No darba atbrīvots ASV vēstniecības Vietējo sargu vienības vadītājs
Pietiek lasītājs04.06.2013.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Jau iepriekš Pietiek ir vēstījis par nedienām ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Vietējo sargu vienības nebūšanām, kad ilgstoši netika un, iespējams, joprojām netiek nomaksāts Latvijas valstij pienākošais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no darbinieku algām. Nu tam sekojis nākošais skandāls - no darba atbrīvots ilggadējais Vietējo sargu vienības vadītājs Uldis Zīle (attēlā).
Pieņemtā prakse, atbrīvojot no darba, klusi un nemanāmi pavadīt līdz izejai augstākstāvošas vadības eskorta pavadība, tika pielietota arī šoreiz, kas raisīja izbrīnu darbiniekos.
Kaut arī oficiāli netiek izpausts atbrīvošanas iemesls, pēc neoficiālām ziņām šāds solis no amerikāņu vadības puses tika sperts ne tik pēkšņi, bet gana pārdomāti un bija briedis jau ilgāku laiku.
Zīle šajā amatā bija slavens ar savējo bīdīšanu brīvajās vakances, protams ar formālu konkursu, kā to paredz noteikumi. Taču ne tas ir bijis par pamatu atbrīvošanai no amata.
Kā zināms, vēstniecības ikdienā tiek izmantoti transportlīdzekļi ar diplomātiskajām numuru zīmēm (sarkanie numuri), kas dod zināmas priekšrocības atšķirībā no parastiem satiksmes dalībniekiem.
Atbrīvotais sargu vienības vadītājs, iespējams, ilgstoši izmantojis dienesta transportlīdzekļus privātām vajadzībām un dažādās vietās piefiksēts ar nepiederošām personām tajos.
Vēstniecības ieskatos šāda rīcība kategoriski nav pieļaujama, jo ikviena persona kas pārvietojas ar dienesta automašīnām, tiek uzskatīta par piederīgu ASV un var tikt grauta vēstniecības un valsts reputācija, - it īpaši gadījumos kad rīcība nav atbilstoša vispārpieņemtajām normām (piemēram, ātruma pārsniegšana, ceļa zīmju neievērošana, citu ceļu satiksmes dalībnieku ignorēšana).
Lai arī nu jau bijušā vadītāja padotajiem oficiāli netiek sniegts skaidrojums par notikušo, ir zināms, ka vēstniecības automašīnas privātām vajadzībām izmantotas arī nakts laikā un manītas vietās, kur tām nebūtu jāatrodas.
Neskatoties uz to, ka šādas nebūšanas, iespējams, notikušas jau ilgstoši, augstākai vadībai konkrētus pierādījumus izdevies iegūt, aprīkojot automašīnas ar speciālām ierīcēm, kas ļāva izsekot katram braucienam.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.