Nevis tiesības par 30 km/h pārkāpumu jāatņem, bet ceļu policija jāsakārto
Pauls Timrots20.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Autovadītāja tiesības nost visiem, kuri pieķerti braucam par 30 km/h ātrāk nekā atļauts – daži par šo iepriekšējā iekšlietu ministra Kristapa Eklona (Attīstībai/Par) priekšlikumu ir sajūsmā, bet lielākā daļa nesaprot, no kurienes tāds vispār radies.
Jā, reizēm vajadzētu apmeklēt Ceļu satiksmes drošības padomi – it kā garlaicīgs pasākums, kurā kaut kādi ierēdņi sēž un spriež. Tomēr dažreiz gadās, ka viens tāds ierēdnis paziņo kaut ko interesantu, no konteksta pilnīgi izrautu, vienkārši tā – tiesības nost par kaut ko. Rodas jautājums, kāpēc tieši par šādu braukšanas ātrumu un kāpēc tieši šāds sods?
Būtībā sodi ir kā klavieres – tur viss ir saskaņots, viss ir vienmērīgā harmonijā: jo mazākas bīstamības pārkāpums, jo mazāks sods, bet bīstamākam pārkāpumam ir lielāks sods. Un tā viss aiziet pa skaistām trepītēm, nevis mēs pēkšņi izraujam vienu sodu no konteksta un tajā pēkšņi ieliekam lielāku spēku un naidu. Tas nav juridiski skaisti un korekti nekādā veidā!
Varētu domāt, ka kāds ir izpētījis, ka tieši tādā ātrumā braucošie izraisa visas avārijas uz autoceļiem. Ja paskatāmies, cik ir negadījumu, tad pēdējā gada laikā to ir mazāk nekā iepriekšējos gados, un arī autovadītājiem piešķirto soda punktu ir mazāk nekā agrāk. Tad no kurienes vispār rodas problēma, ka vajadzētu kaut ko palielināt un tik drastiskus lēmumus pieņemt?
Drīzāk izskatās, ka lēmums par šādu priekšlikumu ir pieņemts uz karstu galvu vai arī vienkārši joka pēc, sak, "sapulces sākumā kaut ko izmetīšu, lai pievērstu uzmanību". Reizēm tā arī kursos māca – kaut ko šokējošu pateikt, lai visi tevi klausītos.
Vajadzētu domāt, vai mums tiešām kāds zina, kā un kāpēc notiek avārijas. Vai mums ir kāds dienests, kas izpēta, kādā braukšanas ātrumā notika negadījums, kāpēc tieši tādā ātrumā, vai vadītājs nebija noguris, kāds bija ceļa segums, kādi bija gaismas apstākļi tajā vietā. Neviens neko nezina, vienīgais, ko dara, – mēģina palielināt sodus.
Protams, pēdējā gada laikā visi ir redzējuši, ka cilvēki pa ceļu brauc dullāk un bezatbildīgāk, notiek aizvien bīstamāki manevri. Bet, ja paskatāmies statistikā, naudas sodu un soda punktu ir piešķirts mazāk. Tas nozīmē, ka ceļu policija netiek galā ar to, lai noķertu visus acīmredzamākos pārkāpējus.
Vai tiešām šādas problēmas risinājumam būs līdzēts ar bargāku sodu? Mums taču jau ir brīnišķīga soda punktu sistēma, kas izķer tos, kuri regulāri pārkāpj, no tiem, kuri pārkāpj tikai reizēm. Vienīgā plānā vieta šajā soda punktu sistēmā ir ceļu policija, kuras būtībā nav un kuras darbs netiek pilnvērtīgi veikts – trūkst darbinieku un ekipāžu. Neviens neko nedara, līdz ar to neviens recidīvists arī nenonāk pie šiem soda punktiem.
Ja mums būtu normāla ceļu policija – labi ekipēta un pietiekamā skaitā –, soda punktu sistēma darbotos, un nevienam nevajadzētu izgudrot kaut kādus drastiskus sodus par pārsniegšanu par tieši 30 km/h.
"30 km/h ātrāk, nekā atļauts" – izklausās šausmīgi, bet tajā pašā laikā varam saprast, ka reizēm tas ir šausmīgāk, nekā izklausās, bet reizēm tas ir mazāk šausmīgi, nekā izklausās. Piemēram, pilsētā pie skolas – tur tas būs divkārt ātrāk, nekā vispār atļauts, un varbūt pat desmitkārt bīstamāk, jo bremzēšanas ceļš pieaug ievērojami. Tajā pašā laikā uz šosejas 30 km/h ātrāk varbūt sanāk, vienkārši apdzenot un mazliet ilgāk paturot akseleratora pedāli – tas atkal nav tik bīstami kā pie bērnudārza vai skolas.
Mums ir jādomā, kā novērsīsim negadījumus un kā uzlabosim situāciju uz ceļa. Visiem ir skaidrs, ka situācija uzlabojas tad, kad ir labs ceļš, jaunas un drošas automašīnas, kā arī mierīgs un laimīgs autovadītājs. Visas šīs trīs iepriekšminētās lietas nu nekādi neīstenojas, ja vienkārši paziņo "atņemsim tiesības!" Tas nepalīdzēs!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
