Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

Kirovs Lipmans, AS „Grindeks” padomes priekšsēdētājs
30.03.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljonien latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Man kopā ar sievu 2009. gadā piederēja 49.98% akciju sabiedrības “Grindeks” akciju. Arī mans dēls Filips Lipmans vēlējās iegādāties akcijas. Tāpēc viņš 2009. gadā lūdza Finanšu kapitāla un tirgus komisiju izsniegt uzziņu, ka viņš to var darīt, būdams pastāvīgs, no ģimenes finansiāli neatkarīgs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija tās priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes personā arī 2009. gada 8. maijā izdeva uzziņu, kura ir likumīgā spēkā no tās izdošanas dienas, arī šobrīd, tā ir beztermiņa, tā nav apstrīdama un nav pārsūdzama tiesā. Pamatojoties uz šo uzziņu, Filips Lipmans iegādājās biržā 0.04% no akciju sabiedrības “Grindeks” akcijām.

Taču pretēji uzziņai Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2014. gada 19. novembrī nepamatoti un neargumentēti pieņēma administratīvu lēmumu neņemt vērā šo uzziņu. Mums abiem uzlika naudas sodu, taču nekāds akciju sabiedrības “Grindeks” akciju obligātais atpirkums mums toreiz nebija jāizsaka.

Saistībā ar šo netaisnīgo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pret mums tika tiesā ierosinātas divas civillietas no diviem dažādiem akciju sabiedrības “Grindeks” mazākumakcionāriem, kuri lūdza tiesu piedzīt no mums it kā radītos zaudējumus, kas esot radušies, man ar Filipu Lipmanu it kā neizsakot citiem mazākumakcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Tas mums arī nebija jāizsaka, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to pati arī apliecināja publiskā paziņojumā sabiedrībai savā mājas lapā. Turklāt, kas īpaši būtiski, visās tiesu instancēs abās civillietās mazākumakcionāru prasības tika noraidītas kā pilnīgi nepamatotas. Tiesu spriedumi šajās abās civillietās ir stājušies likumīgā spēkā un nav pārsūdzami.

Taču, neskatoties uz minēto un politiski motivēta spiediena dēļ, Ministru kabinets 2017. gadā nolēma uzdot valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” celt tiesā prasību pret mani un manu dēlu Filipu Lipmanu par it kā nodarīto zaudējumu piedziņu. Šie zaudējumi it kā esot radušies tādēļ, ka Latvijas valsts 2016. gada 8. novembrī pati bija pārdevusi publiskā izsolē tai piederošos 2.29% akciju sabiedrības “Grindeks” akciju par mazāku cenu, nekā it kā varētu saņemt, ja es un mans dēls būtu izteikuši akciju obligāto atpirkumu.

Šeit jānorāda uz vairākām klaji prettiesiskām darbībām.

Pirmkārt, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā izsolē bez tiesiska pamata aizliedza ņemt dalību manam dēlam Filipam Lipmanam.

Mums nebija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, un Latvijas valsts pārdeva tai piederošās akcijas nesaistītu iemeslu dēļ par brīvi izvēlētu zemu cenu. Taču Latvijas valsts un valdība kā krietns un rūpīgs saimnieks varēja vērsties pie manis ar piedāvājumu atpirkt Latvijas valstij piederējušās akcijas. Es uzskatu, ka tai arī bija pienākums to darīt, lai neradītu valstij zaudējumus. Tomēr man nezināmu, domājams, koruptīvu iemeslu dēļ Latvijas valsts un valdība to neizdarīja, bet savu neizdarību mēģināja kompensēt, iesniedzot bez nepieciešamības prasību tiesā. Neviens no Latvijas valsts un valdības puses pat nemēģināja ar mani pirms izsoles sazināties, lai apspriestu Latvijas valstij piederošo akciju atpirkšanu.

Manā rīcībā nav informācijas, kuras bija tās personas, kuras nopirka izsolē Latvijas valstij piederējušās akciju sabiedrības “Grindeks” akcijas, jo šī informācija tika slēpta. Taču, ņemot vērā to, cik ātri tās tika nopirktas, pieļauju, ka, iespējams, tās varēja būt personas, kuru rīcībā bija informācija par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas plāniem uzstāt uz obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, kurā vienas akcijas cena būtu vairākkārtīgi lielāka. Proti, 2016. gada 8. novembra izsolē viena akcija tika pārdota par apmēram EUR 3.85 gabalā, bet 2019. gada jūnijā notikušajā akciju sabiedrības “Grindeks” obligātajā akciju atpirkšanā vienas akcijas cena bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikta un bija EUR 12.59 gabalā.

Neskatoties uz to, ka tiesas pilnīgi noraidīja pret mani un manu dēlu Filipu Lipmanu celtās citu mazākumakcionāru prasības, kā arī pirmās divu instanču tiesas arī noraidīja Latvijas valsts prasību pret mani un manu dēlu, kasācijas instancē man nesaprotamu apstākļu dēļ lietu tika nolemts izskatīt atkārtoti.

