Nav saprotams, kāpēc nav oficiāli izziņota ārkārtas situācija valstī?

Iesaki rakstu:

Viss nu esot pakļauts „ieroču kārtībai”. To viņai teicis mednieks, kurš dzīvojot kaimiņos. Tas nu esot reiz nolemts ar valsts augstāko likumu. Ja neticot, lai lasot likumu pati. Tante saka, - kā, bet tur pie mums Kurzemes mežā ligzdo melnais stārķis un citi reti putni, tur viss ir aizliegts ar visstingrāko likumu. Nekā nebija. Viņam esot tur blakus iecirknis un visas tiesības tantes melno stārķi - un ne tikai -ar šaujamieroci „uzraudzīt”. 

Beidzot tās neaizskaramās platības esot jāparevidē. Visvisādas konvencijas un aizliegumi viens uz otra izgudroti – tīrā māžošanās. Viņš ar saviem draugiem no vāczemes tur tagad šaušot cūkas, tie jau janvārī būšot klāt. Esot jāapgūst Eiropas „cūku naudas”. Un cūkas varot šaut visu gadu. Ja neticot, lai zvanot uz Ministru kabinetu. Viss esot likumīgi. Beigās vēl esot izmetis: „Piezvanīšu Tev pats vai mans tālākais kaimiņš, ... nu, tas bijušais meža inženieris, kurš tagad domes komisijā sēž, kā zini, arī mednieks, kad būsim izlēmuši tur doties - tavās platībās.”

Atbildēju tantei, lai nomierinās, joprojām dzīvojam tiesiskā valstī, mums ir Satversme un mūsu valsts iekārta vēl nav mainīta.  

Taču iepazīstoties ar MK 2015.gada 26.novembra noteikumiem „Grozījumi  Medību likumā”, http://likumi.lv/ta/id/278150-grozijums-medibu-likuma, nav saprotams, kāpēc nav oficiāli izziņota ārkārtas situācija valstī?  Medību likums nevar regulēt personas Satversmē noteiktās tiesības uz privātīpašuma neaizskaramību, ja valstī nav izsludināta ārkārtas situācija. 

Izlasot šī likumprojekta anotāciju, sašutumā jākliedz par tiesiskuma izpratnes kropļojumu. Ar kādām tiesībām par aizsargājamām dabas teritorijām, liegumiem, kuru aizsardzība ir nostiprināta ar Eiropas konvencijām un direktīvām, vai par personu privātīpašumiem ar individuāliem dabas aizsardzības vai apsaimniekošanas plāniem, ir tiesīgas lemt Latvijas Cūku audzētāju asociācija, PVD, meža dienests vai kādas mednieku organizācijas?!

 Vai esam nonākuši jau tik tālu, ka atsevišķas biznesa asociācijas vienai komisijai valstī pasūta likumu grozījumus, kas ir pretrunā ar Satversmē noteiktajām tiesībām?  Un ne tikai tiesīgas lemt, bet vienkārši atļaut kādai priviliģētai biznesa grupai ierasties vienā jaukā dienā ar šaujamieročiem un kompāniju kādā privātīpašumā, kurā īpašnieks nepieļauj nekādas medības. Turklāt ar likumu nosakot, ka zemes īpašniekam NAV tiesību neļaut kādam ienākt viņa privātīpašumā. Jājautā, vai kāds ir pie pilnas apziņas, šādu dokumentu iesniedzot Saeimā, turklāt steidzamības kārtā 1.lasījumā?

Vai šīs pašas bezatbildīgās personas būs tās, kas pēc pieciem gadiem izvērtēs šī „regulējuma, kurš novērš nevēlamo iedarbību uz medību saimniecības stabilitāti – nepieļaujot esošo medību iecirkņu sadrumstalošanu” (citāts no likumprojekta anotācijas) ietekmi un nevēlamo iedarbību uz mūsu aizsargājamo dabas, tajā skaitā privāto, teritoriju floru un faunu? 

Šī bezatbildīgā likuma grozījumu izstrādē nav pieaicinātas pat dabas liegumu un nacionālo parku teritorijās ietilpstošo Valsts mežu lauksaimniecības un mežu zemju tiešie juridiskie valdītāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un šo zemju  apsaimniekotāji Dabas aizsardzības pārvalde, uz kuriem tiešā veidā attiecas šie likuma grozījumi, ne arī citas dabas aizsardzības un vides organizācijas. Kāda novada mājas lapā Vides pārskata dokumentā lasu: „Nozīmīgākie draudi dabas parkam ir pļavu platības samazināšanās saistībā ar saimniekošanas tradīciju  izmaiņām, neatļauta zveja, medības un neorganizēts tūrisms.”

