Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?
Ikars Kubliņš, Photoriga.com07.06.2017.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas vairumam cilvēku labākajā gadījumā lika nodomāt: "Kārtējais idiotisms!", sliktākajā gadījumā - raisīja asociācijas ar vēl vienu solīti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulē drošības pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktūras objektos". No šīs otrdienas valdība lēmusi, ka plašākai publikai varēs liegt fotografēt šos objektus.
Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas vairumam cilvēku labākajā gadījumā lika nodomāt: "Kārtējais idiotisms!", sliktākajā gadījumā - raisīja asociācijas ar vēl vienu solīti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulē drošības pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktūras objektos". No šīs otrdienas valdība lēmusi, ka plašākai publikai varēs liegt fotografēt šos objektus.
Ja runa būtu tikai par armijas bāzēm un tamlīdzīgiem ar militāro infrastruktūru tieši saistītiem objektiem, par to vēl varētu tikai pasmaidīt kā par naivu bezjēdzību laikmetā, kad pat atklāti izziņotā satelītattēlu izšķirtspēja sasniegusi 30 centimetrus. Taču, kā izskanējis medijos, t.sk. no drošības iestāžu amatpersonām, "kritiskās infrastruktūras" objektos ietilpst arī valdības ēka, Saeimas ēka, dzelzceļa tilti un tamlīdzīgas publiskas un fotoaparātu objektīviem bieži pozējošas būves - tātad teorētiski arī par šo objektu fotografēšanu turpmāk ikviens varēs iedzīvoties nepatikšanās. Un tā nav vienīgā absurdā pretruna, kas izriet no jaunā regulējuma.
Pirmkārt, absurdi izklausās jau pats normas ieviešanas pamatojums. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecinot, ka "personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu", teikts presei izplatītajā Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tātad, acīmredzot apzinoties, ka pamatot fotografēšanas aizliegumu ar ārējo militāro drošību būtu pavisam muļķīgi, kā galvenais arguments tiek izmantots terorisms. Taču arī tas izklausās baltiem diegiem sašūts.
Pirmkārt, teroristu uzbrukumi parasti notiek nevis "plikiem" dzelžiem (kā dzelzceļa tilti, TV torņi vai tamlīdzīga infrastruktūra) un pat ne valdību ēkām (jo kāda gan jēga teroristam uzspridzināt, piemēram, vienu šādas ēkas sienas stūri, ja neko vairāk tas ar "pašnāvnieka jostu" vai pat sprāgstvielām piekrautu auto tāpat nespētu nodarīt?), bet gan atklātām, publiskām vietām, kurās pulcējas daudz cilvēku.
Teroristu mērķis nav uzbrukt kādām stratēģiskām, valsts funkcionēšanai svarīgām celtnēm (protams, izņemot pasaules vēsturē vienīgo gadījumu, kad tika iegūts tik efektīvs ierocis kā nolaupītas lidmašīnas, bet šādā gadījumā iepriekšēja vietas fotofiksācija no zemes jau nu patiešām nav nepieciešama), teroristu mērķis ir izdzēst pēc iespējas vairāk dzīvību, lai radītu pēc iespējas lielāku šoku.
Tātad apdraudētākās vietas terorismam ir jebkura gājēju pilna iela vai laukums, tirgus un lielveikali, apmeklētākie tūrisma objekti, kultūras pasākumu vietas, baznīcas un tamlīdzīgi - ja "kritiskās infrastruktūras" objektu sarakstā ierakstītu visas šīs vietas, tad faktiski stātos spēkā gandrīz vai totāls fotografēšanas aizliegums.
Otrkārt, vai tiešām teroristam, lai gūtu iepriekšēju priekšstatu par to, kā izskatās konkrētajā vietā, nepietiek ar internetā jau atrodamo vizuālo informāciju - kaut vai to pašu "Google Street View", kas pedantiski izbraukājis teju visas Rīgas un citu Latvijas pilsētu un pat ciematu ieliņas? Vai Iekšlietu ministrija tagad sūtīs pieprasījumu Google izņemt no "Street View" visas skatu perspektīvas uz valdības ēku, dzelzceļa tiltu un citiem "kritiskās infrastruktūras" objektiem, lai kas arī tie nebūtu?
