Iesaki rakstu: 
Kā atvaļināta militārpersona vēlos uzsākt plašāku sabiedrības diskusiju par Krievijas sponsorētā grupējuma "Vagner" tālākajiem soļiem un pret mums uzsākto hibrīdkaru.
Pēc neveiksmīgā "dumpja" Krievijā vāgnerieši nolēma pārvietoties uz Baltkrieviju. Drīz vien pēc tam, abiem diktatoriem smīnot, Lukašenko paziņoja, ka vāgnerieši vēlas doties ekskursijā uz Poliju. Polija un arī Lietuva šo paziņojumu uztvēra ļoti nopietni, armija atrodas pastiprinātā kaujas gatavībā, snaiperu vienības tiek izvietotas robežas tuvumā. Bet ekskursijā devās nevis vāgnerieši, bet gan divi Baltkrievijas armijas helikopteri, kas izraisīja plašu rezonansi un lika Polijai vēl vairāk pastiprināt robežas drošību.
Kāds mērķis bija šīm provokācijām? Vai ir pamats domāt, ka vāgnerieši vai Baltkrievija tiešām taisās iebrukt Polijā? Es domāju, ka ne. Šādi manevri tiek veikti ,lai pārbaudītu armijas un militārās vadības gatavību reaģēt uz šādām provokācijām, sabiedrības reakciju un arī ministriju augstākās vadības kompetenci. Nav jābūt militārajam ģēnijam, lai saprastu, ka uzbrukums Polijai būtu tīrākā pašnāvība vāgneriešiem, Polija viņus uzvarētu bez NATO palīdzības, jo nav zināms, vai uz hibrīduzbrukumu attieksies NATO 5.pants.
Skatāmies tālāk, kurām vēl NATO valstīm ir robeža ar Baltkrieviju? Tikai Latvijai un Lietuvai. Lietuva uz vāgneriešu/baltkrievu provokācijām noreaģēja ļoti adekvāti un arī deva diezgan nepārprotamu signālu, ka vāgneriešiem būs jācīnās nevis ar robežsargiem, bet gan ar Lietuvas armiju.
Kādus secinājumus vāgnerieši izdarīs par Latvijas augstākās militārās vadības spēju reaģēt uz provokācijām? Armija ir diezgan labi sagatavota, labi motivēta, bet vēl joprojām mazskaitlīga, obligātais militārais dienests ir ieviests tikko, jauniesaukto ir maz, un tie ir nepietiekami apmācīti. Politiskā situācija ir diezgan nokaitēta, populistu reitings aug.
Skaidrs, ka arī Latvijā vāgnerieši neplāno ienākt ar pilna mēroga frontālu uzbrukumu, droši vien plāns ir par tādu uzbrukumu/provokāciju, kas liktu Latvijas augstākajai militārajai vadībai pieļaut kādu kļūdu, lai pēc tam to varētu izmantot propagandas mērķiem, vai arī radīt nestabilitāti Latvijas iekšienē, - ne par velti tieši tagad ir sižeti par nabaga pensionāriem, kurus guļošus piespiedu kārtā spiež kārtot valodas eksāmenus.
Kas ir vajadzīgs, lai militārā vadība pieļautu kļūdas? Vēlams būtu ministrs bez militāras pieredzes, vēlams, ar lielām ambīcijām, kas nešaubās par saviem lēmumiem, vēlams, lai šim ministram būtu nevainojama pagātne un neviens viņu neturētu aizdomās sadarbībā ar Kremli, un vēlams, lai šim ministram nebūtu kompetentu padomdevēju.
Ko mēs redzam Latvijas gadījumā? Mūrnieces kundzei ir žurnālista izglītība, nav pieredzes cilvēku vadībā, šis vispār ir pirmais izpildvaras amats Mūrnieces kundzes karjerā un uzreiz viena no sareģītākajām ministrijām, kurā ir jāmāk saskaņot NBS un ministrijas ierēdņu intereses, kur ministrs uzreiz nonāk intrigu pašā epicentrā.
Par Mūrnieces kundzes godīgumu un lojalitāti Latvijai es personīgi nešaubos, šaubas man ir par Mūrnieces kundzes kompetenci, par spēju stresa situācijās pieņemt lēmumus. Kremlim ministra amatā nevajag sev lojālu cilvēku, Kremlim vajag cilvēku, kas pieļaus kļūdas. Šis, starp citu, lieliski sasaucas ar Kremļa pielautajām kļūdām karā pret Ukrainu: arī Krievijas aizsardzības ministrs ir lojāls Kremlim, bet militārajā jomā absolūta nulle, un tieši viņa – briežkopja no Tuvas republikas pieņemtie lēmumi ir ļāvuši ukraiņu varoņiem tik veiksmīgi iznīcināt Kreivijas armiju.
