„Neapēd zemeslodi” – vien prasta, no citām valstīm adaptēta kampaņa
Valters Zelčs, lauksaimnieks02.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nenoturējos. Pavediens par to, kāpēc „Neapēd zemeslodi” lielā mērā ir prasta, no citām valstīm adaptēta kampaņa, kuras rezultātā Latvijā daži var būvēt savu politisko PR, daži justies morāli pārāki, bet vide un klimats lielā mērā neko neiegūst. Drīzāk pat zaudē.
Lopkopība patērē daudz litru ūdens… Pirmkārt, IR TĀDA LIETA KĀ ŪDENS APRITE. Govs to ūdeni nepatur sevī. Otrkārt, tā nav Baltijas problēma. Mums gadā nokrišņi ir lielāki nekā iztvaikošana - saldūdens resursi ir lieli. Kalifornijas problēmas nav Latvijas problēmas!
Vides NVO ceļ trauksmi, ka bioloģiski vērtīgajās pļavās krīt biodaudzveidība. Labākais veids, kā celt biodaudzveidību - veikt platību ganīšanu ar zemu lopu blīvumu. Ja sasniedzam mērķi un atsakāmies no lopkopības, tad saprotiet - biodaudzveidība pļavās turpinās samazināties.
Latvijā šobrīd ir 200 000 ha zālāju bez pielietojuma - uz tiem nav lopu. EK aizliedz tur audzēt dārzeņus/augļus/graudus. Racionāli būtu šos zālājus noganīt / ievākt lopbarību, bet kampaņa paredz mazināt lopu skaitu. Tātad turpinām emitēt SEG no zālājiem ''pa tukšo''.
Aptuveni 80% pasaules lauksaimniecības zemes aizņem lopkopība. Taisnība! UN LABI, KA TĀ. Augkopības produkciju var iegūt ļoti maz vietās, pārējais derīgs tikai lopkopībai. Fjordos vai Šveices kalnos graudu lauki vai dārzeņu platības nav un nebūs. Daudz augkopības produktu izmanto lopbarībā. Īsā lekcija – visiem graudiem ir kvalitātes rādītāji. Kviešiem, auzām, sojai, visam. Ir pārtikas un lopbarības kvalitātes graudi. Bez lopiem ko iesākt ar lopbarības kvalitātes graudiem? Dedzināt? Izmest sapūšanai?
Lopkopībā neiegūst tikai gaļu/pienu/ādas. Milzīgs ieguvums ir organiskais mēslojums – kūtsmēsli. Bez lopiem būtu jāpaļaujas tikai uz minerālmēsliem. Tie nav nedz labāki, nedz sliktāki, bet noteikti tiek mazinātas iespējas diversificēt izejvielu avotus.
Ja gribi promotēt veģetāru/vegānu uzturu, tas ir pilnīgi OK. Dari to. Nepatīk gaļa – neēd. Ja gribi, lai pamēģina citi - aicini. Bet nedari to ar pielasītiem, sagrozītiem argumentiem. Turklāt padomā par šādas izvēles ietekmi uz citiem rādītājiem. Un visiem tiem, kuri uzskata, ka ir gudrāki, apgarotāki, morāli augstāki par visu melno šļuru, kura neiesaistās zemeslodes neapēšanā. Sorry, daudzi vienkārši jums „lec uz astes”, un īstenībā par akciju viņiem ir vienalga.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
