Iesaki rakstu: 
Pagāja vairāk nekā 6 mēneši, un beidzot Jāni Ādamsonu pret drošības naudu atbrīvoja no apcietinājuma. Kas tad ir noticis pa šo laiku? Principā nekas sevišķs, ja neskaita to, ka viņam ir pasliktinājies veselības stāvoklis – priekšā stāv trīs operācijas, kuras bez saskaņošanas ar prokuroru J.Ločmeli nav iespējams veikt, t.i., ja J.Ādamsonam radīsies nepieciešamība iestāties jebkurā slimnīcas stacionārā, viņam obligāti par to ir jāinformē prokurors J.Ločmelis un jāsaņem saskaņojums. Absurds? Jā, bet tāda ir dzīve.
Ja runā par apsūdzībām, tad te ir viens ļoti interesants moments. J.Ādamsons tiek apsūdzēts par to, ka, pildot deputāta pienākumus, ieguva neizpaužamas ziņas, kuras ar citas personas starpniecību nodeva Krievijas Federālajam drošības dienestam. Tik tiešām, J.Ādamsons ļoti daudz zina par notiekošo Latvijā, un viņš ar šāda veida svarīgu informāciju “dalījās” ar valsts augstākajām amatpersonām, taču no šo amatpersonu puses bija vai nu birokrātiskas atbildes, vai pat vienkārši ignorēšana.
Tieši šāda amatpersonu rīcība bija novedusi J.Ādamsonu līdz noteiktam punktam – vienā no plenārsēdēm par uzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai viņš jau diezgan atklāti sāka runāt par valstisko organizēto noziedzību. Un tas notika neilgi pirms viņa apcietināšanas – 2021.gada 3.jūnijā. Šeit būs mazs izvilkums no šīs plenārsēdes. Secinājumus lasītāji lai izdara paši.
“Daudz kā trūka ministra amata kandidātes uzrunā. Visvairāk mani “fascinē” tas, ka netika ne ar vārdu pieminēts tāds veidojums kā valstiskā organizētā noziedzība vai mafiozās struktūras, kuras ir cauraudušas visu mūsu valsts varu.
Atgādināšu - tiem kolēģiem, kuri piemirsuši -, ka mēs varam izveidot atsevišķu Saeimas frakciju no smagos noziegumos apsūdzētiem cilvēkiem. Mums te ir bijušais ministrs, kurš, manuprāt, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ieguva caurlaides, tika sveikā ar vieglu izbīli, tikai ar administratīviem sodiem, un tas, manuprāt, ir nepareizi. Mēs varam runāt par, iespējams, tieslietu ministra... viņa parlamentārā sekretāra tikšanos ar smagos noziegumos apsūdzētu cilvēku jau nākamajā dienā pēc tam, kad viņu atbrīvoja no apcietinājuma.
Varbūt Kariņa kungs tagad kliedēs manas šaubas... Un hokeja čempionāta pirmā mača apmeklēšana, ko veica ārlietu ministrs... Tā bija nejaušība, ka viņš deleģēja veikt šīs funkcijas... pēc protokola... pārkāpjot gan likumu, gan visus ierobežojumus... kopā ar Kanādas vēstnieku apmeklēt maču... tāpat arī ar militārā kontingenta pārstāvi... un tur pavisam nejauši satikās ar diviem cilvēkiem, kuri tiek apsūdzēti smagos noziegumos. Varbūt tieši tur tika risināti jautājumi par nākošās... valdības izmaiņām.”
Zemāk tiek publicēti daži izvilkumi no apjomīgās J.Ādamsona sarakstes ar tām personām, kurām viņš dažāda veida informāciju nodeva oficiāli. Un cik daudz ar šīm personām bija neoficiālu tikšanos?
2013.gada jūnijs, vēstule adresēta Drošības policijas priekšniekam.
“Manā rīcībā ir nonākusi informācija par Latvijā dzīvojošā G.G.M. iespējamo saistību ar organizētās noziedzības grupējumiem kokvilnas transportēšanā caur trešajām valstīm no Tadžikistānas uz Latviju. Saņemtajā informācijā par kokvilnas kravas transportēšanu no Tadžikistānas uz Latviju minēts, ka kokvilnas kravas īpašnieks no Tadžikistānas šajā iespējamajā organizētajā noziedzībā ir cietis finanšu zaudējumus aptuveni 2 miljonu dolāru apmērā.” …
2016.gada marts, vēstule adresēta Latvijas Republikas iekšlietu ministram.
“Informēju Jūs, ka esmu saņēmis informāciju par iespējamiem teroraktiem Latvijas teritorijā. Šos teroraktus varētu īstenot radikālā Islama atbalstītāji, kuri ir iebraukuši no Ziemeļkaukāza republikām (Dagestāna un Čečenija). Iespējamo teroraktu vietas ir starptautiskā lidosta Rīga, Rīgas starptautiskā autoosta un Rīgas dzelzceļa stacija.” …..
