Neko nenoskaidro, naudu konfiscē uz pieņēmumu pamata: sākam pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK09.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus šodien sāk pārpublicēt arī pietiek.com, - turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Kā rāda šodien pārpublicētie tiesas dokumenti, Azerbaidžānas pilsonim ir bijis atvērts konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Azerbaidžānas pilsonis savas prasījuma tiesības pret banku 2019. gada februārī cedējis Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai, bet bankas kontā noguldītie naudas līdzekļi turpinājuši atrasties tajā pašā kontā, jo izņemt tos nebija iespējams sakarā ar kredītiestādes darbības apturēšanu.
Gandrīz gadu pēc cesijas līguma noslēgšanas – 2020. gada janvārī Valsts policijā ierosināts kriminālprocess aizdomās par to, ka Azerbaidžānas pilsonim piederošais bankas konts, iespējams, esot ticis izmantots, lai legalizētu naudas līdzekļus lielā apmērā.
Vēl divus gadus vēlāk – 2022. gada janvārī Valsts policijas amatpersona pieņēma lēmumu par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Konkrēts noziedzīgs nodarījums, kura ietvaros esot tikusi iegūta manta, nav identificēts, taču ir izteikts pieņēmums, ka Azerbaidžānas pilsoņa darījumi savā bankas kontā atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas otrajai stadijai – noslāņošanai jeb strukturēšanai, kad finanšu līdzekļi tiek pārvietoti no sākotnējās izcelsmes vietas, simulējot šķietami legālus darījumus.
Starp Azerbaidžānas pilsoni un Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību noslēgtais cesijas līgums un šī līguma tiesiskums vispār nav vērtēts, un tiesas lēmumā uz to nav sniegtas nekādas norādes.
Tiesas lēmumā tiek aprakstīti procesa virzītāja konstatētie fakti un izdarītie secinājumi, tostarp fakts, ka Azerbaidžānas pilsoņa paraksti dažādos bankā iesniegtajos dokumentos ir vizuāli atšķirīgi, tāpēc šie paraksti bez jebkādas ekspertīzes veikšanas tiek definēti par paraksta “atdarinājumu”.
Turklāt vienā no procesa virzītāja analizētajiem līgumiem ir norādīti Azerbaidžānas pilsoņa pases dati, bet šī pilsoņa pases kopijas ar šādiem datiem bankas rīcībā nebija, no kā procesa virzītājs izdara secinājumu, ka arī pati pase ar šādiem rekvizītiem nekad neesot eksistējusi. Tiesas lēmumā nav minēts, vai procesa virzītājs jebkad būtu izprasījis informāciju no Azerbaidžānas valsts iestādēm par šādas pases eksistenci.
Uz visiem procesa virzītāja uzdotajiem jautājumiem gan Azerbaidžānas pilsonis, gan prasījuma tiesības ieguvušais Latvijas uzņēmums ir snieguši atbildes, nav izvairījušies no kontakta un vienmēr ir apstrīdējuši naudas līdzekļu prettiesisku izcelsmi.
Ir arī konstatēts, ka Azerbaidžānas pilsoņa kontrolētie uzņēmumi nemaz nav atzīstami par čaulas veidojumiem, jo tie ir veikuši aktīvu komercdarbību, savukārt atsevišķiem šī pilsoņa sadarbības partneriem, no kuriem saņemti naudas līdzekļi un kuriem tie maksāti, pastāv čaulas veidojumu pazīmes. Taču tiesas nolēmumā nav informācijas par to, vai no attiecīgo veidojumu jurisdikcijas valsts iestādēm būtu pieprasītas ziņas par šo veidojumu īstenotās komercdarbības tiesiskumu. Nedz Azerbaidžānas pilsonis, nedz viņa sadarbības partneri, kuriem Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu ieskatā pastāv čaulas veidojumu pazīmes, Latvijā komercdarbību nav veikuši.
No tiesas lēmuma konstatējams, ka vainīgā persona par iespējamā noziedzīgā nodarījuma paveikšanu nav noskaidrota. Tāpat no tiesas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu. Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti. Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir vai nav iestājies noilgums un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.
Un vienalga – ar mantu saistīto personu paskaidrojumus tiesa atzīst tādiem, kuri nav ticami, bankas kontā esošos līdzekļus atzīst par noziedzīgi iegūtu mantu, un to konfiscē Latvijas valsts labā. Tādējādi konfiscēti tika tiesiska darījuma (cesijas līguma) ietvaros iegūtie līdzekļi, bet paša darījuma tiesiskums netika apstrīdēts.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