Kā zināms, medīt mežacūkas atļauts visa gada laikā, tātad arī traucēt putnus ligzdošanas laikā, meža dzīvniekus, kad tiem ir mazuļi, un izbraukāt mūsu visu ar likumiem aizsargāto dabas liegumu, dabas parku teritorijas, piekrastes kāpu zonas, mikroliegumus, mežu biotopus valsts un privātajos mežos. Visos novadu stratēģiskajos ietekmes uz vidi novērtējumos, dabas aizsardzības plānos, teritoriju apsaimniekošanas un attīstības  plānos, vides pārskatos kā obligāta prasība ir jebkāda pasākuma īstenošanas iespējamās ietekmes izvērtējums uz vidi un aizsargājamajām dabas teritorijām. 

Vai tagad ar vienu rokas vēzienu šo visu rūpīgi vākto, ilgstoši vērtēto vērtību kopumu, daudzo un dažādo sabiedrisko organizāciju pūļu rezultātā tapušo un valstī pieņemto politikas dokumentu, vadlīniju un normatīvos aktos nostiprināto mūsu dabas vērtību aizsargājošo dokumentu kopumu aizslaucīsim pagultē uz pieciem gadiem tāpēc, ka to pieprasa cūkkopības nozare un medību saimniecību apsaimniekotāji, jo nu par savu saimniecisko darbību var saņemt Eiropas naudu, un ar šiem likuma grozījumiem izvērst savu saimniecisko darbību līdz šim aizliegtajās dabas teritorijās? 

Kāpēc, ja meža īpašniekam, kuram īpašums ir Natura 2000 teritorijā, un kuram pašam ir liegta saimnieciskā darbība savā īpašumā, un viņš rūpējas un uzrauga šo savu dabas pērli, tad tagad uz šo Medību likuma grozījumu pamata kādam citam saimnieciskās darbības veicējam – medību kolektīvam vai klubam - būs atļauts pilnīgi legāli uz pieciem gadiem cita privātīpašumā veikt saimniecisko darbību – medīšanu, papildus par to vēl saņemot ES finansējumu, tautā saukto „cūku naudu”? Realitātē zemes un meža īpašniekam tā ir piespiedu bezatlīdzības zemes nodošana nomā necaurspīdīgas saimnieciskās darbības veicējiem, kurus viņam „piekomandēs” viens šauru uzraudzības funkciju veicošs dienests. 

Attiecībā uz valsts aizsargājamajām dabas teritorijām, tas nozīmē bezatlīdzības platību iznomāšana atsevišķiem lieliem medību grupējumiem ar savstarpēji saslēgtiem līgumiem limitēto meža dzīvnieku (ne tikai meža cūku) medīšanai. Turklāt likuma grozījumos aizsargājamajās dabas teritorijās nav liegtas iespējas kolektīvajām medībām ar ārvalstu viesmednieku piedalīšanos, kas nozīmē komercmedības. Un šī saimnieciskā darbība, kā zināms, neaprobežojas tikai ar medījuma ieguvi, bet ietver arī ar medījumu apstrādi saistītos procesus (trofejas, taksidermistu pakalpojumi), tālāk ar gaļas pārstrādi un realizāciju saistītās biznesa nodarbes. 

„... kopā vienā dienā mednieki jau nopelnījuši 7400 eiro, apvienojot patīkamo ar lietderīgo. ..Tiesa gan, ne visiem lielā nauda ir pietiekams stimuls, lai atteiktos no gadiem ilgi piekoptās bezatbildīgās dzīvnieku vairošanas politikas – dāsnas piebarošanas un sivēnmāšu saudzēšanas. Daudzi joprojām grib, lai cūku būtu tik daudz, ka var šaut, pat lāgā neizkāpjot no mašīnas.” (NRA, 26.11.2015, „100 Eiro par mežacūku: Mežos sācies simtlatnieku medību festivāls”)

Uh, šaujamieroču aprite, ieroču izīrēšana ārvalstu viesmedniekiem un munīcijas bizness! Uh, medījumu apstrādes apjomi, vietas un to kontrole! Uh, meža gaļas aprites apjomi un to kontrole!

Uh, mūsu starptautiskās konvencijas un direktīvas! -

1. Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK (Natura 2000) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību - Biotopu direktīva (1992).

2. Konvencija par Eiropas dzīvas dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību – Bernes konvencija (1979),

3. Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi – Ramsāres konvencija (1971),

4. Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992),

5. Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija (1972)

Varbūt tomēr kāda latgales mednieka teiktā doma par vakcīnām nav zemē metama, lai izvairītos ne tikai no cūku mēra, bet arī no iespējamajām tiesvedībām? 

Skat. likumprojekta anotāciju un pārliecinieties par absolūto tēmas nesakritību ar mērķi:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/7D8CDDB9285D4FEDC2257F0800502E0C?OpenDocument

* Kustības “Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu” atbalstītāja

Pārpublicēts no ziemellatvija.diena.lv

Seko mums