No kā pašlaik sastāv "Liepājas metalurgam" netīkamā OIK un kas ar to notiks turpmāk
PIETIEK28.01.2013.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā skaļās diskusijas un dažādās publiski izteiktās versijas, ko pēdējās dienās izraisījis AS Liepājas metalurgs paziņojums par atteikšanos turpmāk maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas obligātā iepirkuma komponenti – saīsinājumā OIK. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Ekonomikas ministrijas skaidrojumu - no kā tad pašlaik sastāv šī OIK (procentuāli, summās) pašlaik, kas ar to notiks šā gada laikā, no kā tas atkarīgs, cik droši, ka notiks tieši paredzētais, un kas notiks tālāk.
Ekonomikas ministrijas atbilde: „Šobrīd Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, savukārt iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.
Visas izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, gan no ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, gan no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijā, tai skaitā izmantojot dabasgāzi, sedz Latvijas galapatērētāji caur obligātā iepirkuma komponenti (turpmāk – OIK). Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprina OIK gan no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, gan OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pārbauda un apstiprina publiskā tirgotāja aprēķinātās OIK atbilstoši 2009. gada 19. augusta SPRK lēmumam Nr.1/2 „Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika”.
Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no izmantotā energoresursa veida, uzstādītās jaudas, stacijas nostrādāto stundu skaita, kā arī dabasgāzes tirdzniecības cenas.
Latvijā 2011. gadā obligātā iepirkuma ietvaros tika iepirktas 2844 GWh elektroenerģijas, t.sk.:
- no fosilajiem energoresursiem koģenerācijas stacijās saražota elektroenerģija 2601 GWh apjomā (izmaksājot 149,18 milj.LVL, t.sk. 61,29 milj. LVL virs elektroenerģijas tirgus cenas).
- elektroenerģija, kas saražota, izmantojot AER, 243 GWh apjomā (izmaksājot 27 milj.LVL, t.sk. 18,83 milj. LVL virs elektroenerģijas tirgus cenas).
No 2010.gada 1.aprīļa obligātā iepirkuma komponente (turpmāk – OIK) bija 1,15 sant./kWh. No 2011.gada 1.aprīļa OIK galalietotājiem bija 1,17 sant./kWh. Ņemot vērā 2011. gadā veikto elektroenerģijas obligāto iepirkumu, atbilstoši SPRK 2012. gada 15. februāra padomes lēmumam Nr.39 „Par obligātā iepirkuma komponentēm un elektroenerģijas tirdzniecības vidējo tarifu saistītajiem lietotājiem no 2012. gada 1. aprīļa”, no 2012.gada 1.aprīļa OIK galalietotājiem veido 1,23 sant./kWh, t.sk. komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā 0,94 sant./kWh, un komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER – 0,29 sant./kWh.
Pēc AS „Latvenergo” prognozēm, ņemot vērā 2012. gadā veikto elektroenerģijas obligāto iepirkumu, OIK galalietotājiem kopā 2013. gadā varētu veidot 1,94 sant./kWh, t.sk. komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā – 1,36 sant./kWh, un komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER – 0,58 sant./kWh.
OIK maksājumu pieaugumu 2013.gadā pamatā nosaka:
- staciju uzstādīto jaudu un nostrādāto stundu skaita pieaugums un attiecīgi saražotās elektroenerģijas pieaugums, jo 2012.gadā pieauga to staciju skaits, kuras ir uzsākušas ražot un pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;
- dabasgāzes cenas pieaugums 2012.gadā, salīdzinot ar 2011. gadu. - no 175 Ls/tūkst.nm3 2011.gada beigās līdz 230 Ls/tūkst.nm3;
- samazinājās elektroenerģijas tirgus cena.
Saistītiem lietotājiem, konkrētāk mājsaimniecībām elektroenerģijas gala tarifs ietver nemainīgu elektroenerģijas cenu, tai skaitā nemainīgu OIK vērtību līdz pat nākošajai tarifu pārskatīšanai. Pašreizējie AS „Latvenergo” izdotie elektroenerģijas tirdzniecības diferencētie tarifi saistītajiem lietotājiem tiek piemēroti no 2011. gada 1. aprīļa, un pagaidām nav plānota to maiņa. Tomēr arī mājsaimniecību maksājumi varētu pieaugt.
Kopumā obligātā iepirkuma komponentes izmaiņas ietekmē vairāki faktori:
- lielāks obligātajā iepirkumā saražotās atjaunojamās elektroenerģijas apjoms – palielina komponenti;
- augstāka dabasgāzes cena (izmanto atbalsta cenas noteikšanai) – palielina komponenti;
- zemāka tirgus cena (lielāka starpība starp atbalsta cenu un tirgus cenu) – palielina komponenti;
- pieaugot Latvijas elektroenerģijas gala patēriņam, proporcionāli samazinās OIK.
Lai arī grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” nosaka, ka līdz 2016. gadam jaunas tiesības pārdot elektroenerģijai obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu izsniegtas netiks, komersantiem, kuru elektrostacijas ir kvalificējušās tiesību iegūšanai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, savas tiesības nezaudē.
Tajā pašā laikā, laika posmā no 2007. gada līdz 2012. gadam izdoti un ir spēkā 824 lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par kopējo plānoto vai uzstādīto elektroenerģijas jaudu 2073 MW un elektroenerģijas apjomu 9756,8 GWh (dati uz 2012. gada 28. novembri). Paredzams, ka lielākā daļa atjaunojamās enerģijas projektu uzsāks elektroenerģijas ražošanu 2013. gada beigās un attiecīgi atstās ietekmi uz obligātās iepirkumu komponentes maksājumiem no 2015. gada. Vienlaikus, lai arī Ekonomikas ministrija ir prognozējusi, ka no visiem komersantiem, kas tiesības saņēmuši, tikai daļa tās varētu izmantot, joprojām pastāv liela nenoteiktība.
EM sākotnējie priekšlikumi OIK izmaksu samazināšanai bija informatīvajā ziņojumā par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to potenciālo ierobežošanu. Valdība atbalstīja EM ierosinājumu kopīgi ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministrijām izstrādāt un līdz š.g. 1.aprīlim iesniegt MK elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.
Detalizēti iepazīties ar Informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu varat šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40272838&mode=mk&date=2013-01-08.
Ekonomikas ministrijas prezentācija par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem: http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMInf_080113_cenas_4.pdf.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
