Iesaki rakstu: 
„Uz premjeru būs viegli izdarīt spiedienu,” – tā, raugoties uz Valda Dombrovska otrās valdības pirmajiem soļiem, saka sociologs Aigars Freimanis.
Valdība ir izveidota. Kas ir lielākie, smagākie darbi, kas šai valdībai jāizdara, kas ir tās pirmie lielākie pārbaudījumi?
Pirmais un patiesībā vienīgais ir budžets – ja viņi tam tiek pāri bez lieliem iekšējiem zaudējumiem un nesaplūcoties, tad valdība varbūt var pierādīt savu dzīvotspēju. Ja jautā, vai šī valdība spēs iznest budžeta smagumu, jāsaka - vairāk jā nekā nē. Viena iemesla pēc: es nedomāju, ka rindā stāv simt koalīcijas modeļu, kas būtu gatavi to izdarīt šīs valdības vietā.
Gatavībā pieņemt lēmumus par budžeta griešanu ir aiziets jau krietni vien tālu, vienojoties arī ar starptautiskajiem aizdevējiem, tādēļ ieslēgt atpakaļgaitu vai meklēt kaut kādu alternatīvu, uzstādot jaunus noteikumus aizdevējiem, mēģinot viņus piemānīt uz cita veida risinājumiem, manuprāt, nav iespējams.
Līdz ar to ir labi redzams, ka līderis lēmumu pieņemšanā neizbēgami būs Dombrovskis. Finanšu ministra Vilka lielā minstināšanās, pirms viņš piekrita pieņemt finanšu ministra amatu, liek domāt, ka stresa potenciāls pat ir lielāks par lēmumu smagumu. Galu galā, tās būs divas mutes, kurām par to būs jāvēsta, – finanšu ministra un premjera.
Tad, jūsuprāt, ja šī valdība spēs pieņemt budžetu, tai ir iespējas nostrādāt ilgāku laiku?
Nebūt ne, nebūt ne. Es domāju, tas ir tas pamata uzdevums, ko viņai ir uzkrāvuši visi citi, kas varbūt šo valdību neuzskata par labāko risinājumu. Tas ir veids, kā būtiski negatīvi ietekmēt šīs valdības reputāciju vai konkrētu politiķu reputāciju. Tā būs reputāciju konkurence – kuram mazāk sabojāta un, kurš parādījies kā lielāks cīnītājs, kas savu nozari aizstāvējis aktīvāk.
Manuprāt, arī Lemberga kunga šķendēšanās par to, ka Dombrovskis ir prasmīgi iesmērējis nepopulārākās ministrijas ZZS, nebija šķendēšanās tikai par pašu faktu, bet tā bija platformas radīšana tam, ka šajās nozarēs strādājošie ZZS ministri prasīs kaut ko vairāk kā kompensāciju par to, ka ir uzņēmušies šīs nozares vadīt. Uz premjeru būs viegli izdarīt spiedienu.
Tad jūs prognozējat, ka šī nebūs vienīgā valdība 10. Saeimas laikā, protams, ja nenotiks ārkārtas vēlēšanas?
Domāju, ka diez vai šī būs vienīgā valdība. Nedomāju, ka visam šim valdības kolektīvam ir tik spēcīga noturība pret stresu.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.