Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā partijas Vienotība Veselības darba grupas sēdē tomēr netika nomainīta tās vadītāja, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Tas neizdevās, jo jau pirms sēdes bija parādījusies informācija, ka Veides nomaiņu ļoti vēlētos veselības ministre Ingrīda Circene, kurai nav bijuši pa prātam Veides iebildumi pret atsevišķām ministres enerģiski „bīdītā” Mātes un bērna veselības plāna detaļām un nostādnēm. Pati Circene ar savas preses pārstāves starpniecību gan to kategoriski noliedz.
Ministru kabinets šā gada jūnijā apstiprināja Circenes vadītās ministrijas virzīto Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2012.-2014.gadam, kas paredz principa "nauda seko grūtniecei" ieviešanu, papildu izmeklējumus topošajām māmiņām, recepšu zāļu kompensēšanu, kā arī neauglības ārstēšanas, tostarp medicīniskās apaugļošanas iekļaušanu valsts apmaksātajos pakalpojumos. Šajā plānā jau saskatītas pašas Circenes ģimenes „profesionālā biznesa” intereses.
Kā zināms Pietiek, arī pašā Vienotības iekšienē šis Circenes virzītais plāns izraisījis plašas un asas diskusijas. Saistībā ar vairākām nostādnēm opozīcijā ministres pārāk acīmredzami nepārdomātajām vai savtīgajām iecerēm nostājusies pat Vienotības darba grupa ar Veidi priekšgalā. Tas nav aizmirsts, un aizvadītajā nedēļā Circene saskatījusi piemērotu laiku darba grupas vadītājas nomaiņai.
Tomēr šī iecere nav izdevusies, un „apvērsums” nav noticis, kaut gan, kā liecina dažādu avotu Vienotības iekšienē apgalvotais, vairākiem potenciālajiem lēmējiem ministre vai viņas neoficiālie pārstāvji esot izteikuši vilinošus administratīvos piedāvājumus apmaiņā pret nelielo pretimnākšanu.
Tā, piemēram, no Reformu partijas izslēgtajam tās bijušajam Rīgas nodaļas vadītājam Renāram Putniņam apsolīts ne tikai atbrīvotais darba grupas vadītāja postenis, bet arī valdes locekļa amats VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kur viņš līdz šim bijis neiroķirurgs.
Vēl vairāk – neraugoties uz to, ka Liepājas slimnīcas valdes locekļu iecelšana ir Ulda Seska vadītās pilsētas pašvaldības prerogatīva, par pretimnākšanu Circenes plānu īstenošanai piedāvāti valdes locekļu posteņi arī šajā ārstniecības iestādē.
Šo amatu ieguvēji būtu Circenei tuvu stāvošais Vienotības Liepājas reģionālās nodaļas biedrs, Liepājas reģionālās slimnīcas Staru terapijas nodaļas vadītājs Māris Mežeckis un slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodaļas virsārsts Uldis Balodis.
„Apvērsuma” organizētāju un „līdzjutēju” vidū bijuši arī tādi ministrei pietuvināti ļaudis kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa posteni jau ieguvušais Aigars Pētersons, kurš mērķē arī uz Rīgas Stradiņa universitātes rektora posteni, un ar AS Latvijas Jūras medicīnas centrs saistītais bijušais Saeimas deputāts Viesturs Šiliņš.
Tikai sakarā ar to, ka šie plāni veselības nozares pārstāvju vidū tapuši zināmi jau iepriekš, kā arī, pateicoties eksministra, Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara klātbūtnei darba grupas sēdē, Circenes nodomi vismaz uz laiku atlikti.
Avoti Vienotības Veselības darba grupā Pietiek norādīja – ministres asā nepatika pret Veidi pirmām kārtām esot saistīta tieši ar viņas opozīciju Circenes iecerētajam un virzītajam Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānam.
Veide darba grupā neesot slēpusi aizdomas, ka faktiski tas ir tikai ginekologu lobēts plāns palielināt samaksu par pakalpojumiem, nevis reāli uzlabot situāciju, un prasījusi izmaksu pamatojumu virknē pozīciju.
Tāpat Veide un vēl virkne darba grupas pārstāvju ļoti skeptiski izteikušies pret Circenes iecerēto apdrošināšanas plānu, kas daudziem šķiet riskants un nepārdomāts, - Eiropas Savienības valstīs tāds neesot redzēts.
Pati Circene gan šādus „apvērsuma” plānus kategoriski noliedz, un līdzīgi izsakās arī saistībā ar tiem pieminētās personas. „No kurienes jums tādas ziņas? Galīgi nē, tas man būtu liels pārsteigums. Kas jums tādas blēņas stāstījis? Ja jau kaut ko atreferē, tad vajadzētu tomēr precīzi. Mēs vienkārši spriedām, kā uzlabot savstarpējo sadarbību, kā uzlabot darbu. Tas arī viss,” – tā, piemēram, Pietiek situāciju komentēja Mežeckis. Citi pieminētie ir vēl mazrunīgāki.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