Paskatīsimies vēl, kas ir Aizsardzības ministrijas vadībā bez Mūrnieces kundzes. Vai ministra birojā ir kāds padomnieks ar militāru izglītību/pieredzi? Diemžēl ne. Es neesmu ievācis statistiku, bet, manuprāt, Mūrnieces kundze ir pirmā aizsardzības ministere bez padomnieka militārajos jautājumos. Tieši brīdī, kad Krievijas – NATO karš ir iespējamāks nekā jebkad iepriekš.
Manuprāt, adekvāti būtu, ja ministres birojā būtu vismaz pāris padomnieki militārajos jautājumos. Kādus padomniekus ir izvēlējusies Mūrnieces kundze? Kādi būs tie cilvēki, kas dos ministrei padomus, kad vāgnerieši uzsāks savas provokācijas? Ministrei ir viena padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, padomniece stratēģisko komunikāciju jautājumos un padomniece administratīvajos jautājumos Ieva Holma, kuras vienīgais darbs dzīves laikā ir bijus asināt Mūrnieces kundzes zīmuļus.
Nezinu, ar ko nodarbojas sabiedrisko attiecību un stratēģiskās komunikācijas padomnieces, bet Mūrnieces kundzes komentāri pār vāgneriešu aktivitātēm ir bijuši gaužām vāji. Atceramies, vēl nesen, kad bija Mūrnieces kundzes pirmās ugunskristības ar NBS pārtikas afēru, komentāri, kas izskanēja medijos, bija vienkārši katastrofāli, mētāšanās ar tukšām frāzēm par “kliedzošajiem pārkāpumiem”, teksta lasīšana no lapiņas. Nezinu, vai tikai man radās tāds iespaids, bet likās, ka Mūrniece kundzi neviens pirms uzstāšanās nesagatavoja.
Ņemiet vērā, gadījumā, ja Latvijas gaisa telpā ielidos Baltkrievijas helikopteri vai arī vāgnerieši palīdzes pensionāriem špikot valodas eksāmenā, tad tieši šīs kundzes dos padomus ministrei, kā rīkoties…
Kāds iebildīs un teiks, ka ir taču arī ministrijas vadībā ne tikai ministres birojs, - tad nu paskatīsimies, kas ir ministrijas vadībā. Bēdīgi slavenais Jānis Garisons un viņa komanda, pret kuriem visiem tagad ir ierosinātās disciplinārlietas par nekompetenci saistībā ar NBS pārtikas iepirkumu un kuriem visdrīzāk augusta vidū būs jāšķiras no saviem amatiem. Parlamentārā sekretāra ministrijā arī vairs nav, Jānis Eglīts bija spiests no ministrijas aiziet, lai nenāktu gaismā iepriekš sastrādāti nesmukumi.
Ko tas nozīmē mums visiem? Tas nozīmē, ka septembrī lēmumu par to, kā reaģēt uz vāgneriešu provokācijām, pieņems ministres kundze ar pāris dāmām, kurām ar militāro jomu vai vispār kaut kādu darbu ārpus partijas vispār nav nekāda sakara.
Es patiesi ticu, ka Mūrnieces kundze ir Latvijas patriote un grib šai valstij tikai labu, tāpēc es ceru, ka Mūrnieces kundze pieņems pareizu lēmumu un atkāpsies no šī amata, saviem vēlētājiem godīgi pasakot, ka nesanāca, un arī Nacionālajai apvienībai vajadzētu godīgi pateikt, ka šo nastu nevar panest, un pārraudzību par šo ministriju nodot Apvienotajam sarakstam, jo tur ir profesionaļi, kas spēs adekvāti reaģēt uz provokācijām.
Bergmaņa kungs, piemēram, nav ar militāru izglītību, bet viņš mācēs ap sevi sapulcēt profesionāļus, kas zinās, kā vadīt ministriju. Daudzi ir izteikuši minējumus, ka augustā vāgnerieši testē vājos posmus, bet septembrī jau sāks īstās provokācijas, tā ka laika sagatavoties mums nav daudz.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.