". Šo informāciju sniedzis Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Savukārt otrā izplatītā ziņa vēsta par VARAM sniegto informāciju, ka  ministrija kopā ar Rīgas domi meklēs risinājumus papildu finansējumam Rīgas sabiedriskajam transportam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretārs Arnis Zacmanis sākotnēji lūdza Rīgas domi precizēt, par kādiem solījumiem ir runa, bet, saņemot informāciju, ka runa ir par šīm LETA publicētajām ziņām, paziņoja: „Visticamāk, ka par šo, 15.milj arī jājautā Satiksmes ministrijai, tam nav sakara ar VARAM.”

Taču ministra pārstāvis piebilda, ka 2014.gada sākumā Rīgas dome vienojusies ar toreizējo ministru Eināru Cilinski, ka Rīgas sabiedriskā transporta finansēšanas jautājumi jārisina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas ietvaros un ir jāņem vērā Rīgas kā galvaspilsētas funkcijas.

„Šos jautājumus paredzēja risināt speciālā darba grupā. Šāda darba grupa tika izveidota ar Rīgas mēra rīkojumu 2014.gada 24.jūlijā, un tajā VARAM deleģēja savus pārstāvjus.  Neskatoties uz VARAM vairākkārtēju rakstisku un mutisku aicinājumu uzsākt darbu ātrāk, Rīgas Dome pirmo sēdi sasauca tikai 12.decembrī – tas ir par vēlu, lai piedāvātu kādus risinājumus 2015.gada valsts budžetā,” uzsvēra Zacmanis.

Rīgas mērs skaidrojumā par biļešu cenu pieaugumu atgādina, ka 2008. un 2009.gadā valsts dotēja Rīgas sabiedrisko transportu. „Vēsturiski Rīgā braukšanas biļetes cena pasažieriem, kuriem nepienākas nekādi īpaši atvieglojumi, vienmēr ir bijusi zemāka par pašizmaksu. Pašizmaksas un braukšanas biļetes cenas starpību vienmēr ir dotējusi Rīgas dome kopā ar valdību. Tas ir saistīts ar to, ka sabiedrisko transportu Rīgā izmanto gan rīdzinieki, gan nerīdzinieki, tādēļ valdībai vienmēr ir bijis absolūti dabiski dotēt galvaspilsētas transportu. Piemēram, 2008. un 2009. gadā valsts dotācija pārsniedza 15 miljonus eiro,” uzsver Rīgas mērs.

Dotāciju par nerīdzinieku pārvadāšanu līdz 2009.gadam nenoliedz arī Satiksmes ministrija, tomēr Ušakova minētie skaitļi, kā izrādās, ir mazliet pārspīlēti. 2008.gadā tā dotācijai sabiedriskajam transportam zaudējumu segšanai Rīgai piešķīrusi 10,74 miljonus eiro, bet 2009.gadā – 10,03 miljonus, savukārt par pārvadājumiem ārpus pilsētas teritorijas dotāciju valsts piešķir visu laiku. 2008.gadā tā bija 2,17 miljoni eiro, 2009.gadā – 2,27 miljoni, pērn – 1,22 miljoni, bet 2013.gadā – 1,06 miljoni eiro.

„Pašizmaksas un braukšanas biļetes cenas starpību pilsētas nozīmes maršrutu tīklos dotē republikas pilsētas - Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils un Rīga. Šobrīd valdība pilsētu sabiedriskā transporta dotēšanā piedalās, kompensējot zaudējumus, kas radušies, pārvadājot pasažierus ar braukšanas maksas atvieglojumiem (cilvēkus ar invaliditāti), un zaudējumus, kas radušies pilsētu maršrutos, kas šķērso pilsētu administratīvo teritoriju robežas vairāk kā 30% no maršruta kopējā garuma. Dotācija tiek piešķirta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pilsētu nozīmes maršrutos, to saņem Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils un Rīga,” skaidro SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa, piebilstot, ka līdz 2009. gadam valsts budžets piedalījās republikas nozīmes pilsētu sabiedriskā transporta dotēšanā, kompensējot ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus 35% apmērā.

Seko mums