Neievērojot jebkādus labas pārvaldības principus, tiek grauta dabas aizsardzības nozare
Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki*07.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) 30.03.2020. valsts sekretāra rīkojumu Nr.1-2/58 tiek uzdots Dabas aizsardzības pārvaldei piecu darba dienu laikā apzināt visus resursus, kas nododami Valsts vides dienestam, lai tas veiktu Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumā minētos uzdevumus:
īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli,
atļauju izsniegšanu, anulēšanu, to darbību apturēšanu, atzinumu un saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzības jomā saskaņā ar dabas aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Rīkojums tiek balstīts uz darba grupas (turpmāk – darba grupa) veikumu, kas izveidota saskaņā ar 30.01.2020. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr. 1-2/23 (turpmāk – Rīkojums).
Atbilstoši Rīkojuma 2. punktam darba grupai līdz 01.04.2020. bija jāveic vairāki uzdevumi, tai skaitā jāsagatavo priekšlikumi izmaiņām Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijās un uzdevumos, sagatavojot priekšlikumus daļējai funkciju un uzdevumu nodošanai Valsts vides dienestam. Darba grupas darbā piedalījās arī Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.
Mēs kā Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienību - reģionu un departamentu vadītāji vēršam Jūsu uzmanību uz neprofesionālu, sasteigtu valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīga par dabas aizsardzības politikas īstenošanu valstī, reorganizāciju, kuras ietvaros nevis argumentēti un izvērtēti tiks uzlabota un pilnveidota valsts pārvaldes sistēma, bet gan, neievērojot jebkādus labas pārvaldības principus, tiek grauta dabas aizsardzības nozare.
Norādām uz šādiem apstākļiem, kas liecina par neatbilstoši vadītu un organizētu pārmaiņu procesu:
1. 26.03.2020. notika attālinātā sanāksme par Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta funkcijām, kurā VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola informēja par VARAM lēmumu nodot dabas aizsardzības kontroles un atļauju izsniegšanas funkciju Valsts vides dienestam.
Norādām, ka līdz šim brīdim darba grupai ir notikušas divas sanāksmes – 03.02.2020. un 28.02.2020., kurās netika definētas problēmas, kas ir jārisina, kontroles funkcijas un uzdevumus nododot Valsts vides dienestam. Tāpat arī netika noteikti mērķi un uzlabojumi, kurus paredzēts iegūt, veicot Dabas aizsardzības pārvaldes reorganizāciju.
Darba grupā vispār nebija diskusijas par atļauju izdošanas funkciju izvērtējumu. 26.03.2020. attālinātās sanāksmes laikā lūdzām mums uzrādīt darba grupas ziņojumu, kurā šāds izvērtējums ir veikts. Uz ko tika saņemta VARAM valsts sekretāra vietnieces vides aizsardzības jautājumos Aldas Ozolas atbilde, ka, ja nepieciešams, šāds izvērtējums tiks sagatavots.
Mums nav informācijas par to, kuri darba grupas dalībnieki ir lēmuši šādu priekšlikumu virzīt kā galīgo darba grupas ziņojumu un kādi ir šāda lēmuma lietderības apsvērumi. Norādām, ka lēmums nodot visas atļaujas un kontroles funkcijas Valsts vides dienestam darba grupā nav pieņemts, kopīgs darba grupas lēmums līdz šim vispār nav pieņemts.
Ne Rīkojumā, ne vēlāk darba grupā nav noteikta kārtība, kādā tiks pieņemti jebkādi darba grupas lēmumi. Vēstules pielikumā pievienojam 30.03.2020. darba grupas locekļiem atsūtītu darba grupas izvērtējuma sākotnējo redakciju, kas nav saskaņota starp darba grupas locekļiem, bet uz kuras pamata tiek pieņemti sasteigti VARAM lēmumi.
2. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavoja izvērtējumu par dabas aizsardzības funkcijas korelāciju ar citām tās funkcijām un uzdevumiem, kā arī iesniedza darba grupas vadītājai VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktorei Daigai Vilkastei priekšlikumus par vairākiem iespējamiem Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes kompetences izmaiņu variantiem (Dabas aizsardzības pārvaldes 19.02.2020. vēstule Nr. 1.5/834/2020-N). Diemžēl minētais izvērtējums darba grupai netika nodots, par to netika diskutēts, darba grupas locekļiem ar to iepazīties nebija iespējams.
3. Lai gan Dabas aizsardzības pārvalde vairākkārt ir vērsusi VARAM uzmanību un lūgusi darba grupai izvērtēt 2016. un 2017. gadā veiktos VARAM audita ziņojumus, lai darba grupas darbs būtu konstruktīvs un mērķorientēts, šie lūgumi ir ignorēti, un pēc darba grupas vadītājas izteikumiem lēmums veikt Dabas aizsardzības pārvaldes reorganizāciju pamatots kā politisks. Darba grupas darbs ir noritējis neatbilstoši politikas plānošanas procesam un pārmaiņu vadībai.
4. VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola ir skaidrojusi un darba grupas protokolos minēts, ka pamatojums darba grupas izveidei izriet no Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 (turpmāk - Reformu plāns). Reformu plāns paredz atbalsta funkciju centralizēšanu un ļoti mazo un mazo iestāžu apvienošanu, bet kontroles un atļauju funkcija ir dabas aizsardzības pamatfunkcijas, un Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests neietilpst “mazo” iestāžu kategorijā. Turklāt attiecībā uz minēto pasākumu ieviešanu Reformu plāns paredz arī lietderības izvērtējumu, kas šobrīd nav pilnvērtīgi veikts.
5. Mēs ceram, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir maldināts un nav pilnībā informēts par 2016. un 2017. gadā veiktajiem VARAM audita secinājumiem. Ministrs Juris Pūce Twitter kontā ziņo, ka “vienlaikus jau pirms vairākiem gadiem īpašs audits ir konstatējis, ka DAP (Dabas aizsardzības pārvaldes) funkcijas ievērojami pārklājas ar VVD (Valsts vides dienesta) funkcijām, ir novērojama nevienāda prakse likumu piemērošanā un DAP varētu izdarīt vairāk, ja funkciju realizācija būtu pareizi organizēta”.
Vēršam uzmanību, ka VARAM audita ziņojuma Nr.25-2015/34/PSA II.1. punktā norādīts, ka “netiek atbalstīta visas vides un dabas kontroles nodošana VVD. Tādējādi netiks pietiekoši efektīvi nodrošināta vides un dabas kontroles funkcijas īstenošana. Kontroles funkcija būs efektīva, ja par kontroli būs atbildīga katra iestāde savā jomā - atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei (VVD - vides aizsardzības jomā, bet DAP - dabas aizsardzības jomā), kas sekmēs katrai iestādei noteiktā mērķa sasniegšanu.
Katra iestāde (VVD un DAP) ir izveidota ar mērķi, lai īstenotu noteikto politiku savas kompetences jomā, līdz ar to efektīvāk nodrošinot arī attiecīgās jomas kontroles funkcijas, kas arī ir vērstas uz iestādei noteikto mērķu sasniegšanu”. Arī VARAM 25.05.2017. audita ziņojumā Nr. AP-2017/01 ir secināts, ka DAP un VVD funkcijas nepārklājas.
6. 30.03.2020. ir izdots VARAM rīkojums Nr.1-2/58 par Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam, kas uzdot piecu darbdienu laikā veikt kontroles un atļauju funkcijām nododamo resursu novērtēšanu. Šis rīkojums tiek skaidrots kā uzdevums veikt resursu saplānošanu, ja darba grupas ziņojuma projekta ieceres tiktu īstenotas. Dabas aizsardzības pārvaldei ir jāizmanto liela iestādes kapacitāte īsā termiņā aprēķiniem, kuru lietderības apsvērumi nav vērtēti.
Mēs pilnībā atbalstām nepieciešamību Dabas aizsardzības pārvaldē veikt iekšējo procesu pilnveidi, lai virzītos uz efektīvas valsts pārvaldes modeli, tomēr uzsveram, ka šādiem procesiem jānotiek konstruktīvi un izsvērti, ir jābūt adekvātam politikas plānošanas un pārmaiņu vadības procesam.
Ir jāveic situācijas analīze, definējot konkrētas problēmas, kuras paredzēts risināt ar pārmaiņām, iespējamos un alternatīvos risinājumus, pārmaiņu mērķus, ieguvumus, ietekmes izvērtējumu, kā arī ir jāizvērtē līdzšinējā dabas aizsardzības nozares politikas attīstība. Šāds konstruktīvs darbs līdz šim nav noritējis, tāpēc lūdzam:
plānot un īstenot caurspīdīgu un adekvātu VARAM padotības iestāžu reorganizāciju, kur lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz ieguvumu un risku izvērtējumu un argumentētiem lietderības apsvērumiem;
nepieļaut dabas aizsardzības sistēmas graušanu ar nepārdomātiem lēmumiem un politiskiem uzstādījumiem;
organizēt jēgpilnu un profesionālu darba grupas darbu, kurā tiek iesaistīts nevalstiskais sektors un notiek vispusīga iestāžu funkciju izvērtēšana, tai skaitā izvērtējot jau līdz šim sniegtos Dabas aizsardzības pārvaldes priekšlikumus, pirms tiek pieņemti kādi lēmumi.
Aicinām valsts prezidentu, ministru prezidentu, Valsts kancelejas vadītāju un nevalstiskās organizācijas izvērtēt šobrīd notiekošo procesu tiesiskumu, iepazīties ar darba grupas darbu un nodrošināt demokrātiskus un caurspīdīgus lēmumu pieņemšanas procesus.
* ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā - G. Gabrāne
Latgales reģionālās administrācijas direktore - A. Zeize
Vidzemes reģionālās administrācijas direktors - R. Auziņš
Kurzemes reģionālās administrācijas direktore - D. Sāmīte
Dabas aizsardzības departamenta direktore - G. Strode
Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta direktora p.i., direktora vietniece - I. Biseniece
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