2016.gada jūlijs, vēstule adresēta LR valsts prezidentam.
“Lai gan Latvijas valsts pārvaldes pārstāvji informē par zemo terorisma draudu līmeni Latvijā, tomēr pašā Eiropā terorisma draudu situācija kļūst arvien komplicētāka un saspīlēta. Šai sakarā vēlos Jūs informēt par Latvijas specdienestu nepietiekamu darbu saistībā ar terorisma apkarošanas profilaksi.”
2016.gada oktobris, vēstule adresēta finanšu ministrei.
“Esmu saņēmis no … iesniegumu par algas izmaksāšanu “konvertos”. Šajā iesniegumā viņš izklāsta faktus par algas izmaksāšanu “konvertos”, kā arī par to, ka ar līdzīga rakstura iesniegumu viņš ir griezies VID Finanšu policijas pārvaldē. Arī VID adresētajā iesniegumā … bija norādījis visus faktus par algas izmaksāšanu “konvertos”, uz kuru pamata faktiski būtu jāierosina kriminālprocess pret pārkāpēju.” ……
2018.gada janvāris, vēstule adresēta ģenerālprokuroram.
“2017.gada 12.decembrī es Jums nosūtīju vēstuli, kuras pielikumā esošajā materiālā bija norādīta informācija, kas varētu liecināt par iespējamām nelikumībām un normatīvo aktu pārkāpumiem no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu puses. Š.g. 2.janvārī es saņēmu …. vēstuli, kurā tiek norādīts, ka, sakarā ar to, ka esošā informācija ir anonīma, mans iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas.”
2018.gada jūlijs, vēstule adresēta Ģenerālprokuroram.
“Esmu vairākas reizes vērsies pie Drošības policijas vadības saistībā ar pretlikumīgu L.G. Latvijas pilsonības iegūšanu uz viltotu dokumentu pamata, kā arī esmu norādījis par viņa pārstāvētās firmas iespējamu iesaistīšanos pretlikumīgās darbībās, kas varētu skart Valsts drošību. Diemžēl atbildes no Drošības policijas vadības ir tīri formālas, kuru konteksts norāda uz negribēšanu vai arī nevarēšanu iedziļināties lietas būtībā.”
2018.gada jūlijs, vēstule adresēta ģenerālprokuroram.
“Š.g. jūnija beigās esmu saņēmis no Drošības policijas vadības atbildi uz savu iesniegumu, kuru biju adresējis Jums saistībā ar, iespējams, prettiesisku termiņuzturēšanās atļauju noformēšanu personām (P.M. un O.K.), kuras ir sauktas pie kriminālatbildības par dažāda veida noziegumiem ārvalstīs, kā arī tiek turētas aizdomās par piedalīšanos naudas atmazgāšanas shēmās. Diemžēl šī atbilde ir tīri formāla. Mana jautājuma būtība bija - vai LR drošības iestāžu darbinieki, kuri ir strādājuši ar attiecīgām personām, vai arī šo drošības iestāžu darbinieku ģimenes locekļi nav saņēmuši materiālu labumu, sniedzot palīdzību attiecīgo dokumentu noformēšanā. Tāpat neatbilst patiesībai, ka visa informācija ir atrodama interneta resursos.”
2020.gada janvāris, vēstule adresēta ģenerālprokuroram.
“Vienā no žurnāla FORBES publikācijām (https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/pilsonis-vladimirs-antonovs) par pētījumu korupcijas jomā banku sektorā bija publicēta Latvijas pilsoņa Andreja Broka pases kopija. Fotogrāfijā esošais cilvēks ir ļoti līdzīgs bijušajam Krājbankas īpašniekam Vladimiram Antonovam un FORBES savā publikācijā apgalvo, ka tā tas arī ir.
Lūdzu Jūs izvērtēt klāt pievienoto publikāciju un tajā minētos faktus saistībā ar publicēto pases kopiju, kā arī pieņemt procesuālo lēmumu šādos jautājumos:
1. Uz kāda pamata ir izdota šī pase;
2. Kas ir izdevis šo pasi.”
Nu, vai tiešām kādam patiksies, ka “kaut kāds deputāts” zina daudz vairāk nekā persona, kura ieņem augstu amatu? Un turklāt šis deputāts ne tikai informē, bet spiež pieņemt arī pasākumus, kas ne vienmēr ir pieņemami, jo jauc šo personu uzsākto spēli. Ko darīt ar šādu deputātu? Atbilde ir vienkārša – noņemt no trases, t.i. veikt visu iespējamo un neiespējamo, lai šis deputāts vairs nevarētu pildīt savus pienākumus un vispār aizietu no politikas! Tas nekas, ja viņa veselības stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies. Tas nāks tikai par labu šīm personām.
Cienījamais lasītāj, šeit ir ieskats tikai dažos faktos, kuri parāda, cik dziļi mafiozās struktūras ir cauraudušas visu mūsu valsts varu. Lasiet, analizējiet un taisiet secinājumus paši.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
