Nekas nav kavējis Kariņa valdību eksperimentēt ar aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību
LTRK, LDDK un virkne uzņēmumu*21.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2020.gada novembra sākumā starp tirdzniecības nozares dalībniekiem, tirdzniecības nozari pārstāvošajām organizācijām, Ekonomikas ministriju (turpmāk - EM), Valsts policiju un pašvaldības policiju tika noslēgts memorands par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu tirdzniecības nozarē (turpmāk - Memorands). Memoranda mērķis ir tirdzniecības nozarē vienoti īstenot praksē piemērotākos pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.
Diemžēl Memoranda esamība nav kavējusi valdību eksperimentēt ar dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību , ignorējot nozares viedokli, pieejamos datus, pandēmijas sākuma posmā 2020.gada pavasarī iegūto Latvijas tirgotāju pieredzi, kā arī ārvalstu pieredzi, nosakot un atceļot dažādus ierobežojumus.
Kā zināms, no 2020.gada 19.decembra Latvijā drīkst tirgot tikai noteiktas preču grupas, kas rada ievērojamus zaudējumus lielai daļai tirdzniecības uzņēmumu, kā arī sabiedrības neizpratni, iedzīvotājiem nespējot apmierināt ikdienas vajadzības.
Atsaucoties Krīzes vadības koordinācijas grupas Covid-19 izplatības ierobežošanai (turpmāk - OVG) 2020.gada 30.decembrī izteiktajam lūgumam sniegt nozares priekšlikumus epidemioloģiskās drošības situācijas uzlabošanai tirdzniecības vietās, lai atceltu darbības ierobežojumus, pārnozaru uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī tirdzniecības nozares asociācijas un tirdzniecības uzņēmumi sagatavoja priekšlikumus, kas tika iesniegti EM izvērtēšanai un virzīšanai izskatīšanai OVG.
2021.gada 18.janvārī nozares skatījums tika prezentēts OVG, tomēr pēc 19.janvāra valdības sēdes plašsaziņas līdzekļos izplatītie paziņojumi un amatpersonu sniegtā informācija nevieš skaidrību, kad un pēc kādu nosacījumu izpildes varētu tikt pieņemts lēmums par darbības ierobežojumu atcelšanu.
Tieši pretēji - izskan prognoze par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl pēc 7.februāra un ierobežojumu saglabāšanu, kā arī atgriešanās pie "luksofora" principa, kas bija ietverts 2020.gada 27.oktobrī valdībā atbalstītajā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības stratēģijā, kas tā arī netika iedzīvināta.
Tāpat, vēršam uzmanību, ka joprojām nav izstrādāti efektīvi valsts atbalsta mehānismi Covid-19 radīto seku novēršanai. Tirdzniecība ir viena no lielākajām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā, kas veido nozīmīgu īpatsvaru IKP. Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gadā no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sastādīja vairāk nekā 2 miljardus 684 miljonus eiro.
Situācijai ieilgstot, var pienākt brīdis, kad ir jāsamazina darbinieku skaits. Informējam, ka tirdzniecībā (mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā) ir nodarbinātas 133 369 personas. Lūdzam ņemt vērā arī ēnu ekonomikas palielināšanos, ko nenovēršami rada nesamērīgi ierobežojumi un godprātīgo uzņēmumu ierobežojumu ievērošanas disciplīna.
Vēlamies uzsvērt, ka līdz šim tirdzniecības nozare nav informēta par konstatētām sistēmiskām problēmām. Liela daļa tirdzniecības uzņēmumu, negaidot normatīvo regulējumu, ir noteikuši papildu epidemioloģiskās drošības pasākumus un ir pārliecinājušies, ka normatīvo aktu prasību izpilde, kompetento institūciju rekomendāciju ievērošana, kā arī katra uzņēmuma specifikai atbilstošu papildu prasību noteikšana un to izpildes kontrole nodrošina Covid-19 izplatības novēršanu.
Apliecinām, ka tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
Ievērojot minēto, zemāk minētie Memoranda par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu dalībnieki lūdz nodrošināt:
- kvalitatīvu valdības dialogu ar nozari pirms lēmumu pieņemšanas;
- lēmumu operatīvu pieņemšanu, cita starpā ievērojot likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 19.panta otrās daļas regulējumu;
- atbilstošus atbalsta mehānismus saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu.
* Latvijas Reklāmas asociācija; SIA “DEPO DIY”; t/c “Valleta”; t/c “Dauga”; t/c “Rīga Plaza”; t/c “Apelsīns”; SIA “Bodybalt”; SIA “Baltika Latvija”; SIA “Jānis Roze”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
