Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šādi senos laikos esot atbildējis kāds mācītājs, kad viņam baznīcēni pamatoti aizrādīja, ka viņa pesteļošana no baznīcas kanceles par tikumīgu dzīvi absolūti nesakrīt ar viņa paša rīcību. Vērojot ceturtdienas Saeimas sēdi, man šī vecā anekdote uzausa atmiņā. Kāpēc gan? Tāpēc, ka jau ar pirmo divu likumprojektu[1] un lēmumprojekta[2] izskatīšanu 14.Saeimas vairākums turpina izmantot aizgājušās 13.Saeimā metodes: „steidzamību + īsus priekšlikumu termiņus” un jebkādu parlamentāru debašu „norakšanu” jau saknē. Nu, bet kur šai parlamentārajā šļurā es saskatu divkosīgo mācītāju? Teikšu, ka visur, jo publiskā retorika no Apvienotā saraksta ir diametrāli pretēja tam, kas tiek solīts gan sabiedrībai, gan deputātiem.

Svinīgajā 18. novembra Saeimas sēdē enerģijas pilnais Saeimas priekšsēdētājs teica izcilu runu, kuru, starp citu, noslēdza ar ikvienam latvietim skaistajiem vārdiem „Dievs, svētī Latviju!”. Šai runā Edvards Smiltēns pacilāti no tribīnes sēdes dalībniekiem klāstīja, ka „parlamentārā demokrātija nozīmē ieklausīšanos un diskusijas”, ka „saīsināts diskusiju posms” neesot pieļaujams un, ka „lēmumu pieņemšana šaurā lokā ir apšaubāms ceļš”.[3]

Līdzīgus Smiltēna izteikumus varēja dzirdēt arī pagājušonedēļ, kad sēdes sākumā, izmantojot sēdes vadītāja priekšrocības, viņš aicināja deputātiem ievērot politisko kultūru un tradīcijas. Pozīcijai ir jādod iespēja opozīcijai, nākt un kritizēt: -”[…] Ja iesniedzēji iesnieguši ir, kādu likumprojektu vai lēmumprojektu un ir iespēja runāt tikai „par/pret” tad oponenti dod iesniedzējiem tiesību/iespēju atnākt un argumentēt sabiedrībai.” Tā vajadzēšot strādāt turpmākos četrus gadus…

Hmmm, SOLĪTIE ČETRI GADI IZRĀDĪJĀS TĀDS FILOZOFISKI NENOTEIKTS JĒDZIENS, KAS „BEIDZĀS” JAU PĒC DIVDESMIT PIECĀM MINŪTĒM, kad bija jālemj par ZZS (opozīcijas) iesniegtā lēmumprojekta iekļaušanu sēdē. Dokumenta iesniedzēji, kuru vidū ir gan bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, gan eksministri un pat Saeimas ekspriekšsēdētājs, lūdza Saeimu sēdē iekļaut jautājumu padebatēt (runa ir par pabalstiem apkures sadārdzinājuma sakarā).[4]

Piemirstot par saviem skaistajiem vārdiem, šai pašā sēdē sēdes vadītājs lūgumu par lēmumprojekta iekļaušanu tekošajā sēdē izlēma, liekot Saeimai priekšā nobalsot par lēmumprojekta neiekļaušanu nākamā sēdē. Jaunveidojamā koalīcija ar 53 balsīm atbalstīja E.Smiltēna priekšlikumu, tādējādi opozīcijas lēmumprojekts tika noraidīts, neļaujot par to pat parunāt. Jo, ja nav sēdes darba kārtībā, tad par to nevar arī runāt.

Interesanti, ka pats Smiltēns (koalīcijas 54. deputāts) pat nepieskārās balsošanas iekārtai un vispār nebalsoja. Laikam pašam sametās kauns… Vismaz gribētos tā domāt. Nu, kā te nesaredzēt par līdzību ar mācītāju, kas aicināja neskatīties uz viņa darbiem, bet ieteica klausāties tikai vārdos!

Atsevišķa stāsta vērta ir arī likumprojektu virzība, kad par spīti Saeimas specializētās komisijas – Juridiskās komisijas lēmumam tos neatbalstīt tiek uzspļauts uz komisiju specializāciju, gan uz komisijas atzinumiem. Atcerēsimies, ka iepriekšējā 13.Saeimā bieži par atbildīgo par neviennozīmīgi vērtējamu likumprojektiem (piemēram, ebreju kopienas kompensācijas) noteica Budžeta komisiju, jo to vadīja koalīcijas balsts – „atsaucīgais” Mārtiņš Bondars.

Šāda Saeimas vairākuma rīcība vēl pirms valdības izveidošanas atklāj tās PATIESO SEJU. Var jau pie baltiem galdautiem klārēt par „citādu pieeju”, bet, ja praksē tiek turpināta „vecā stratēģija” ar brutālu Saeimas mazākuma apspiešanu, tad tā ir vien tāda „KĀZU RUNA”. Citādi kā par liekulīgu izrunāšanos to nosaukt nevar. Kā savulaik, šķiet, teica Andris Šķēle, „ja vecai pufaikai piešuj briljanta pogu, tā tik un tā paliek tā pati pufaika”. Ar smukām runām var aizmālēt acis vēstniekiem, kas atnāk izrādīt cieņu mūsu valstij, bet no debašu apspiešanas jau diskusija un sadarbība neveidojas.

LATVIJAS PARLAMENTĀRĀ PRAKSE OTRAJĀ NEATKARĪBAS LAIKĀ NELIECINA KA POZĪCIJA GRIB IEKLAUSĪTIES OPOZĪCIJĀ, KUR NU VĒL DISKUTĒT VAI UZKLAUSĪT ARGUMENTUS. Tieši „saīsināts diskusiju posms” un „lēmumu pieņemšana šaurā lokā” ir mūsu realitāte. Ne „Jaunajai Vienotībai”, ne Nacionālajai apvienībai pārmest nevar – viņi neliekuļo. Viņi bija pagājušās koalīcijas kodols, kas piekopa to, ko Edvards Smiltēns mutiski nosoda. Taču, gods kam gods, abi politiskie spēki tomēr neko nesola uzlabot parlamentārās diskusijas jomā, un tāpēc tie vismaz neliekuļo. Viņi skolmeistariski nepamāca kolēģus parlamentārisma ētikā un tad nepazemina debates līdz grīdas līstes līmenim…


[1] Ir runa par likumprojektiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kas attiecīgi saistās ar jaunveidojamās ’’brīnumministrijas’’ un ministra biedra ieviešanu. Skat. https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=6b1c1b63-4232-4a8b-86dc-f1e819384155

[2] https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/754C5459D3DD7149C225890200426FEA?OpenDocument

[3] No Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna svinīgās uzrunas Saeimai (18.11.2022.) Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas ceturtā (svinīgā) sēde https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2419

[4]

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...