Nav pārliecības, ka Latvijas Gāze spēs saņemt cenas atlaidi no Gazprom
PIETIEK16.01.2011.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Lai gan a/s Latvijas Gāze apgalvo, ka tā no Krievijas šogad iepirks gāzes daudzumu vismaz 2007. gada līmenī un līdz ar to varēs saņemt Gazprom solīto 15% cenas atlaidi, nav īsti skaidrs, uz kā rēķina tas notiks: no desmit lielākajiem Latvijas Gāzes klientiem liela daļa saka, ka gāzes patēriņš varētu būt mazāks, savukārt palielinājumu skaidri nepiemin neviens.
Pēc tam, kad Igaunijas gāzes uzņēmuma Eesti Gaas izpilddirektors igauņu portālam Delfi gada sākumā atzina, ka sasniegt 2007. gada gāzes pārdošanas apjomu līmeni esot nereāli, Latvijas Gāze publiski paziņoja, ka šo nosacījumu noteikti izpildīšot un līdz ar to cenas atlaide tikšot saņemta.
Igaunijas gāzes uzņēmuma pārdotais apjoms 2007. gadā ir bijis nedaudz virs 800 miljoniem kubikmetru gāzes, bet pērn – par aptuveni 100 miljoniem kubikmetru mazāk. Latvijas Gāze pagājušā gada datus vēl neatklāj, taču zināms, ka 2007. gadā tā pārdevusi 1,6 miljardus, 2009. gadā 1,4 miljardus kubikmetru, savukārt par šo gadu tās preses pārstāvis Vinsents Makaris apgalvo, ka no Gazprom noteikti esot jāizņem tikai „nedaudz vairāk kā miljards kubikmetru gāzes”.
„Kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā, piemēram, 2009. gadā bija aptuveni 1,5 miljardi kubikmetru dabasgāzes, bet 2010. gada 9 mēnešos jau bija 23% patēriņa pieaugums, salīdzinot 2009. gada 9 mēnešiem. Kopumā dabasgāzes patēriņš pirmkārt ir atkarīgs no gaisa temperatūras, jo lielākā daļa dabasgāzes tiek patērēta siltumapgādē un elektrības ražošanā,” – situāciju skaidro Latvijas Gāze.
Līdz ar to uzņēmuma prognoze par 2007. gada patēriņa līmeņa sasniegšanu ir - ņemot vērā obligāti izņemamos apjomus, kas atbilst aptuveni 2/3 no kopējā patēriņa, Latvijas Gāze esot pilnībā pārliecināta, ka tie tiks izņemti un atlaide ir nodrošināta. Savukārt par to, kāda saistība izņemamajam apjomam ar kopējo gada patēriņu, uzņēmums nekādu sīkāku skaidrojumu nesniedz.
Tomēr izrādās, ka faktiski neviens no Latvijas Gāzes desmit lielākajiem klientiem – tie saskaņā ar paša uzņēmuma sniegtajām ziņām ir Latvenergo, Rīgas siltums, Liepājas metalurgs, Daugavpils siltumtīkli, Liepājas enerģija, Bolderaja Ltd, Fortum Jelgava, Rēzeknes enerģija, Jūrmalas siltums un Valmieras enerģija – nav tik optimistiski savās prognozēs.
Patērēt gāzi 2007. gada līmenī ir gatava valsts a/s Latvenergo un uzņēmums Jūrmalas siltums, savukārt Rēzeknes enerģijas valdes loceklis Aldis Mežals precīzu salīdzinājumu nevarot sniegt, lai gan atzīst - protams, apjoms būšot mazāks nekā pagājušā gadā: „Mums ir modernizētas divas katlu mājas, un līdz ar to tās patērē mazāk gāzes. Ja izdosies piesaistīt ES fondu naudu un modernizēt arī trešo katlu māju, tad būs vēl lielāka ekonomija. Mums ir līgums ar Latvijas Gāzi par 20 miljoniem kubikmetru gāzes gadā, un tāds tas ir jau vairākus gadus. Par 2007.gadu grūti pateikt, jo tad operators bija Latgales enerģija un mēs tikai pusgadā pārņēmām, bet domāju, ka arī bija līdzīgi.”
„Pagājušā gada līmeni diez vai sasniegsim, jo pērn bija ļoti auksta ziema. Bet citu iemeslu, kādēļ varētu samazināties gāzes patēriņš nav,” saka Valmieras enerģijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Timpars, gan piebilstot: „Domāju, ka Latvijas Gāze vairāk baidās par tiem projektiem, kurus iesniedza pērnā gada nogalē par biomasas katlu mājām, kur konkursa rezultāti būs zināmi aprīlī, bet šie projekti jau arī netiks realizēti šogad, bet tikai nākamgad. Bet tad gan varētu objektīvi kristies gāzes patēriņš. Bet citādi Valmieras enerģijai gāzes patēriņš gadu no gada ir konstants.”
Savukārt citi Latvijas Gāzes pirmā desmitnieka klienti pietiekami skaidri teic – šogad patēriņš noteikti būs mazāks nekā 2007. gadā. „Akciju sabiedrība neplāno patērēt dabasgāzi 2007. gada līmenī, kas saistīts ar kurināmā diversifikācijas programmu uzņēmumā. Šobrīd dabasgāzes patēriņš uzņēmumā sarucis par 9%, salīdzinot ar 2007. gadu,” skan Rīgas siltuma atbilde, un sakarā ar uzsākto rekonstrukciju pamatīgi samazināsies arī Liepājas metalurga patēriņš.
„Diez vai uzņēmums tik daudz patērēs, jo pašreiz tiek izstrādāts projekts par alternatīvā kurināmā ieviešanu,” prognozē Liepājas enerģija, un līdzīgi izsakās arī Daugavpils siltumtīkli, minot, ka uzsākta daļēja siltumenerģijas iepirkšana no cita siltumenerģijas ražotāja un siltumenerģijas lietotāju lielākajai daļai ēkās uzstādīti jaunie regulējamie siltuma mezgli, kuri dot iespēju regulēt un ekonomēt siltumenerģijas patēriņu.
Tikmēr Latvijas Gāze, pat ņemot vērā tās lielāko klientu prognozes, vismaz paziņojumu līmenī optimismu nezaudē – jā, krīzes laikā daļa klientu esot zuduši vai samazinājuši patēriņu, tomēr lielākā daļa dabasgāzes tiekot tērēta siltumapgādē dzīvojamām un citām ēkām.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