Galu galā, vai terorists būtiskāko informāciju par to, kā izskatās konkrētā vietā, nevar iegūt, tur pirms tam vienkārši vairākkārtēji pastaigājoties vai arī nemanāmi nobildējot to ar mobilo telefonu, kuros mūsdienās iebūvētas gana augstas izšķirtspējas foto kameras? Vai valdības, Saeimas un citu infrastruktūras objektu apsardze skries laukā ikreiz, kad kāds paies garām šīm ēkām ar pie auss pieliktu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, vai šis cilvēks patiešām ar kādu sazvanās vai tomēr slepeni fotografē?
Kāds teiks, nevajag pārspīlēt un novest līdz absurdam - tik traki jau tas viss nemaz nebūšot domāts. Drošības policija, komentējot jauno regulējumu, apmēram tā arī runā - pamatā norma jau esot vien preventīva, praksē "absolūtā vairumā gadījumu" šķēršļi fotografēšanai netikšot likti. Bet te jāatceras, ka dažādu burta kalpu arī apsardzes sfērā netrūkst, un jebkurš kaut cik nopietns fotogrāfs pateiks, ka tie nereti pat vēl ar neesošām likumu normām pasteidzas būt ļoti "preventīvi" un mēģina aizliegt to, kas patiesībā ir atļauts. Tagad ir radīta juridiski neskaidra norma, kuru katrs varēs mēģināt interpretēt, kā pašam izdevīgāk, un galvenais iemesls tam ir vēl viens tajā iebūvētais absurds.
Šis absurds nozīmē, ka faktiski ir aizliegts fotografēt "to - nezin ko", jo kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens un nekur nav publicēts, līdz ar to Pilsonis Parastais nevar tajā ieskatīties un tikt skaidrībā, ko tad viņš īsti drīkst, ko nedrīkst fotografēt. Tas paver veselu virkni ar pārpratumu iespējām. Kā lai te neatceras Lato Lapsas sāgu ar Drošības policiju, kur Drošības policijas darbinieki, kas centās aizliegt Lapsam fotografēt ēku un tās apkārtni, lūgti paskaidrot, ar kādu normatīvo aktu ir pamatota viņu prasība, to nespēja nosaukt.
Gluži vai šķiet, ka īstie "teroristi", pret kuriem vērsta jaunpieņemtā norma, ir tieši šādi lapsveidīgie urķi - žurnālisti (bet cietīs arī visi pārējie), jo tagad identiskā situācijā apsardzes darbinieks varēs mēģināt atsaukties uz to. Taču lapsveidīgais atkal varēs jautāt - kurā normatīvajā aktā ir noteikts, ka tieši šī ēka pieder pie kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkst bildēt, un apsardzes darbinieks atkal nespēs atbildēt, jo šāda normatīvā akta nav, objektu saraksts ir valsts noslēpums, kuram šim apsardzes darbiniekam, visticamākais, nav pielaides, un, pat ja būtu, - viņš taču nedrīkstētu to izpaust...
Tiesa gan, MK noteikumu grozījumos ir arī paredzēts, ka pie tiem kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkstēs bildēt, būs izvietotas informatīvas norādes ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”. Taču - šāda norāde nav normatīvais akts, ar kuru juridiski var pamatot fotografēšanas aizliegumu publiskā vietā. Teorētiski tādu norādi saskaņā ar MK noteikumos definētajām prasībām var izgatavot ikviens, piemēram, miljonārs pie savas mājas Ķīpsalas krastmalā vai Mežaparkā (jo kritiskās infrastruktūras objekts var atrasties arī privātā pārvaldījumā) un apgalvot, ka arī viņa villa ietilpst slepenajā aizsargāto objektu sarakstā.
No otras puses, šādu informatīvu norāžu izvietošana padara par neloģisku absurdu arī pašu slepenības statusu kritiskās infrastruktūras objektiem - iznāk, ka, no vienas puses, tas ir noteikts par valsts noslēpumu, no otras puses, šis noslēpums tiek publiski atklāts, izziņots visiem ar lieliem plakātiem par fotografēšanas aizliegumu. Vai šādu plakātu izvietošana faktiski nepārkāptu normatīvo regulējumu par valsts noslēpuma aizsardzību? Vai tikko nav ticis pieņemts normatīvais akts, kas nonāk pretrunā ar citu normatīvo aktu? Jautājums juristiem.
Nav skaidrs, kāpēc šāda juridiski kleina norma ir tikusi pieņemta. Tam nav nedz loģiska motīva un paredzamā sabiedrības labuma, nedz juridiski skaidra izpildījuma mehānisma praksē. Varam tikai minēt, kam un kāpēc tas bija vajadzīgs.
Foto: no Photoriga.com arhīva
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.