Iesaki rakstu: 
Nesagaidot atteikumu saņemt pielaidi NATO noslēpumiem, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Kārlis Krēsliņš nolēmis pamest darbu Nacionālās drošības komisijā, kuras sēdēs nav iespējams piedalīties, ja nav saņemta šāda pielaide. Visticamākais, Padomju armijas pulkveža pagātnes dēļ Krēsliņam 2004. gada janvārī, divus mēnešus pirms brīža, kad Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, pēkšņi bija jāpamet Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba priekšnieka amats.
Teju divus mēnešus pēc 11. Saeimas sanākšanas Krēsliņš tā arī ne reizi nav piedalījies Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdē, jo vēl aizvien nav saņēmis pielaidi NATO noslēpumiem jeb tā dēvēto „NATO sertifikātu”. Ceturtdien parlaments lems par viņa atsaukšanu no NDK un ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. NDK Krēsliņa vietā no Nacionālās apvienības tiek deleģēts deputāts Jānis Dombrava. Līdz šim NDK bija spiesta darboties nepilnā sastāvā.
Krēsliņš pēkšņo komisiju maiņu skaidro ar to, ka sapratis – nacionālā drošība neesot tas pats, kas valsts aizsardzība, tādēļ nav viņa interešu lauciņš. Krēsliņš Pietiek noliedz, ka jau būtu no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņēmis atteikumu NATO sertifikāta iegūšanai vai viņam būtu atteikta augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam jeb tā dēvētā „nacionālā pielaide”. Abas pielaides izsniedz SAB.
Tomēr tikai darbam NDK nepieciešams NATO sertifikāts, vairākās citās pietiek ar dažādas kategorijas tā dēvēto „nacionālo pielaidi”. Tādēļ Krēsliņš nav bijis līdz galam atklāts, ziņu aģentūrai LETA stāstot, ka runām par viņa problēmām saņemt pielaidi nav pamata, jo viņam tā esot darbam Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Krēsliņš Pietiek saka: tās esot detaļas, kuras varot interpretēt dažādi.
Nacionālās apvienības deputātam Krēsliņam, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, savulaik jau nav piešķirta pielaide NATO noslēpumiem. Pats Krēsliņš iepriekš pieļāvis, ka pagātne padomju armijā pulkveža pakāpē viņu var neizlaist cauri NATO pārbaužu sietam. Krēsliņš gadu gaitā mainījis skaidrojumus, kādēļ 2004. gada janvārī, divus mēnešus pirms brīža, kad Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, viņam pēkšņi bija jāpamet Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba priekšnieka amats. Jau gadu vēlāk – 2005. gadā – arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas amats Krēsliņam bija jāpamet. Tobrīd Krēsliņš intervijā Latvijas Avīzei pieļāva, ka viņam kā bijušajam padomju virsniekam un militārajam pasniedzējam liegta pieeja NATO informācijai.
Šoruden sarunā ar Pietiek Krēsliņš noliedza, ka SAB viņam toreiz nav izsniedzis NATO sertifikātu darba turpināšanai amatā. No NBS štāba priekšnieka amata darbā uz Nacionālās aizsardzības akadēmiju Krēsliņu valdība pārcēla 2004. gada janvārī, tikai divus mēnešus, pirms Latvija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti. Informēti avoti Pietiek norādījuši, ka pēkšņās rotācijas iemesls bijusi Krēsliņa neatbildība jaunajiem, saistībā ar NATO integrāciju apstiprinātajiem pielaižu izsniegšanas kritērijiem. To, ka gadu vēlāk no Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora amata Krēsliņam bija jāaiziet nesaņemtās NATO pielaides dēļ, tolaik publiski paziņoja Aizsardzības ministrijas vadība. „Cienot brigādes ģenerāli, mēs izvēlējāmies korektāko ceļu un no rektora amata atcēlām, viņu pensionējot, nevis par atcelšanas iemeslu minot NATO pielaides liegšanu,” 2005. gadā notikumu gaitu presē komentēja toreizējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
