Neraugoties uz manu pozitīvo pienesumu, mani nez kāpēc izsvītroja un Saeimā neievēlēja, tāpēc pametu „Vienotību”
Lolita Čigāne12.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cienījamais Ašeradena kungs, vienījamā Vienotības valde, pateicos par iespēju kandidēt Jaunās Vienotības sarakstā 2022. gada Saeimas vēlēšanās, esot augstajā, 9. vietā Rīgas sarakstā. Tas, ka no visiem Jaunās Vienotības deputātu kandidātiem saņēmu 8. augstāko "+" atzīmju skaitu, apliecina manu pozitīvo pienesumu Vienotības vēlēšanu panākumos.
Lielais svītrojumu skaits, ko saņēmu, cita starpā apliecina to, ka pēc 2017.-2018. gada krīzes partijā man tomēr nav sanācis tajā ieaugt atpakaļ un iesakņoties.
Tas saistīts arī ar manu redzējumu par Vienotības rīcībpolitiku - lai gan ļoti augstu novērtēju Vienotības spēju uzņemties valsts vadību krīzes situācijās, vēlos redzēt straujākas, iekļaujošākas, modernākas, proaktīvākas, vairāk uz tautas attīstību vērstas rīcības.
Šādiem mērķiem arī virzīšu savu turpmāko profesionālo darbību, sekmīgi nesot Latvijas vārdu pasaulē un darbojoties ar pilsoniskiem un nelieliem uzņēmējdarbības un izglītības projektiem Latvijā.
Ar šo lūdzu pieņemt manu izstāšanos no Vienotības biedru loka.
Pietiek.com publikācija par lakatiņu kontrabandistes Lolitas Čigānes pieķeršanu mēģinājumā apkrāpt valsti – šeit:
https://pietiek.com/raksti/ciganes_pindacisas_lieta_jauni_dokumenti_un_fotografijas/
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
