Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas
Nacionālā savienība Taisnīgums30.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā zaudētajiem īpašumiem, kas tiek prasītas no Latvijas valsts un kuru maksātāji būsim mēs- Latvijas nodokļu maksātāji.
Nacionālās savienības “Taisnīgums” pozīcija šajā jautājumā ir krasi noraidoša: ne Latvijas valsts, ne latviešu tauta, ne katrs Latvijas nodokļu maksātājs personiski neko nav parādā ne žīdu tautai, ne arī politisko reketieru kompānijai, kas uzdodas par žīdu tautas priekšstāvjiem. Viņiem nepienākas ne centa no Latvijas valsts līdzekļiem!
Pirmkārt, 1990. gados tika pieņemts un īstenots likums par denacionalizāciju, kura ietvaros savus zaudētos īpašumus likumīgi varēja atgūt visi Latvijas Republikas pilsoņi un viņu mantinieki neatkarīgi no tautības un valsts piederības. Īpašumus varēja atgūt arī reliģiskas draudzes - gan kristieši, gan arī jūdaisti.
Denacionalizācijas procesam bija termiņš, kura laikā bija jāpiesakās un savas tiesības jāizmanto, un tās izmantoja arī daudzi žīdi. Denacionalizācijas procesam noslēdzoties, pieteikumi par īpašumu atgūšanu vairs netika pieņemti ne no viena neatkarīgi no tautības. Mēs neuzskatām, ka attiecībā uz žīdiem būtu jāizdara izņēmums un jāpiešķir viņiem īpašas privilēģijas, kuras jau tā viņiem tikušas radītas salīdzinājumā ar citu tautību Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, atsevišķos gadījumos atdodot Latvijas brīvvalsts laicīgo organizāciju namīpašumus, balstoties uz etnisko piederību. Šādu etnisku privilēģiju vispār nedrīkst būt, un, ja tādas rada, tad tikai par labu valstsnācijai- latviešiem.
Otrkārt, pieprasot īpašas kompensācijas no Latvijas valsts, tieši un netieši Latvijas valsts tiek apsūdzēta noziegumos pret žīdiem. Kompensācijas ir jāmaksā tiem, kas ir vainojami kādos noziegumos. Bet ne Latvijas valsts, ne latviešu tauta pret žīdiem nekādi nav noziegusies. Ja kāds konkrēts latvietis ir bijis iesaistīts noziegumos, kas veikti pret žīdiem, tad par to nav atbildīga ne Latvijas valsts (kura tajā laikā bija okupēta), ne latviešu tauta. Arī mēs neprasām žīdu kolektīvo atbildību par atsevišķu žīdu izdarītajiem noziegumiem pret cilvēcību, un konkrēti - pret latviešiem.
Tie politiskie reketieri, kas it kā žīdu vārdā izvirza nekaunīgas un neadekvātas prasības pret Latvijas valsti, tikai provocē negatīvu latviešu attieksmi ne tikai pret sevi, bet visu etnisko kopienu, kuras vārdā viņi uzņēmušies runāt. Kam tas ir izdevīgi?
Treškārt, miljonu prasītājiem, nesenā pagātnē radītajām žīdu sabiedriskajām organizācijām, kas apvieno pārsvarā okupācijas laikā ieceļojušos žīdus un viņu pēctečus, ir visai nosacīts un neliels sakars ar vēsturisko Latvijas žīdu kopienu un tās piederīgajiem, kuriem kādreiz piederējušos īpašumus tie tagad vēlas reideriski sagrābt. Aiz visām liekulīgajām runām par “vēsturisko taisnīgumu” slēpjas konkrēti afēristi un viņu izshēmoti biznesa projekti. Mūsu valstij tie nav jāapmaksā!
Jebkāda piekāpšanās šīm nepamatotajām, aizskarošajām, reketieru cienīgajām prasībām būtu klaja ņirgāšanās par vēsturisko taisnīgumu, tieša un ciniska latviešu tautas aplaupīšana un diskriminācija.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