Savukārt atkārtotā apelācijas instance nolēma man un manam dēlam par sliktu, bet atkārtotā kasācijas instance bez saprotama izskaidrojuma nolēma vienkārši atteikties skatīt mūsu kasācijas sūdzību. Tā rezultātā 2022. gada maijā lielā steigā, pat neskatoties uz ierosinātu tiesvedību par tiesu izpildītāja darbību apturēšanu un sprieduma izpildes atlikšanu, no mana bankas privātā konta un arī no mana dēla privātā bankas konta tika noņemta nauda.

Tā tika aizskaitīta uz Latvijas valsti tiesvedībā pārstāvošo Valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, kuras nosaukums tagad ir SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor". Šī rīcība bija klaji prettiesiska un nelikumīga. Bija pieļaujams noteikto summu kontā iesaldēt, bet ne to vienkārši prettiesiski nolaupīt. Man nav zināms, kur šī steigā man atņemtā nauda, kas bija paredzēta akciju sabiedrības “Grindeks” inovāciju un attīstības centra būvniecībai, palika un kādiem mērķiem tā ir iztērēta.

Nedz Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nedz cita valsts institūcija vai tiesa tā arī nav devusi skaidru atbildi, kāpēc neapstrīdama un nepārsūdzama uzziņa, uz kuru tiesiskā valstī var paļauties privātpersona, nebija ņemama vērā un piemērojama. Taču tas, ka var no privātpersonas konta noņemt miljonos mērāmas naudas summas bez klienta informēšanas, zinot, ka tiesvedība vēl nav galīga un tiek turpināta, ir viennozīmīgi nelikumīgi.

Visa minētā rezultātā esmu samaksājis Latvijas valstij lielu naudu par tai piederējušām akciju sabiedrības “Grindeks” akcijām tā, it kā es tās būtu nopircis 2014. gadā, kaut arī pati Finanšu un kapitāla tirgus komisija skaidroja, ka nekāds akciju obligātais atpirkums man nav jāizsaka. Bet nedz pašas akcijas, nedz to vērtību naudā es no Latvijas valsts saņēmis neesmu līdz pat šai dienai, lai arī pēc likuma regulējuma man par samaksāto naudu man ir jāsaņem vai nu akcijas, vai to vērtība naudā.

Šādas situācijas nebūtu iespējamas, ja likumi būtu sakārtoti un konkrētām valsts iestāžu un kapitālsabiedrību amatpersonām nebūtu iespēju likumos dotās pilnvaras realizēt pretēji to mērķim un jēgai. Par manis norādītajiem faktiem esmu informējis Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas izmeklē finanšu sektora “kapitālā remonta” sekas. Uzskatu, ka ir nepieciešams saukt pie likumā noteiktās atbildības tās personas, kuras ar savu darbību vai bezdarbību ir veicinājušas uzticības mazināšanos Latvijas valsts finanšu nozarei un to kontrolējošai iestādei.

Daudzu gadu laikā par šo lietu esmu runājis ar atbildīgajiem ministriem un ierēdņiem. Esmu norādijis, ka šāda valsts attieksme pret vienu no vadošajiem rūpniecības uzņēmumiem, kad viena amatpersona oficiāli atļauj veikt darbības, bet cita par to soda un piedzen ievērojamu naudas summu, tā cenšoties slēpt savu neizdarību, ir ne tikai vēršanās pret lielu ražotāju un nodokļu maksātāju vien. Šī rīcība ir radījusi vēl daudz lielāku kaitējumu Latvijas valstij. Šāda rīcība aizkavēja ieplānoto nākamo "Grindeks" modernizācijas soli un nodarīja nozīmīgus zaudējumus tautsaimniecībai un valsts nodokļu ieņēmumiem.

Man nav saprotams, kā šāda darbošanās atbilst politiķu pasludinātajam kursam uz tautsaimniecības modernizāciju un kā vispār šādā patvaļas situācijā iespējams kaut ko modernizēt. Tāda rīcība dod sliktu signālu potenciālajiem investoriem, tajā skaitā ārvalstu investoriem. Taču no, piemēram, kādreizējā ekonomikas ministra, tagadējā finanšu ministra Arvila Ašeradena un kādreizējā finanšu ministra Jāņa Reira es esmu sagaidījis tikai plecu paraustišanu un neieinteresētus apgalvojumus, ka viņi jau te neko nevar darīt. Nemaz nerunāšu par bijušās Privatizācijas aģentūras, tagad “Possessor” vadītāju Vladimiru Loginovu, kura ieguldījums Latvijas kā uzņēmējdarbībai nepievilcīgas valsts tēla veidošanā droši vien prasa īpašu izvērtējumu.

Es uzskatu, ka šī gadījuma izvērtējums, kura rezultātā viens no nozīmīgākajiem Latvijas eksportējošaiem uzņēmumiem “Grindeks” zaudēja uzņēmuma attīstībai paredzētos līdzekļus, ļaus arī plašāk izvērtēt uzņēmējdarbības vidi un dažu valsts iestāžu, kuru uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem, ieguldījumu attīstības sabotēšanā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...